Cēsu novada dome ceturtdien, 13. februārī, pieņēma pašvaldības 2025. gada budžetu, apstiprinot 126,448 miljonu eiro kopbudžeta ieņēmumus, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2024. gadā apstiprinātajā budžetā. Kopbudžeta 2025. gada izdevumi, tāpat kā ieņēmumi, plānoti 126,448 miljonu eiro apmērā.

 

Cēsu novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem 2025. gadā plānoti 43,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (90,1%) un nekustamā īpašuma nodoklim (7%). Budžeta saistības ir 9.59%. Pērn tās bija 10.24%. 

Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina valsts nodokļu ieņēmumu sadalījuma izmaiņas un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Savukārt galvenie izdevumu palielinājuma faktori ir minimālās algas un pedagogu darba samaksas pieaugums, apkures un uzturēšanas izmaksu kāpums, kā arī lielāki ieguldījumi infrastruktūras projektos.

 

 

Kā prioritātes 2025. gada budžetā noteiktas: Eiropas Savienības u.c. ārējo finanšu instrumentu piesaiste un projektu ieviešana atbilstoši Cēsu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2021.-2035. gadam un Cēsu novada Attīstības programmas 2022-2028 Rīcības un investīciju plānam, kurā kā prioritātes virzītas iedzīvotāju sociālā aizsardzība, digitālā pratība un ekonomikas digitālā transformācija, dzīvojamā fonda uzlabošana un papildināšana, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšana. Tāpat kā novada budžeta prioritāte izcelta "Cēsis - Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025" iniciatīvu īstenošana saskaņā ar Cēsu novada kultūras attīstības stratēģiju 2030. Budžets veidots, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, līdzsvarotu finanšu pārvaldību un mērķtiecīgu investīciju īstenošanu.

 

Lielākais budžeta īpatsvars, 42,2% jeb 53,4 miljoni eiro, no pašvaldības budžeta paredzēts izglītībai. Finansējums paredzēts pedagogu atalgojuma palielināšanai, izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

 

Skolēnu brīvpusdienas novada izglītības iestādēs paredzēts saglabāt līdzšinējā apjomā, tam paredzot 2,4 miljonus eiro (9,6% pieaugums), 522 900 eiro plānoti skolēnu pārvadājumiem, tāpat arī 2025. gadā pašvaldība turpinās nodrošināt peldētapmācību jaunāko klašu skolēniem novadā.

 

Ekonomiskajai darbībai no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem plānoti 23,1% jeb 29,182 milj. eiro. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas pasākumiem budžetā paredzēti 9 miljoni eiro jeb 7,1% no kopējiem pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Sociālās aizsardzības funkcijas veikšanai paredzēts finansējums 9,76 miljoni eiro jeb 7,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Funkcijai “Atpūta, kultūra, reliģija” pamatbudžetā plānoti 8,5 miljoni eiro jeb 6,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.

 

Arī šogad Cēsu novadā turpinās darbs pie vairāku infrastruktūras attīstības projektu īstenošanas. Pašlaik Cēsu novadā dažādās stadijās kopskaitā ir 42 attīstības projekti infrastruktūras un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. No tiem ieviešanā ir 29 projekti.

 

Cēsu pilsētā jau 2024. gada izskaņā sākti darbi pie infrastruktūras uzlabošanas uzņēmējdarbības attīstībai Raiņa ielā 27, turpinot attīstīt Raiņa kvartālu. Tāpat paredzēts attīstīt CATA/ARR kvartālu, Kr. Valdemāra ielu un Pļavas ielu, Stacijas laukumu un vēl vairākus citus būtiskus infrastruktūras objektus. Nozīmīgas investīcijas turpinās izglītības insfrastruktūras uzlabošanā, attīstot pirmsskolas izglītības iestādi Dārtas ielā, Cēsu pilsētas vidusskolu un pabeidzot Cēsu Valsts ģimnāzijas pārbūvi, tostarp atjaunojot jumtu.

