Konference “Radīt labāk, lietot ilgāk – atkritumi kā resursi Latvijā!” koncertzālē “Cēsis” aizvadītās nedēļas izskaņā, 1.martā, pulcēja ievērojamu skaitu ekspertu un ražošanas uzņēmumu pārstāvju, kas ikdienas darbā strādā ar atkritumu pārvaldības jautājumiem vai ir saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu. LIFE integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem” konference kalpoja kā platforma, apvienojot līdz šim projektā gūtos secinājumus un ekspertīzi ar ikdienas pieredzi atkritumu pārvaldības jomā. Kopīgiem spēkiem tika meklēti risinājumi aktuālākajiem izaicinājumiem. Pasākums notika Vidzemes inovāciju nedēļas norises laikā.

Latvijā joprojām ir liels atkritumu apjoms, kas tiek apglabāts poligonos. Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ir jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. 2022.gadā Latvijā kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ir 865,6 tk. tonnas. Savukārt pārstrādei sagatavotais atkritumu apjoms 2022.gadā tuvojās 50%, bet vēl 2021.gadā bija 44,1%. Eiropas Savienības nospraustais mērķis ir līdz 2025.gadam sagatavot pārstrādei 55% no gadā radītājiem sadzīves atkritumiem. Līdz ar to nepieciešams rast jaunus risinājumus atkritumu pārvaldībā un jāveicina atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde, kā arī jāsamazina radīto atkritumu apjoms.

Pirmā konferences daļa tika veltīta ražošanas sektoram. Ar ziņojumiem par projekta aktivitātēm eksperti rosināja Latvijas uzņēmumus ražošanas procesam pieiet radoši un ar atbildību. Biedrības “Cleantech Latvia” pārstāvis Zigmārs Brunavs savā ziņojumā uzsvēra, ka industriālā simbioze starp ražošanas uzņēmumiem ne tikai samazina ietekmi uz vidi, veicinot resursu un ražošanas blakusproduktu atkārtotas izmantošanas iespējas, bet arī veicina reģiona ekonomisko izaugsmi, radot jaunas darbavietas un stiprinot uzņēmumu konkurētspēju. Biedrība “Cleantech Latvia” projekta “No atkritumiem uz resursiem” gaitā ir izveidojusi industriālās simbiozes platformu “Sinergia.lv” un šajā pavasarī sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, SIA “ZAAO” un Cēsu novada pašvaldību uzsāks akcelerācijas programmas īstenošanu, sniedzot apmācības, mentoringu un finansējumu jaunu industriālās simbiozes procesu veidošanai starp uzņēmumiem.

Aija Caune no SIA “Zaļā josta” savā ziņojumā par ražotāju atbildības sistēmu minēja, ka ražotājam jādomā arī par sabiedrības izglītošanu par atkritumiem, to savākšanu, pārstrādi vai videi draudzīgu iznīcināšanu. Pērn tika ieviesta cigarešu ražotāju atbildības sistēma, paredzot, ka tabakas izstrādājumu ražotājiem finansiāli un  organizatoriski jāatbalsta efektīva to atkritumu savākšana, kas radušies, apgrozībā laižot  savas vai ievestās preces. Vienlaikus šajā sistēmā lielu lomu ieņem pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji.

Lai pilnībā pārietu uz aprites ekonomikas modeli, ir jāturpina pilnveidot atkritumu dalītā vākšana to rašanās vietā, jāattīsta pārstrādes infrastruktūra, jāizglīto sabiedrība par tās lomu un iespējām atkritumu novēršanā un daudzuma samazināšanā, un jāmudina uzņēmumus izmantot otrreizēji pārstrādātus materiālus, kā arī jāpieņem lēmumi, kas veicina aprites principus “samazināt, atkārtoti izmantot, pārstrādāt”. Sadarbojoties, Latvijai ir iespēja radīt ilgtspējīgus risinājumus, kas ir labvēlīgi gan videi, gan ekonomikai.