Lai veiksmīgi sagatavotos jaunajam mācību gadam, 21.augustā Cēsīs norisinājās konference izglītības jomas speciālistiem "Kultūrpratība nākotnes izglītībai". Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 150 pedagogu, lai uzklausītu izglītības ekspertu, kultūras un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju pieredzes un dalītos viedoklī. Šī gada konferencē akcentēta kultūras loma mācību procesā, lai veicinātu skolēnu izaugsmi un diskutētu par nākotnes izglītības virzieniem.

Pasākumu atklāja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kurš akcentēja skolotāju nozīmīgo lomu sabiedrības veidošanā. "Kolēģi, katra jūsu iniciatīva un apņemšanās vest bērnus pretī kultūrai ir apsveicama. Vediet bērnus un sevi zinātkāres pasaulē! Lai jums ražīgs un priekpilns šis mācību gads", pedagogus uzrunājot pauda J.Rozenbergs.

Atis Egliņš-Eglītis, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks, savā stāstījumā akcentēja radošuma nozīmi mācību procesā un skaidroja dažādas metodes, kā veicināt radošu domāšanas procesu. Īpaši uzsverot, ka izglītības sistēma nedrīkst balstīties tikai uz tradicionālajām metodēm, bet ir jāmeklē jauni un inovatīvi veidi, kā padarīt mācības interesantas un saistošas skolēniem. "Radošums ir būtisks, lai veicinātu kritisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes," viņš piebilda.

Konferenci turpināja Timurs Tomsons, koncertzāles "Liepājas dzintars" valdes priekšsēdētājs, paužot, ka kultūra var būt būtisks jauniešu attīstības elements, taču veiksmīga dialoga veidošana prasa radošu pieeju un pielāgošanos jauniešu interesēm. Viņš aicināja pedagogus un kultūras pārstāvjus sadarboties, lai kultūra kļūtu par neatņemamu izglītības un jauniešu dzīves sastāvdaļu, kā arī radītu kultūras piedāvājumu ne tikai jaunajai auditorijai, bet kopā ar to.

Jolanta Borīte, Siguldas kultūras centra "Devons" un Siguldas kultūras centra vadītāja, dalījās pieredzē, kā bagātināt mācību procesu, to papildinot ar kultūru. Tādējādi veicinot radošumu, kopienas iesaisti un dziļāku izpratni par sabiedrību. Borīte uzsvēra, ka ir būtiski, lai bērni jau no mazotnes būtu iepazinuši ceļu uz kultūras iestādēm. "Ir nozīmīgi veicināt attīstību un izglītot jauno paaudzi jau no viņu pirmās dzimšanas dienas," viņa stāstīja, piebilstot, ka "ir svarīgi savest kopā bērnus ar radošām personībām, lai mazinātu emocionālās barjeras un radītu iespējas dziļākai izpratnei un izaugsmei."

Konferences turpinājumā tika pievērsta uzmanība tam, kā kultūra un radošums ietekmē gan uzņēmējdarbību, gan izglītības procesu. Dažādu nozaru pārstāvji dalījās savā pieredzē, apliecinot, ka šīs jomas spēj būtiski ietekmēt cilvēka attīstību un profesionālo izaugsmi.

Uzņēmējs un SIA "LKOM" īpašnieks Miķelis Isajevs savā stāstījumā rosināja diskusiju par to, kā kultūras un radošuma elementi var tikt veiksmīgi integrēti uzņēmējdarbības vidē. Viņš uzsvēra, ka, lai gan bieži vien vēloties pasargāt bērnus no kļūdām, mēs neļaujam bērniem testēt robežas un iepazīt eksperimentēšanas kultūru un mēģināt vēlreiz.

Savukārt FranklinCovey Latvia treneris Emīls Lukjanskis aicināja klātesošos domāt par kultūru citā izpratnē, raisot jautājumu – kas ir skolas kultūra? "Aicinu veidot tādu kultūru kurā mēs ticam un uzticamies viens otram. Tas ir palīdzējis man un ticu, ka Jūs, skolotāji, ikdienā redzat, kurš zēns vai meitene ir tas, kuram šis atbalsts nepieciešams visvairāk", teica E.Lukjanskis.

Konferences noslēdzošajā daļā DACVĢ skolotāja Ingūna Irbīte iepazīstināja klātesošos ar kultūras jomu kā mācīšanās resursu un "Latvijas Skolas soma" iniciatīvām un programmām, kas pieejamas auditorijai. I.Irbīte uzsvērta nepieciešamību integrēt kultūras norises mācību procesā, kā arī veidus, kā iespējams veidot šo mijiedarbību. "Vieglāk ir mācīt par kultūru, nekā ar kultūru", norādīja Irbīte aicinot pedagogus izmantot dažādas kultūras norises kā resursu, kas palīdz attīstīt skolēnu izpratni un radošumu.

Konference apliecināja, ka radošums un kultūra ir neatņemami izglītības nākotnes elementi, kas spēj veicināt gan skolēnu, gan skolotāju izaugsmi. Vēlam pedagogiem panākumiem bagātu un radošu jauno mācību gadu!