Pasākumu kalendārs
<< Jūlijs 2017 >>
POTCPSSv.
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31
A  A  A
Lapas karte






Vai piedalīsies svinīgajā "Cēsis 811" lukturu gājienā, kas notiks 22.jūlijā plkst.22.30?
 Skatīt atbildes








Novads » Cēsu novads faktos

Cēsu novads skaitļos un  faktos

Attālumi
 

• No Cēsīm līdz Rīgai – 87 km
• No Cēsīm līdz Krievijas robežai – 193 km

Sasniedzamība:
• Autoceļš Rīga – Valka – Sanktpēterburga
• Autoceļš Rīga – Pleskava
• Dzelzceļš Rīga - Valka
• Mazo lidaparātu lidlauks „Priekuļi”

Teritorija

Novada teritorija – 171,73 km2 
Cēsu pilsēta – 19,28 km2
Vaives pagasts – 152,45 km

• Cēsu novadā ietilpst Cēsu pilsēta un Vaives pagasts.
• No tālākā Vaives pagasta gala līdz Cēsu pilsētai (administratīvajam centram) ir 25 km.
• Lielāko daļu novada teritorijas aizņem: meža zeme – 50%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 34%. Vaives pagastā meža zeme aizņem – 56%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 34%.
 

Cēsīs atrodas:

• 5 parki, trīs no tiem atrodas valsts aizsardzībā kā kultūrvēsturiski pieminekļi ~ 25m2 dabas pamatne uz vienu iedzīvotāju;
• 2,4 km2 Cēsu vecpilsēta;
• 1, 8km2 Gaujas Nacionālā parka lieguma zona;
• Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija „Cēsu dabas un kultūrvēsturiskais parks" 767 ha platībā;
• 123,013 km ielu garums pilsētā;
• 10 ūdenskrātuves;
• 114 vietējas nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi;
• Cēsu pilsētā atrodas 25 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, no tiem:
        pilsētbūvniecības - 1 Cēsupilsētas vēsturiskais centrs);
        arheoloģijas – 5;
        vēstures – 3;
        arhitektūras – 9;
        mākslas – 7.

Iedzīvotāji

• Iedzīvotāju skaits novadā uz 01.07.2013. – 18 554
                   Cēsu pilsēta – 17 005 (91%)
                   Vaives pagastā – 1 549 (9%)
• Iedzīvotāju blīvums – 116 iedzīvotāji uz vienu km2

Pilsonība:
Latvijas pilsoņi 94%
Latvijas nepilsoņi 5%
Pārējie 1%

Nacionālais sastāvs novadā:
Latvieši  85%
Krievi 10%
Baltkrievi 1%
Citi 4%

Pārvalde

Domes deputāti - 15 
Ievēlēšanas termiņš – 4 gadi

Cēsu vēsture

1206.g.                Pirmo reizi Livonijas Indriķa hronikā minēti Cēsu senie iedzīvotāji, kas apdzīvojuši Riekstu pilskalnu - vendi, kuru vārds devis pilsētas vācisko nosaukumu - Wenden. Šo gadu pieņemts uzskatīt par Cēsu pilsētas dibināšanas laiku.
1237.- 1239.g.    Livonijas ordeņa pirmais mestrs Balkes Hermanis izvēlas Cēsu pili par savu rezidenci. Viduslaikos Cēsis ir Livonijas galvaspilsēta.
1281.- 1284.g.   Celta Cēsu Sv. Jāņa baznīca - lielākā viduslaiku bazilika Latvijā ārpus Rīgas.
1323.g.                Cēsis iegūst pilsētas tiesības (kopš šī gada zināms Cēsu ģerbonis).
14.- 16.gs.          Cēsis ir Ziemeļvācu tirdzniecības pilsētu Hanzas savienības dalībpilsēta.
1748.g.                Pēdējais milzīgais ugunsgrēks pilsētas vēsturē to pilnīgi noposta; tajā iet bojā arī pilsētas rātsnama arhīvs.
1889.g.                Gar Cēsīm uzceļ Rīgas-Valkas dzelzceļa līniju.
1897.g.                Cēsīs uzcelta pirmā telefona līnija. Pilsētā ierīkota telefona centrāle.
1919.g.                Jūnijā Cēsu apkaimē notiek kaujas starp Baltijas vācu landesvēru no vienas un igauņu- latviešu apvienotajiem spēkiem no otras puses, piedalās Cēsu Skolnieku rota. Vācieši cieš sakāvi un rodas iespēja Latvijas un Igaunijas brīvvalstu izveidei.
1920.- 1940.g.    Cēsis- Latvijas Republikas apriņķa pilsēta, tūrisma un ziemas atpūtas centrs.
1988.g.-               Pirmo reizi padomju okupācijas laikā Cēsu Jaunās pils tornī atkal pacelts Latvijas valsts karogs. Cēsis ir pirmā vieta Latvijā, kur tiek pacelts valsts karogs.
1998.g.                 Atjaunots 1951.gadā sagrautais Uzvaras piemineklis.
2004.g.                 Uzcelta pilsētas Sporta halle.
2006.g.                 Norisinās Cēsu 800 gadu svinības.
                               Uzcelta jauna pamatskola.
2007. g.                Notiek pirmais „Cēsu Mākslas festivāls 2007”.
                               Darbību sāk sabiedrisks un kultūras centrs jauniešiem „Fonoklubs”.
                               Cēsīs atklāj Latvijā pirmo „Bērna tiesību taku”.
                               Cēsīs uzcelta pirmā pašvaldības dzīvojamā māja ar sociāliem dzīvokļiem.
                               Veicot Rožu laukuma rekonstrukciju, atklāj uinikālu senās koka būves fragmentu, kas datējams ar 13.gadsimtu, kas pašreiz ir senākā zināmā koka celtne Cēsīs.
                               Uzsākti Cēsu pils kompleksa rekonstrukcijas darbi.
2008./2009.g.      Cēsis kandidē titulam „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”
2009.g.                  Uzcelta jauna pirmsskolas izglītības iestāde.
 

Vaives vēsture

1770. g.                  Katrīna II piešķir Lodes muižu ģenerālim Otto fon Veismanam, no kā radies Veismaņu muižas nosaukums.
1869. g.                  Iesvēta jauno pagasta namu. 1871. gadā tam galā sāk celt pagasta skolu.
1925. g.                  Veismaņu pagasts pārdēvēts par Vaives pagastu.
1909. g.                  Pagastā darbojās pienotava – eksportsviesta ražošana, kaļķu ceplis, kokzāģētava, vairākas ūdensdzirnavas, smēdes un ķieģeļu ceplis.
1976. g.                  Izveidota Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas saimniecība
1990. g.                  likvidē Vaives ciema padomi un ciema teritorijā atjauno Vaives pagastu.

2009.g.                   izveidots Cēsu novads, apvienojot Cēsu pilsētu un Vaives pagastu.

Printēt