Latvijas laikmetīgajā mākslā autores ir labi atpazīstamas. Viņu radošā darbība gan vietējā mērogā, gan starptautiskā ir ar atzīstamiem panākumiem.

 

Nedaudz par izstādē redzamajiem darbiem pašas autores stāsta:

 

Ilze Smildziņa savos darbos atspoguļo pasauli mums visapkārt, vienmēr iekļaujot simbolisma elementus. Vai tās būtu sapņainas debesis, vai ikdienišķas pilsētas ainas, objektu vieglās formas un krāsas ar maigiem gaismas pieskārieniem rada šķietamas ilūzijas efektu, ļaujot vaļu fantāzijas lidojumam. Ilzes Smildziņas mākslas darbu radītā noskaņa atgādina par to, cik dzīve ir mainīga un par nepieciešamību novērtēt ik mirkli.

 

Katrīna Gaile savu glezniecību raksturo: “Cilvēku attiecības un cilvēka-dabas mijiedarbība jau sen ir motīvs, kas caurauž manas gleznas, kļūstot par vienu no galvenajām tēmām. Laika gaitā arvien vairāk koncentrējos uz cilvēku un tā portretējumu visdažādākajā vidē; dažreiz tie ir negaidīti apstākļi, citreiz – fantāzijas pasaule, kas šķiet pārsteidzoši reāla, tiek gleznotas emocijas – jūtas, vajadzības un ilgas, kas izpaužas arī vidē, cilvēka dvēseles stāvokļa metamorfozes: vecums, arī ārprāts un vientulība.”

 

Kas kalpo par iedvesmu Annas Laicānes glezniecībai, stāsta autore pati: “Ceļš, pagalms, pludmale, stacija, to scenogrāfija pakļauta laikam un nejaušībai. Tieši šīs izmaiņas mani saista. Es nevaru uzminēt, kas notiks un kas mainīsies nākamajā brīdī – gaisma, kustība, kāds atnāks, aizies, uzspīdēs saule un viss iekrāsosies dzelteni oranžs. 

Gleznojot es mēdzu uzslāņot vienu brīdi citam un tā es atklāju jaunu ģeometriju. To veido tvertie brīži ar gaidošiem suņiem, putnu “kompozīcijām”, asfalta plaisām – izkārtojums, pie kura neviens nav piestrādājis un tomēr tik nevainojams.”

 

Par Alises Mediņas gleznu tapšanu stāsta autore: “Gatavošanās izstādei bija vairāk kā atgriešanās brīžos, kuri ir kādā veidā aizkustinājuši, likuši apstāties un vērot - kā magnoliju ziedi birst, kā saules rietā izgaismojas māju jumti, kā garām pabrauc senlaicīgs auto, kā pilsētas apgaismojums iekrāso krēslaino pilsētu… Ir skaidrs, ka tas mirklis paiet, tajā nav iespējams atgriezties, bet to var iemūžināt, apturēt gleznā. Runājot par motīviem, izstādē redzamajiem darbiem nav viena vienojoša motīva vai koncepcijas, tie ir klejojumi atmiņās, atgriešanās dažādos dzīves brīžos. Un tie ir bijuši gleznas vērti mirkļi.”

 

Par Kristīnes Guršpones gleznu motīviem var teikt tā: “Viņā ir neizsmelta interese par cilvēkiem. Tādēļ vislabāk glezniecībā savas jūtas un domas Kristīne spēj izteikt caur figūras atveidojumu. Viņu interesē  tas, kā mākslas darbos tiek risinātas un ar kādiem paņēmieniem attēlots cilvēciskums un savstarpējās attiecības. Glezniecībā Kristīnei patīk mirkļi, kad tiek sākts jauns darbs, vilktas pirmās līnijas uz tukša audekla un pārsteigums, kad mākslinieks zaudē kontroli pār savu gleznu, un tā sāk veidoties pati. Glezniecībā viņai patīk patiesums.

 

Viņasprāt, glezniecības galvenais uzdevums ir sniegt gaišumu, pārdomas, emocionālu baudījumu un pārsteigumu, un to arī Kristīne vēlas īstenot savos darbos. Māksla var katram sniegt citādas izjūtas, bet viņa vēlas, lai tā ir mūsu Dzīves pozitīvais un skaistais, lai Māksla ir kā romantisks protests pret dzīves pliekanību.

 

Ingrīdas Suharevskas izglītība ir Latvijas Mākslas akadēmijas figurālā glezniecība pie profesoriem K. Zariņa, J. Jurjāna, N. Brasliņa.

Ingrīda strādājusi kā restauratore Elejā, pie tējas namiņa rekonstrukcijas - sienu un griestu geznojumu atjaunošanas un  Valsts Mākslas muzejā. Daudzus objektus apgleznojusi-ārsienas “Lemuru mājai” Rīgas zooloģiskā dārzā, īres namam Kr. Barona ielā 109 u. c.

 

Martai Jurjānei ir Latvijas Mākslas akadēmijas maģ. grāds  glezniecībā, mācoties profesoru Kaspara Zariņa un Alekseja Naumova  meistardarbnīcās. 

Mākslā galvenokārt interesē gaisma un dzīves apliecinājums caur krāsu prieku.

Organizē un piedalās daudzās personālās un grupas izstādēs vietējā un starptautiskā mērogā. Māca mākslu pieaugušajiem un bērniem.

 

Katrīna Šatalova beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu, studējusi studentu apmaiņas programmas ietvaros  Štiglica Sanktpēterburgas Valsts mākslinieciski tehniskā akadēmijā un Zviedrijā.

 

Izstāde būs apskatāma no 19.06. līdz 19.07. 19. jūnijā no plkst.16.00 līdz plkst.18.00 mākslinieces satiksies ar skatītājiem.

Cēsu Izstāžu nama (Pils laukums 3) darba laiks no trešdienas līdz svētdienai no plkst.10.00 līdz plkst.18.00 (piektdienās no 11.00 līdz 19.00).