CVĢ angļu valodas skolotāja Selga Goldmane un vācu valodas skolotāja Ruta Amoliņa no 26. līdz 29. septembrim Nordplus projekta ”Svešvalodu mācīšana, didaktika un motivācija” ietvaros piedalījās konferencē, kuru organizēja Gēteborgas universitātes Pedagoģijas fakultāte Zviedrijā. Tajā piedalījās arī trīs skolotājas no Torringas ģimnāzijas Dānijā un sarunā par eksāmeniem attālināti pievienojās Islandes Borgarholtsskoli vidusskolas pārstāve.

Galvenās šīs konferences tēmas:
1. Summatīvā un formatīvā vērtēšana.
2. Valsts noteiktie pārbaudes darbi un to saturs.

 

Konferences laikā secinājām, ka gan vērtēšana, gan pārbaudes darbu saturs ir ļoti atšķirīgi. To lielā mērā nosaka vēsturiskās tradīcijas. Tik krasas reformas kā Latvijā pēdējos gados nav veiktas nevienā no projektā iesaistītajām valstīm. Gan Dānijā, gan Zviedrijā skolēnu zināšanas vērtē līmeņos (A-visaugstākais, F-nesekmīgs, viszemākais). Formatīvajā vērtēšanā dāņu kolēģi cenšas iesaistīt pārējos skolēnus, pēc iespējas anonīmi. Viņiem nav tādu vērtējumu, kā i/ni vai procenti. Formatīvajā vērtēšanā skolotāji cenšas gan norādīt uz trūkumiem, gan arī motivēt skolēnus. Motivācija ir viens no svarīgākajiem valodu apguves elementiem. Skolēni ir ļoti motivēti apgūt angļu valodu. Arī Ziemeļvalstīs skolēni angļu valodu apgūst, skatoties filmas, spēlējot datorspēles, sazinoties ar vienaudžiem, lasot informāciju dažādos medijos. Līmeņi angļu valodā bieži ir augstāki nekā dzimtajā valodā. No t.s. modernajām valodām skolēni vislabprātāk izvēlas spāņu valodu, jo jaunieši ceļo, šī valoda ir vieglāka nekā franču vai vācu valoda. Tomēr Dānijā no valsts puses lielāks atbalsts ir vācu valodai, jo Vācija ir kaimiņvalsts un svarīgs biznesa partneris.

 

 

Tikai Latvijā valodu eksāmeni notiek centralizēti. Dānijā un Zviedrijā eksāmenu veido centralizēti, bet tas tiek labots un novērtēts skolā. Islandē eksāmenu veido un labo paši skolotāji. Borgarholtskoli vidusskolā tiek izmantoti Gētes institūta testi (A2). Dānijā un Zviedrijā eksāmenā tiek pārbaudītas arī gramatikas zināšanas un spēja analizēt literāru tekstu. Gan mutvārdu, gan rakstu daļa ilgst vairākas stundas. Dažādu skolu sniegums pārbaudes darbos netiek salīdzināts, tādējādi skolotāji nav pārāk ieinteresēti kādā veidā uzlabot eksāmena rezultātus.

 

Nedaudz iepazinām arī Gēteborgu. Laiks bija rudenīgs, bet silts, tādēļ izbaudījām pastaigas pa vecpilsētu un krastmalu. Bijām Botāniskajā dārzā, kur apmeklējām Palmu māju un rozāriju. Gēteborgā ir daudz senu mūra ēku, tiek celtas arī modernas augstceltnes. Interesanti, ka Clarion Hotel Draken projektējuši Latvijas speciālisti no UPB. Viņi arī piegādā dzelzsbetona un metāla konstrukcijas, nodrošina to montāžu. Hāga ir nedaudz atšķirīgs Gēteborgas rajons ar tradicionālām koka ēkām un bruģētām ieliņām. Tas ir nedaudz bohēmisks – nelielie amatnieku veikaliņi, maiznīcas, kafejnīcas un krodziņi vilina tūristus.

 

Covid-19 pandēmijas dēļ nenotika plānotās tikšanās Latvijā un Islandē. Šī bija pēdējā tikšanās projekta ietvaros. Protams, runājām arī par to, kā pandēmija ietekmējusi mūsu ikdienu, skolēnus un ikvienu no mums. Visās projektā iesaistītajās valstīs, izņemot Latviju, ir vakcinējušies vairāk nekā 76% iedzīvotāju, tādēļ atcelti dažādi ierobežojumi. Zviedrijā nekur nebija jānēsā maskas, neviens neprasa uzrādīt sertifikātus. Mums nācās stāstīt par daudzajiem ierobežojumiem, par sabiedrības nevēlēšanos vakcinēties, par vainas novelšanu uz valdību. Varbūt nedaudz pārsteidzoši, bet gan dāņu, gan zviedru kolēģi uzskatīja, ka viss ir pareizi – ja jau cilvēki labprātīgi neiesaistās cīņā ar slimību, tad diemžēl ir jāievieš sankcijas. Demokrātija nenozīmē, ka katrs dara, kā viņš uzskata par labu esam. Demokrātija ir arī pilsoniskā līdzatbildība. Demokrātija šajās valstīs ir veidojusies krietni ilgāk nekā pie mums. Arī tur ne visi ir apmierināti ar valdību, tomēr cilvēki ir apzinīgāki, kā arī uzticas informācijai, ko sniedz oficiālie mediji.

 

Informāciju sagatavoja:

Ruta Amoliņa