Ar tautastērpiem mugurā, ziediem plīvojot un dziesmām skanot, norisinājies Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās". Tā laikā katram no novadiem bija iespēja lepoties ar savu kultūrzīmi un bagātību.

Cēsu novada gājiena koncepcijas autore ir Inga Cipe, savukārt horeogrāfi – Uldis Blīgzna un Andis Kozaks. "Cēsu novada kultūrzīme ir sarkanbaltsarkanais karogs. Tā vēsture, nenoliedzami, saistās ar Cēsīm - gan tālajā 13.gadsimtā, gan Latvijas neatkarības atdzimšanas laikā. Livonijas Atskaņu hronikā rakstīts, ka 1279.gadā ap 100 kareivju no Cēsīm ar sarkanu karogu un baltu joslu pa vidu devās palīdzēt Zemgaļu vadonim Namejam. Septiņus gadsimtus vēlāk - 1988.gada 22.oktobrī Cēsu Jaunās pils tornī tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Cēsu novada pilsētu un pagastu secība gājienā tika veidota Saules aušanas virzienā – sākot ar Jaunpiebalgu. Nākamie gājienā devās Vecpiebalga, Amata, Cēsis, Priekuļi un Pārgaujas, savukārt, gājienu no Cēsu novada noslēdza Līgtane," stāsta Inga Cipe.

Foto mirkļus no svētku gājiena skaties ŠEIT.

Uz Rīgu daļa Cēsu novada kolektīvu devās ar Svētku vilcienu, kurā dziedot un pat dejojot, tika saņemta visai nedēļai nepieciešamā enerģija. Amatiermākslas kolektīvus Rīgas dzelzceļa stacijā krāšņā un skanīgā mūzikas pavadībā vilcienu sagaidīja Pūtēju orķestris "Cēsis"!

Foto mirkļus no došanās uz Svētku gājienu Rīgā skaties ŠEIT.

Uz svētkiem no Cēsu novada šogad devies 51 kolektīvs, jeb aptuveni 1200 dalībnieki.

Foto: Sintija Cērpiņa