A  A  A
Lapas karte






Vai atbalsti administratīvi teritoriālo reformu?
 Skatīt atbildes








Sākums » Aktualitātes » Pasākumi » Marta Argeriha un Gidons Krēmers vienīgajā koncertā Latvijā

Marta Argeriha un Gidons Krēmers vienīgajā koncertā Latvijā

Svētdien, 2014.gada 12.oktobrī, plkst.19.00 Vidzemes koncertzāles „Cēsis” divas pasaules leģendas - pianiste Marta Argeriha (Martha Argeriha) un vijolnieks Gidons Krēmers sniegs vienīgo koncertu Latvijā.

Abu solistu un Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica programmā skanēs Bēlas Bartoka Divertisments, Ludviga van Bēthovena Otrais klavierkoncerts, Rondo un Kapričio solo vijolei un stīgām, kā arī Volfganga Amadeja Mocarta Koncerta flautai un arfai versija, kas radīta šim mākslinieku sastāvam. Argerihas un Krēmera koncertu ar nepacietību gaida arī Eiropas koncertzāles Minhenē, Barselonā, Turīnā, Milānā un Viļņā.

Gidons Krēmers – Latvijas atskaņotājmākslas lepnums mēdz pārsteigt dzimto Latviju: viņš Kremerata Baltica koncertam uzaicinājis savu ilggadējo klavieru partneri un leģendāro solisti Martu Argerihu. Šis Rīga 2014 veltītais  koncerts atkal atgādinās, ka  Eiropas mūzikas dzīves galvaspilsēta ir Latvijā.

Marta Argeriha pieder pianistu elitei. Vientuļniece, burve, dieviete, mūslaiku lielākā virtuoze, pianisma Grēta Garbo – tā viņu dēvē žurnālisti, kurus māksliniece ne visai labi ieredz. Marta Argeriha ieguvusi trīs Grammy balvas (viena no tām par Bēthovena Otrā un Trešā klavierkoncerta lasījumu), Francijas Mākslas un literatūras ordeni, ASV “Gada mūziķes” titulu, Japānas imperatora Uzlēcošās Saules ordeni (IV kategorija “Zelta stari ar rozeti”) un Japānas Mākslas asociācijas prestižo Praemium Imperiale, žurnāla Gramophone titulus “Gada mākslinieks” un “Labākais klavierkoncerta ieskaņojums” (par Šopēna koncertiem), žurnāla Monde de la Musique vērtējumu Choc u. c. Pianistes ieraksti iekļauti skaņu ierakstu nama Philips albumu sērijā “100 izcilākie pasaules  pianisti”.

Kopš 1996. gada Marta Argeriha ir Japānas Beppu Festival mākslinieciskā vadītāja. 1999. gadā viņa nodibināja starptautisku pianistu konkursu un festivālu Buenosairesā, bet 2002. gadā dzima Progetto Martha Argerich Lugano.
Žilbinošās klavierspēles tehnikas īpašniece Marta Argeriha piedzima Buenosairesā, viņas tēvs bija katalānis, kura ģimene 18. gadsimta emigrēja uz Argentīnu, un māte – Krievijas ebreju pēctece. Argeriha spēlē klavieres kopš triju gadu vecuma. Ģimene pārcēlās uz Eiropu 1955. gadā, un tas bija iespējams, pateicoties Huana Perona īpašai labvēlībai – viņš iekārtoja Argerihas vecākus diplomātiskajā dienestā Vīnē. Pianistes nozīmīgāko skolotāju vidū ir ekstravagantais Frīdrihs Gulda un 20. gadsimta pianisma ikona Artūro Benedeti Mikelandželi.

Pēc uzvaras Šopēna konkursā 1965. gadā sākās spilgtā karjera – solokoncerti, uzstāšanās ar kolēģiem, ieskaņojumi, festivāli un turnejas. Argeriha savulaik teikusi, ka solokoncertos uz skatuves jūtas vientuļa, tāpēc labprātāk koncertē kameransamblī vai ar orķestri. Karjeras laikā viņa muzicējusi ar tādiem grandiem kā Klaudio Abado, Šarls Dituā (vienubrīd abi ir dzīvesbiedri), Nēme Jervi, Kirils Kondrašins. Viņas skatuves partneru vidū ir arī Brazīlijas pianists Nelsons Freire, čellists Miša Maiskis, Mstislavs Rostropovičs. Argerihas pirmo ieskaņojumu, kas nāca klajā 1960. gadā (19 gadu vecumā!), apbrīnoja pats Vladimirs Horovics. Jau daudzus gadus Marta Argeriha ir prominentā skaņu ierakstu nama Deutsche Grammophon māksliniece.

Pianists un mūzikas žurnālists Dīns Elders ir viens no retajiem, kam savulaik laimējies intervēt Martu Argerihu, un viņš raksta: “Ar savu spēli viņa mums pierāda, ka paradīze nav zaudēta”. Laipni aicināti 12. oktobrī uz paradīzi Cēsīs!

Biļetes var iegādāties Koncertzāles kasē darba dienās no 12:00 – 18:00, sestdienās un svētdienās no 12:00 – 16:00
Tālrunis biļešu rezervācijai 64119922, kā arī ,,Biļešu Paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv

Mediju kontaktiem
Sanita Ozoliņa
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 26323463, e-pasts: sanita.ozolina@cesukoncertzale.com

Publicēšanas datums: 2014. gada 23. septembris  

Pievienot komentāru

Twitter Facebook Draugiem cesis.lv Pieslēgties un komentēt ar


Printēt