Katru vasaras sezonu AS “Gaso” veic dažādus gāzes apgādes sistēmas rekonstrukcijas darbus Latvijas gazificētājos reģionos. Daži no tiem dabasgāzes lietotājiem paiet nemanāmi, jo neprasa gāzes padeves pārtraukšanu vai sētu un ielu posmu norobežošanu. Citi liek gāzes lietotājiem samierināties ar īslaicīgām, bet tomēr neērtībām. Šīs rekonstrukcijas ir nepieciešamas, jo palīdz padarīt gāzapgādes sistēmu drošāku, jo daudzas tās iekārtas un sistēmas, tai skaitā arī cauruļvadi, ir izbūvētas pirms 30-50 gadiem un savu laiku nokalpojušas – fiziski nolietojušās.

Kādi dabasgāzes apgādes sistēmu remonti notiks Cēsīs (Siguldā, Valmierā)?

Cēsu iecirknī šosezon nav plānoti darbi, kur atslēgšana varētu būt ilgāka par 8 stundām (objekta pārslēgšana, jaunu objektu pievienošana, ievadu pārbūve, hidroslēgu nomaiņa), kā arī nav plānoti darbi, kuru rezultātā ilgstoši (ilgāk par 8 stundām) tiek slēgta vai ierobežota satiksme vai cilvēku plūsma. Par katru šādu gadījumu laicīgi (5 darba dienas iepriekš) tiek informēti iedzīvotāji, kurus skar šī rekonstrukcija, un darbi tiek plānoti tā, lai atslēguma laiks būtu iespējami īsāks.

Cēsu iecirknis ar saviem spēkiem turpinās realizēt gāzes izvadu  nomaiņas programmu daudzdzīvokļu ēkām Cēsis, Siguldā, Valmierā, un šajā gadā plānots veikt 90 izvadu nomaiņu, iespēju robežās darbu veikšanu plānojot ēkās, kurās paredzēta vai notiek siltināšana. Tāpat šajās pilsētās plānota arī zemā spiediena hidroslēgu un kondensātsavācēju likvidēšana vai nomaiņa ar bezaku noslēgierīcēm. Arī šos darbus primāri plānojam vietās, kur paredzēta pagalmu labiekārtošana vai seguma nomaiņa.

Tāpat paredzēts nomainīt savu laiku nokalpojušos skapja gāzes regulēšanas punktus Siguldas ielā 11, Valmierā, un Meistaru ielā 3, Raganā, kā arī 1 mājas regulatoru Cēsīs un 7 mājas regulatorus Valmierā un Valmieras pagastā.

Kāpēc jāmaina vai jālikvidē hidroslēgi un kondensātsavācēji, jāveic dzīvojamo māju ievadu rekonstrukcija?

Veicot gāzesvadu aku, tajās uzstādīto noslēgierīču, kā arī virszemes noslēgierīču apsekošanu, visai bieži tiek konstatēti dažādu veidu bojājumi, kas nekavējoties tiek novērsti. Ja remontdarbus veikt nav iespējams, tiek lemts par noslēgierīču nomaiņu vai likvidāciju, to nomaiņas, likvidācijas vai uzstādīšanas darbus iekļaujot AS “Gaso” kapitālieguldījumu programmā. 

Pakāpeniski tiek realizēta arī padomju laikā uzstādīto kondensāta savācēju un hidroslēgu demontāža, to vietā uzstādot bezaku noslēgierīces. Zema spiediena gāzapgādes sistēmā uzstādītie hidroslēgi tiek izmantoti dabasgāzes padeves pārtraukšanai, bet kondensātsavācēji – gāzesvados esošā šķidruma savākšanai. Hidroslēgs kā noslēgierīce ir salīdzinoši droša, taču pats noslēgšanas process ir sarežģīts – tā laikā sistēmā var iekļūt ūdens, kas var traucēt gāzapgādes sistēmas darbību. Bez tam, kas nav mazsvarīgi: hidroslēga ekspluatācija, salīdzinot ar bezaku noslēgierīci, ir visai dārga.

Kondensātsavācēji galvenokārt izbūvēti bijušajās sašķidrinātās gāzes sistēmās, un mūsdienās to nepieciešamība reti ir pamatota. Galveno bīstamību sadales gāzesvadu sistēmās hidroslēgi un kondensātsavācēji rada tādēļ, ka tie ir līdz pat sešdesmit gadus veci, izgatavoti darbnīcu apstākļos, to metinājumu šuvēm netika veikta radiogrāfiskā pārbaude, un tie atrodas blīvi apdzīvotās teritorijās, galvenokārt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pagalmos.

Pret lietotāju atslēgumiem jutīgākā dabasgāzes sadales sistēmas plānveida remontdarbu daļa ir dabasgāzes pievadu un ēku ievadu rekonstrukcija. AS “Gaso” cenšas pielāgoties konkrēto pašvaldību plāniem, kā tas redzams ielu asfalta seguma atjaunošanas un ēku siltināšanas projektos.

Kāpēc jāmaina spiediena regulēšanas iekārtas?

Veicot periodiskas gāzes regulēšanas punktu (GRP) apkopes, visai bieži iespējams konstatēt dažādas tehniskas problēmas un defektus, kuru novēršanai nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi un darbs. Daudzu tehnisko problēmu novēršana notiek nekavējoties, taču ir arī tādas, ko iekļauj AS „Gaso” kapitālieguldījumu un plānveida rekonstrukciju programmās. Viss atkarīgs no defektu rakstura, jo tie var būt dažādi: sākot ar bojātu objekta nožogojumu, ko nepieciešams nomainīt, līdz pat būtiskiem regulēšanas iekārtas elementu defektiem, kad ir nepieciešama tūlītēja bojātās detaļas nomaiņa vai pat GRP pilnīga rekonstrukcija.

Gadījumos, kad tas tehniski iespējams, rekonstrukcijas rezultātā GRP aizstāj ar skapjveida gāzes regulēšanas punktu (SGRP). Tādā veidā sistēma tiek padarīta kompaktāka: ja ēku GRP var aizņemt palielu platību, tad skapjveida GRP izvietošanai nevajag vairāk par dažiem kvadrātmetriem. GRP rekonstrukcija ne visos gadījumos saistīta ar dabasgāzes lietotāju atslēgumiem – viss atkarīgs no konkrētās situācijas un GRP izvietojuma gāzapgādes tīklā. Bez tam GRP un SGRP var tikt aprīkoti ar attālinātas datu nolasīšanas sistēmām (telemetriju), kas ļauj iegūt operatīvos ekspluatācijas  datus  par  dabasgāzes  sadales  tīkla  darbību,  tādējādi  paaugstinot  tā  ekspluatācijas  drošību  un  nodrošinot  savlaicīgu  nestandarta  situāciju  un  avāriju atklāšanu.

AS “Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā, kas nodrošina dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz galapatērētājiem. Uzņēmums nodrošina sadales infrastruktūras attīstību, dabasgāzes pieslēgumu izbūvi, sistēmas ekspluatāciju un dabasgāzes uzskaiti, kā arī avārijas dienesta darbību. Akciju sabiedrība “Gaso” ir dibināta 2017. gada 22. novembrī, nodalot no akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir “Latvijas Gāze”, AS “Gaso” ir pilnībā regulēts uzņēmums un darbojas tikai Latvijas teritorijā.