Lai arī tematiski uzstādījums par atbildīgu rīcību atbilst jebkurai nozarei un jomai, šī gada konferences “Atbildīga inovācija” centrā ir pārtikas ražošana un gastronomija, meža ekosistēma, izstrāde un tās pārpalikumi, kā arī klasiskas publiskās pārvaldes transformācija mūsdienīgā, drosmīgā un inovatīvā modelī.

Konferencē ar ievadrunām uzstāsies Zane Vītola (SEB Inovāciju centrs), Gundega Skudriņa (radošā apvienība "Skudras metropole"), Daina Eglīte-Antona (Labas saknes), Sendija Ikere (Termex).

Īpaši zināšanu ietilpīgas un vērtīgas solās būt trīs paralēlās sesijas, kurās uzstāsies lieliski padomdevēji no dažādām nozarēm, ļaujot klausītājiem pašiem lemt par sev vērtīgāko saturu.

Organizatori aicina nekavēties un pieteikties dalībai konferencē, jo palikušas brīvas vien pārdesmit vietas: http://innovation.vidzeme.lv/lv/pasakumi/2020-02-27/vidzemes-inovaciju-konference-atbildiga-inovacija.html

SESIJĀ #1 “BIOEKONOMIKAS INOVĀCIJAS PĀRTIKAS RAŽOŠANĀ UN GASTRONOMIJĀ” par inovācijām pārtikas nozarē ievadrunu teiks pašmāju atzīts šefpavārs Māris Jansons (KEST), kurš par pamatu ņems faktu, ka restorānus uzskata par otriem lielākajiem pārtikas atkritumu radītājiem aiz mājsaimniecībām. Paralēlajā sesijā uzstāsies arī trīs ārvalstu eksperti no Somijas, Austrijas un Igaunijas.

Dr. Pekka Kilpeläinen (Oulu Universitāte Somijā) sniegs piemēru par meža ogu potenciālu un Johannes Kisser (Alchemia-Nova, Austrija) stāstīs par biorafinēšanas inovācijām, kas ļauj, piemēram, lauksaimniecības pārpalikumus vai cita veida biomasu pārstrādāt jaunos augstas pievienotas vērtības produktos. Savukārt Ants-Hannes Viira (Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu institūts) skaidros aprites bioekonomikas biznesa modeļus un dalīsies ar praktiskiem piemēriem, kā inovācijas var radīt pavisam jaunus produktus bioekonomikā.

Sesijas noslēgumā paredzēts uz kopīgu diskusiju ar ekspertiem aicināt arī divus pašmāju ilggadīgus uzņēmējus – Gundaru Skudriņu (Vides risinājumu institūts) un Jāni Garanču (Aloja-Starkelsen), lai noskaidrotu, kādi tad ir pārtikas inovāciju izaicinājumi un iespējas, kas no tā visa ir paveicams un piemērots vidzemnieku biznesa attīstībai.

SESIJAS #2 “RESURSU ILGTSPĒJĪGA IZMANTOŠANA. APRITES EKONOMIKAS UN DIZAINA PRINCIPI.” mērķis ir iepazīstināt sesijas dalībniekus ar aprites ekonomikas un dizaina pamatprincipiem, kā arī praktiskiem piemēriem, lai veicinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, t.sk. mežistrādes pārpalikumu gudru izmantošanu.

Jana Simanovska (Ekodizaina kompetences centrs) ir pārliecināta, ka aprites ekonomika ir ne tikai nepieciešamība, bet arī viens no inovāciju virzītājspēkiem. Dagnija Lazdiņa (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava) savu stāstījumu koncentrēs uz aprites principiem meža ekosistēmā, tēmu paspilgtinās Holger Gerdes (Ekoloģijas institūts Vācijā), piedāvājot bioekonomikas risinājumus lauku apvidiem.

