Šodien Cēsīs, Finanšu ministrijai piederošajā ēkā Kr. Valdemāra ielā 2, atvērts pirmais reģionālais Valsts kopstrādes birojs. Šis mūsdienīgais un energoefektīvais birojs piedāvā darba vietas vairāku publisko iestāžu darbiniekiem, radot iespēju efektīvi sadarboties un strādāt vienuviet. Pirmie darbu birojā decembrī testa režīmā uzsāks Valsts zemes dienesta darbinieki. No janvāra tiem pievienosies arī Dabas aizsardzības pārvaldes, Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Prokuratūras darbinieki, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Birojs ir izveidots pēc aktivitātēs balstīta biroja principiem, kas ļauj darbiniekiem izvēlēties darba vietu atbilstoši konkrētajām vajadzībām – gan individuālam darbam, gan sadarbībai komandās. Birojā ir nodrošināti ergonomiski galdi un krēsli, nepieciešamais IT atbalsts, kā arī atbilstošs mikroklimats un citas labbūtības iespējas, piemēram, tēja, kafija un ūdens. Telpas veidotas tā, lai darbinieki varētu izvēlēties piemērotāko zonu atbilstoši darba veikšanas prasībām, turklāt ir pieejamas arī atpūtas zonas un koplietošanas virtuve.

“Laikā, kad virzāmies uz kompaktāku un efektīvāku publisko pārvaldi, spēcīgāku starpnozaru sadarbību, kopstrādes biroji ir viens no instrumentiem, lai šo mērķus iedzīvinātu praktiskajā ikdienas darbā. Apsveicu cēsniekus ar iespēju būt pirmajiem, kas izmantos šāda reģionālā Valsts kopstrādes biroja sniegtos risinājumus. Ticu, ka iestādes un arī iedzīvotāji, pakalpojumu saņēmēji, novērtēs kopstrādes biroja sniegtās priekšrocības un to rezultēšanos pakalpojumu kvalitātes attīstībā,” norāda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Gandarījumu pauž Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Prieks, ka pirmais Valsts kopstrādes birojs atvērts tieši Cēsīs! Paldies VNĪ par to un paldies, ka ar piemēru parādiet, ka valsts seko mūsdienu darba tendencēm! Vēlu, lai valsts sektorā strādājošie cēsnieki ietaupīto laiku atvēl ģimenēm un hobijiem, kā arī, lai Cēsu birojs kalpo par labu piemēru citām pašvaldībām!”

"Šis ir pilotprojekts, kas palīdzēs testēt jaunas pieejas darba videi, sekmējot efektīvāku publiskā sektora darbību un veicinot starpnozaru sadarbību. Šāds kopstrādes birojs ir būtisks solis ceļā uz darba vides uzlabošanu un iestāžu telpu platību optimizēšanu nākotnē un šādu reģionālo biroju izveidi arī citviet Latvijā. Vienlaikus tas nodrošinās arī būtisku ietaupījumu valsts budžetā," piebilst VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Pirmie valsts kopstrādes biroja lietotāji – Valsts zemes dienests, ģenerāldirektore Vita Narnicka atzīmē: “Ir svarīgi, lai valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes atrastos tur, kur tās ir visvairāk nepieciešamas – iespējami tuvu cilvēkiem. Vienlaikus būtiski ir nodrošināt, lai iestādes spētu efektīvi sadarboties, atrodoties tuvāk viena otrai, tādējādi strādājot operatīvi un produktīvi. Izvēloties kopstrādes telpas Cēsīs, esam demonstrējuši gatavību valsts pārvaldei strādāt reģionos, kur šāds risinājums ir visnepieciešamākais.”

Ēkai Cēsīs, Kr. Valdemāra ielā 2 ir 3 stāvi. Ēkas 2. un 3. stāvā atrodas valsts biroji. 2023. gadā Valsts ieņēmumu dienests optimizēja lietoto telpu platību, un šogad tika atbrīvoti 70% no ēkas kopējās platības, rodot iespēju nodrošināt darba vietas citām publiskā sektora iestādēm. Tā rezultātā, ēkas 3. stāvā telpas tiek pielāgotas Prokuratūras funkcijai, kas pašlaik lieto privāta iznomātāja telpas, savukārt ēkas 1. stāvā atradīsies kopstrādes telpas. Patlaban plānots, ka kopstrādes biroja lietotāji

būs valsts pārvaldes iestāžu darbinieki, paredzot iespēju kopstrādes biroju telpas nodot lietošanā arī pastarpināto valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem.

Ar šī projekta palīdzību tiek veicināta valsts iestāžu sadarbība un samazināti izdevumi par telpu uzturēšanu, vienlaikus radot produktīvāku darba vidi. VNĪ komanda jau piecus gadus veiksmīgi darbojas aktivitātēs balstītā birojā Rīgā, Talejas ielā 1, pierādot, ka šāda pieeja pozitīvi ietekmē darbinieku iesaisti un sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī būtiski ietaupa finanšu līdzekļus.

VNĪ mājvietā, ēkas Talejas ielā 1, Rīgā, 1. stāvā, izvietota Valsts kopstrādes biroja DEMO versija, kur tiek nodrošinātas ērtas divas darba vietas, apspriežu galds ar sešām sēdvietām un neliela atpūtas zona neformālām sarunām, dodot iespēju interesentiem izmēģināt darbu aktivitātēs balstītā birojā. Pieteikties un izmēģināt kopstrādes biroju Cēsīs vai pieteikties darbam DEMO birojā Talejas ielā 1, Rīgā iespējams, sazinoties ar VNĪ pa tālruni 80002000 vai e-pastu vni@vni.lv.

Ministru kabineta rīkojums “Par Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.-2027.gadam” nosaka, ka rīcības virziena "Viedas darba vides izveide" mērķis ir līdz 2027. gadam radīt darba vidi, kas veicina inovācijas un sadarbību valsts pārvaldē, kā arī sekmē ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Saskaņā ar šo rīkojumu līdz 2027. gada otrajam pusgadam, VNĪ, Valsts kancelejai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāizveido vismaz trīs kopstrādei pielāgoti biroji ārpus Rīgas. Plānots izveidot kopstrādes birojus arī Liepājā un Daugavpilī, atbilstoši valsts budžeta iespējām.

Šādu reģionālu valsts kopstrādes biroju izveide ļauj darbam valsts pārvaldē labākos speciālistus no visas Latvijas un sniegt pievienoto vērtību reģionālajai attīstībai, kā arī samazināt valsts iestāžu nomāto biroja telpu platības un iznomāto telpu platību uz katru darbinieku.

Ēkas, Kr. Valdemāra 2, Cēsīs atjaunošanas un pielāgošanas darbi kopstrādes biroja izveidei veikti no VNĪ citu valsts funkcijai nevajadzīgo īpašumu atsavināšanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, pielāgošanas kopējās izmaksas 650 000 eur (inženiertīklu izbūve un sakārtošana, telpu atjaunošana, pielāgošana un aprīkošana vides sakārtošana u.c.).

VNĪ ilgtermiņa redzējums ir vieda un efektīva darba vide publiskajai pārvaldei, kas paredz atteikšanos no individuālām biroju ēkām katrai iestādei, veidojot koplietojamas biroju ēkas. Latvijas un citu Eiropas valstu pieredze parāda, ka lielai daļai valsts pārvaldē nodarbināto nav nepieciešams pastāvīgi atrasties birojā, lai veiktu darba pienākumus, un palielinās nepieciešamība pēc tādas darba vides, kas ļauj ātri un efektīvi risināt starpnozaru jautājumus un veicina sadarbību. Patlaban pēc VNĪ aplēsēm vidējā platība uz vienu nodarbināto valsts iestāžu birojos Rīgā ir 20,5 m2, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 50 m2. Plānots, ka 2027. gadā viena valsts pārvaldē nodarbinātā nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība nebūs lielāka par 10 m2.

Fakti par pirmo valsts kopstrādes biroju Cēsīs:

• Ventilācija un klimats telpās:
  • klimatu telpās uzrauga Vadības automatizācija sistēma, kas arī veic nepieciešamās izmaiņas;
  • gaisa apmaiņas iekārtas darbojas automātiski, atbilstoši CO2 līmenim katrā telpā un iestādītajam darba grafikam;
  • ventilācijas sistēmas siltuma un aukstuma apgādi nodrošina gaiss - ūdens siltumsūknis;
  • apkures radiatori ir aprīkoti efektīvai komforta temperatūras uzturēšanai telpās;
  • apkure darbojas atkarībā no telpas temperatūras pieprasījuma;
  • apkures sistēma ir saistīta ar logu atvēršanas sensoriem, lai aizvērtu radiatoru atvērta loga gadījumā;
  • dzesēšanas sistēma darbojas atbilstoši iepriekš iestatītam laika un temperatūru grafikiem;
  • dzesēšanas sistēma atslēdzas, ja telpā tiek atvērts logs.
• Apgaismojums un elektroapgāde:
  • birojā ir uzstādīts energoefektīvs LED apgaismojums, ko regulē krēslas un klātbūtnes sensori, ka arī tas ir atkarīgs no iepriekš sastādīta laika grafika;
  • nepieciešamības gadījumā apgaismojumu var ieslēgt ar gaismas slēdžiem;
  • automatizācijas vajadzībām un ekspluatācijas drošībai ir pārbūvēta ēkas galvenā elektriskā sadale.

Par VNĪ

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti, kopējām investīcijām pārsniedzot 422 miljonus eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023. gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.