 

Amatas apvienībā 2025.gadā jau noslēgts energoefektivitātes uzlabošanas projekts Ieriķu stacijas ēkā, kas turpmāk darbosies kā kultūras centrs, apvienojot sabiedrībai nozīmīgu funkciju nodrošināšanu un atbalstot vietējās kopienas aktivitātes. Savukārt, 2024. gada izskaņā noslēgts būvdarbu līgums un sākts darbs pie Nītaures mūzikas un mākslas skolas pārbūves. Tāpat plānoti vairāki ielu un ceļu posmu uzlabošanas darbi, turpinot darbu pie iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas.

Jaunpiebalgas apvienībā noslēgumam tuvojas pansionāta ēkas pārbūves projekts. Turpinot darbu pie izglītības iestāžu pilnveides, plānots īstenot projektu Jaunpiebalgas vidusskolas attīstībai, pārbūvējot tās telpas. Savukārt ielu infrastruktūras uzlabojumi paredzēti, pārbūvējot Pureņu ielu un Pīlādžu ielu.

Līgatnes apvienībā noslēgumam tuvojas Augšlīgatnes pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņi” ēkas energoefektivitātes uzlabošanas projekts. Tāpat, šogad turpināsies Augšlīgatnes ielu divkārtu virsmas apstrādes projektu īstenošana. Investīvijas plānotas arī tūrisma infrastruktūras uzlabošanai.

Arī Pārgaujas apvienībā turpinās ielu divkārtu virsmas apstrādes projekti Stalbes un Rozulas ciematos. Sagatavošanā ir arī Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas attīstības projekts. Tāpat tiek gatavots būtisks investīciju projekts Lielstraupes pils infrastruktūras uzlabošanai.

Priekuļu apvienībā 2025. gadā nozīmīgas investīcijas paredzētas Priekuļu pamatskolas pārbūvei. Liepā paredzēts izbūvēt stāvvietas automašīnu novietošanai. Tāpat paredzēti vairāki ielu infrastruktūras uzlabošanas projekti visā Priekuļu apvienībā. Savukārt, saglabājot un attīstot novada kultūras mantojumu, Veselavā paredzēta muižas ēkas fasādes atjaunošana, bet E. Veidenbauma muzejā “Kalāči” plānota saimniecības ēkas jumta nomaiņa.

Vecpiebalgas apvienībā nozīmīgākās investīcijas plānotas, īstenojot Vecpiebalgas vidusskolas modernizācijas projektu. Tāpat paredzēts īstenot vairākus ielu infrastruktūras attīstības projektus, tostarp, “Vecā ceļa” pārbūvi Dzērbenē, Gaujas ielas atjaunošanu Taurenes pagastā un “Otrā Lodes tilta” statu atjaunošanu.

Būtiski pieminēt, ka saglabātas visas iepriekšējās programmas – izglītībā, uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, veselības aprūpē, sociālajā jomā, dzīves telpas un vides uzlabošanā. Tāpat šogad atvēlēti līdzekļi dažādām civilā aizsardzības plāna aktivitātēm, lai uzlabotu drošību novadā.

Lielākie izaicinājumi 2025. gadam iezīmēti: nacionālās ekonomikas attīstība, iedzīvotāju piesaiste novadam un darbam pašvaldībā, skolu tīkla sakārtošanas turpināšana un pāreja uz programmu finansējumu, satiksmes infrastruktūra, mājokļa pieejamība un vispārējā drošība.

 

Budžets ir pašvaldības finansiālās darbības pamatdokuments un finanšu instruments, ar ko tā nodrošina savu autonomo funkciju izpildi, kā arī veic ekonomisko un sociālo vajadzību sabalansēšanu ar pašvaldības finansiālajām iespējām.

 

Cēsu novada pašvaldības 2024. gada budžets izstrādāts, ievērojot likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", likumā "Par pašvaldību budžetiem", Pašvaldību likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, kā arī nodokļu likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.