Sesijā tiks aktualizēts arī aprites dizains. Par to detaļās stāstīs Aija Freimane (vadošā pēcdoktorantūras pētniece dizainā un asociētā profesore Latvijas Mākslas akadēmijā). Savukārt par mežizstrādes atlieku izmantošanas iespējām biznesa attīstībai stāstīs gan Ojārs Polis (LVMI Silava), gan arī Ernests Moisejs (AS Biolat).

Sesija noslēgsies ar meistarklasi, kurā dalībnieki varēs iemēģināt roku jaunu aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļu radīšanā.

PARALĒLAJĀ SESIJĀ #3“INOVATĪVU PAKALPOJUMU ATTĪSTĪBA PUBLISKAJAI PĀRVALDEI” uz diskusiju par atbildīgu, drosmīgu un inovatīvu valsts pārvaldi aicinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts Kanceleja.

Tiks aplūkotas arī vairākas iniciatīvas, kas jau šobrīd kalpo par uzskatāmiem piemēriem, kā pašvaldības var izmantot inovācijas savā un savu iedzīvotāju labā. Mārtiņš Kaļva (LowTemp) piedāvās aplūkot piemēru par enerģijas patēriņa datu monitoringa priekšrocībām prasmīgai ēkas apsaimniekošanai, savukārt Kārlis Pots (Cēsu pašvaldība) un Einārs Garoza (#valsts196) aktualizēs atvērto datu lomu uzņēmējdarbībā un pašvaldībā vieduma vairošanai.

Laura Dimitrijeva (#GovLabLatvia, Valsts Kanceleja) aicinās uz sarunu par to, kā izveidot inovāciju vidi savā iestādē, kurš to dara, un kas jādara, savukārt Margarita Krišlauka (VARAM) aicinās pašvaldību speciālistus pārdomāt, kā radīt pakalpojumus, kas ir jēgpilni un iedzīvotājiem derīgi.

Dienas noslēgumā konferences apmeklētāji aicināti piedalīties PĀRSPRIEDUMU SESIJĀ “Ko darīsim tālāk?”, lai kopā ar politikas veidotājiem un īstenotājiem – Initu Pauloviču (Valsts kanceleja), Gati Silovu (Ekonomikas ministrija) un praktiķiem – uzņēmēju Signi Šlosbergu (SIA Gusts Apinis) un Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu vienotos par darbiem rīt, parīt un aizparīt.

>> Atgādinām, ka arī šogad paralēli konferencei esošajiem un topošajiem uzņēmējiem būs iespējams pieteikties >> intensīvajām 20 minūšu konsultācijām << (jeb t.s. speed-consulting), lai ar Latvijā atzītiem ekspertiem pārrunātu sava biznesa attīstībai nozīmīgus jautājumus. Konsultācijas notiks 27.februārī, pieteikšanās līdz 24. februārim. Vairāk informācijas par konsultācijām ŠEIT.

Inovāciju konferenci jau otro gadu organizē Vidzemes plānošanas reģions, kas ir arī Vidzemes Inovāciju nedēļas koncepta autors, rosinot vidzemniekus atklāt inovācijas potenciālu un par to ne tikai zināt, bet arī aktīvi izmantot savā ikdienas darbā gan uzņēmumos, gan arī valsts pārvaldē, izglītības iestādēs un citur. Visas nedēļas garumā dažādās vietās Vidzemē norisinās pasākumi, kas aicina uzzināt, iedvesmoties un rīkoties. Vairāk informācijas: http://innovation.vidzeme.lv

Inovācijas konferences atbalstītāji: Vidzemes uzņēmējdarbības centrs, Vides risinājumu institūts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Igaunijas-Latvijas programmas projekts Livonijas Kulinārais ceļš un Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekti GoSmart BSR, RDI2CluB, BalticBiomass4Value, EFFECT4Buildings, LowTEMP, kurus Latvijā ievieš Vidzemes plānošanas reģions, kā arī VARAM īstenotais projekts LARS.

Informatīvie atbalstītāji: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Jautājumiem: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, laima.engere@vidzeme.lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv