A  A  A
Lapas karte






Vai piedalījies 11.novembra pasākumos Cēsīs?
 Skatīt atbildes








Sākums » Aktualitātes » Pasākumi » LNSO, Bizē un Ksenijas Sidorovas koncerts

LNSO, Bizē un Ksenijas Sidorovas koncerts

Sestdien, 20.februārī, plkst.19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Bizē un Ksenijas Sidorovas koncerts.

Žoržs Bizē,Albērs Rusels, Vāclavs Trojans

Lieliskā publikas mīlule Ksenija Sidorova un jaunais franču diriģents Žiljēns Masmondē (Masmondet) būs LNSO sadarbības partneri koncertā ar francisku piesitienu – programmā slavenās “Karmenas” autora Žorža Bizē mazāk zināmā Simfonija Domažorā un Albēra Rusela svīta “Bakhs un Ariadne”, savukārt Ksenijas Sidorovas solo varēsim klausīties čehu komponista Vāclava Trojana svītā “Pasakas”.

Vāclavs Trojans (Trojan, 1907–1983) lielu popularitāti ieguvis ar mūziku, ko komponējis sava izcilā tautieša, animācijas filmu lielmeistara Jiržīja Trnkas (Trnka, 1912–1969) filmām. Mazāk zināma Trojana vienīgā opera, divi baleti, daudzie orķestra darbi un kamermūzikas paraugi. Svītu “Pasakas” Trojans sacerējis 1959.gadā, un tajā zīmētas apburtas princeses, negants pūķis, nerātns karuselis, kāds jūrnieks ar apburtu akordeonu, un visu vainago akrobātiskā pasaka, ļaujot pilnziedā izpausties Ksenijas Sidorovas neticami veiklajiem pirkstiem un teicamajai humora izjūtai.

Žoržs Bizē (Bizet, 1838–1875) savu Simfoniju Domažorā sacer 17 gadu vecumā, studējot pie Šarla Guno Parīzes konservatorijā. Liekas, ka ne profesors, nedz pats simfonijas autors šim darbam nepievērsa lielu uzmanību, tieši tāpat kā komponists Reinaldo Hāns, kuram pēc Bizē nāves viņa atraitne nodeva glabāšanā simfonijas partitūru. Atvilktnē nonākusī simfonija pacietīgi gaidīja gandrīz 80 gadu, līdz to atkal cēla dienasgaismā un tā kļuva par simfonisko orķestru pamatrepertuāra iecienītu sastāvdaļu. Simfonijas mūzika ir dzidra, gaiša, finālā enerģiska un īsteni priecīga.

Dionīsiskā dzīvotkārē plaiksnījošais Albēra Rusela (Roussel, 1869–1937) krāšņais stāsts par Ariadni un Bakhu pamatveidolā tapa kā balets ar Serža Lifāra horeogrāfiju un Džordžo de Kiriko skatuves ietērpu. Pēc tam komponists izveidoja divas svītas, un mēs dzirdēsim otro no tām. Bakhs nolaupījis Ariadni, viņa izmisumā grib mesties jūrā, taču ar runām un vēl jo vairāk ar vīnogu dzērienu Bakhs prot grozīt Ariadnes domas, un viss beidzas ar līksmu bakhanāli, kuras kulminācijas brīdī Ariadnes galvā tiek likts no debesīm ņemtu zvaigžņu kronis.

Kseniju Sidorovu dēvē par modernā akordeona vadošo vēstnesi, presē viņu raksturo kā “ārkārtīgi smalku un virtuozu” mūziķi. Viņa lauž joprojām iesīkstējušus stereotipus par savu instrumentu klasiskās mūzikas vidē, programmās atskaņojot Baha, Skarlati, Mendelszona un citu komponistu darbu pārlikumus un laikmetīgas, speciāli akordeonam rakstītas partitūras (dažas no tām veltītas Ksenijai).

2009.gadā Ksenija debitē Vigmorzālē Londonā, 2012.gadā viņa kļūst par pirmo Brina Tervela fonda starptautiskās balvas laureāti un uzstājas izcilā baritona jubilejas koncertā Karaliskajā Alberta zālē. 2014.gadā akordeoniste debitē Night of the Proms koncertā. 2015. gada augustā Sidorova kļūst par Dortmundes Konzerthaus rezidējošo mākslinieci jeb Junge wilde. Viņa uzstājusies TV ARTE koncertā Stars von Morgen kopā ar Rolando Viljasonu, sadarbojusies ar ģitāristu Milošu Karadagliču, dziedātājiem Huanu Djego Floresu un Džozefu Kalleju, vijolniekiem Nikolu Benedeti un Tomasu Gūldu, mandolīnistu Avi Avitalu. Drīzumā Ksenijas dzīvē gaidāms Erki Svena Tīra skaņdarba Prophecy atskaņojums ar NHK simfonisko orķestri un Pāvo Jervi, koncerti ar Lucernas simfonisko orķestri, Ķelnes Radio simfonisko orķestri, dalība festivālos Čeltnemā un Bādkisingenē.

Līdzās vairākiem sadarbības projektiem Ksenija Sidorova ieskaņojusi divus soloalbumus Champs Hill Records paspārnē – Classical Accordion (2011) un Fairy Tales (2013).

Viens no diriģenta Žiljena Masmondē skolotājiem Pāvo Jervi raksturojis savu asistentu kā uzcītīgu mākslinieku, kuram piemīt ass intelekts un dziļa muzikalitāte. Nosauktās īpašības un interese ne tikai par mūziku, bet arī literatūru un kinematogrāfu, iespējams, atspoguļojas Masmondē izdomas bagātajās koncertprogrammās – diriģents tās mēdz veidot pēc mūzikas un literatūras asociācijām, sadarbojoties ar aktieriem, bieži iestudējot koncertlekcijas un kinokoncertus, ierakstot filmu mūziku.

Trīs sezonas pabijis Pāvo Jervi asistents Orchestre de Paris, Masmondē kā viesdiriģents sadarbojas ar vairākiem Eiropas orķestriem, to skaitā Tulūzas Nacionālais Kapitolija orķestris, Lilles Nacionālais orķestris, Bordo-Akvitānijas Nacionālais orķestris, Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Lozannas kamerorķestris u. c. 2012. gadā Parīzes orķestris izvēlas Masmondē par festivāla Radio Classique diriģentu. Asistenta darbā Masmondē sastrādājies ar diriģentiem Herbertu Blomštetu, Luī Langrē, Kristofu fon Dohnāņi, Jutaku Sado, Deividu Zinmenu, solistiem Emanuelu Aksu, Tabeu Cimmermani, Nikolaju Znaideru, Pjotru Anderševski, Horhi Luisu Pratsu.

2015.gadā diriģents debitēja Monpeljē operā ar Mocarta operas “Tita žēlsirdība” uzvedumu. Kopš 2005. gada Masmondē ir mūzikas festivāla Musiques au Pays de Pierre Loti (Larošela) mākslinieciskais vadītājs. Līdzās kino skaņceliņu ierakstiem kopā ar pianistu Fransuā Dimonu un Bretaņas simfonisko orķestri ieskaņojis disku ar Mocarta klavierkoncertiem.

Publicēšanas datums: 2016. gada 1. februāris  

Pievienot komentāru

Twitter Facebook Draugiem cesis.lv Pieslēgties un komentēt ar


Printēt