Cēsīm cauri vijas viens no pasaulē zināmākajiem svētceļnieku maršrutiem – Svētā Jēkaba ceļš. Maršruta simbols ir gliemežvāks. Lai simboliski iezīmētu maršrutu pilsētā, pie Cēsu Svētā Jāņa baznīcas un uz Cēsu pils parka kāpņu mūra margas ir uzstādīti bronzas gliemežvāki. Bronzas gliemežvāku autors ir tēlnieks Matiass Jansons.

Cēsu Svētā Jāņa baznīca ir viens no galvenajiem pieturpunktiem Cēsīs, tādēļ viens gliemežvāks ir uzstādīts pie dievnama ieejas. Apmeklējot dievnamu, pievērs uzmanību ieejas arkai, jo tās kreisajā malā uz zemes atradīsi vienu no bronzas gliemežvākiem. Savukārt otrs bronzas gliemežvāks atrodas uz Cēsu pils parka kāpņu mūra margas. Mērojot ceļu pa maršrutu uz baznīcu, tas vijas cauri Cēsu pils parkam un augšup pa parka kāpnēm. Ceļā esi vērīgs, jo bronzas gliemežvāks ir novietots kāpņu vidusposmā uz margas labajā pusē.

Svētā Jēkaba ceļš Cēsu novadā vijas gar Gauju, virzienā no Valmieras uz Liepu, iekļaujot Līču-Lanģu klintis. Tālāk maršruts ved uz Cēsīm un Cīrulīšu dabas takām ar tām pievienoto Gaujas līču posmu. Tālāk taka virzās uz Līgatnes pusi cauri Amatas apkārtnei, ceļotājam ļaujot baudīt skaisto Gaujas Nacionālā parka dabu.

Arheoloģisko izrakumu laikā zem viena no Cēsu Svētā Jāņa baznīcas logiem tika atrasts šī pārgājiena ceļa simbols – gliemežvāks, kura vecums ir datēts starp 13.gs un 16.gs. Lai godinātu šo atradumu, 2019. gadā baznīcas loga augšējā ailē ir tapusi jauna vitrāža, kurā attēlots gliemežvāks.

Svētā Jēkaba ceļš ir viens no populārākajiem svētceļnieku maršrutiem pasaulē. Šī ceļa galamērķis ir Sv. Jēkaba katedrāle, kura atrodas Spānijas ziemeļu pilsētā Santiago de Compostela. Ļaudis šo ceļu veic kājām, ar velosipēdu vai zirga mugurā. Interesenti, kuri vēlas savu paveikto ceļojumu dokumentēt, ar īpašu zīmogu palīdzību to var atzīmēt svētceļnieka pasē. Tā ir pieejama arī Cēsu Tūrisma informācijas centrā.

Maršruts Latvijā tiek veidots sadarbībā ar Latvijas Sv. Jēkaba ceļa asociāciju. Tās mērķis ir turpināt Eiropas Padomes Eiropas Kultūras ceļu programmu “Camino de Santiago”, balstoties uz Eiropas Savienības 1987. gada deklarāciju par humānisma, brīvības, taisnīguma principu, kas vēsturiski apvieno Eiropas Savienības valstu kultūras.