1985.-1986.gads. A. Putniņš M. Gorbačova "pārkārtošanos" nosauca par "ekonomisko eksperimentu", jo reālas reformas netika paredzētas. ("Padomju Druva" 01.01.1986.) Savā uzņēmumā Andris Putniņš (1932-1999) bija iecienīts vadītājs, latvietības uzturētājs, vēlāk - Cēsu tautsaimniecības kluba dalībnieks, deputāta E. Kides palīgs 5. Saeimā, Cēsu pilsētas domes deputāts.

1987.-1988.gads. Iespējas veikt reālas reformas. Uz to visus aicināja kolhoza “Dzērbene” priekšsēdētājs J.Kinna intervijā U.Vīķeļim ("Padomju Druva" 10.10.1987.). Jāni Kinnu  1990.gada 18.martā 117.Līgatnes vēlēšanu apgabalā ievēlēja par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu. Viņš bija LTF frakcijas priekšsēdētāja vietnieks; 4.maijā balsoja par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu.

1988.gads. M. Gorbačova "atklātības" politika atvēra vārtus pievērsties nozīmīgiem faktiem nacionālo valstu vēsturē, par ko liecina virkne organizēto pasākumu.

9.-11.jūnijā Pils parkā 3.folkfestivāls: Latvijas dziesminieku konkurss un noslēguma koncerti. Tas notika 10 dienas pēc M. Vulfsona paziņojuma, ka Latvija 1940.gadā ir okupēta.

Skatītāja zīmīte koncerta vadītājam: "Kas šeit notiek – festivāls vai politisks mītiņš?"

Foto no V.Atāla arhīva.

1988.gada 14.jūnijā visi kopā – pirmajā padomju varas atļautajā piemiņas dienā no Latvijas izsūtītajiem iedzīvotājiem. Cēsīs, Rožu laukumā. D.Jansona foto.

1988.gada 16.jūlijā – starptautiskais folkloras festivāls "Baltica’88" Cēsīs. Sarkanbaltsarkanais karogs pret sarkano karogu ar sirpi un āmuru.

1988.gada 20.augustā - plakātu diena un akcija "Zemes nosargāšana" Cēsīs. Kreisajā pusē ar sarkanbaltsarkano karogu Daumants Kalniņš, labajā pusē ar Vides aizsardzības kluba karogu Januss Johansons; norobežotajā bijušā Uzvaras pieminekļa vietā plakātu nes Imants Timermanis un Mārtiņš Gaigals.

1988.gada 11. septembrī cēsnieki nodibināja pirmo LTF nodaļu Latvijā. Cēsu rajona nodaļas dibināšanas konferencē Cēsu kultūras namā pie mikrofona Ē.Ozoliņš, pie galda no kreisās puses – I.Timermanis, N.Broks, E.Bušs, A.Kavacis, M.Lukaižis, D.Skulte. Par priekšsēdētāju ievēlēja M.Lukaiži (1943-1998). J.Vēvera foto. Vairāk lasi ŠEIT!

1988.gada 22.oktobrī ar LTF Cēsu nodaļas lēmumu Cēsu muzeja tornī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu, kas pēckara Latvijā bija pirmais publiski paceltais nacionālais karogs virs sabiedriskas ēkas uz pastāvīgu palikšanu.

Cēsnieki no 1988.gada novembra līdz 1989.gada aprīlim iesniedza vairākas prasības par pilsētas ielu un laukumu seno nosaukumu atjaunošanu. Piemēram, Padomju ielai atjaunot Palasta ielas nosakumu, Voskresenskas ielas - Saules ielas nosaukumu, Komjaunatnes ielai – L.Katrīnas ielas nosaukumu.

Biļetenā 1989.gada 22.jūnijā pirmo reizi publicēts apraksts par Brīvības cīņu Cēsu kaujām 1919.gadā, aicinājums uz atceres pasākumu.

Biļetena redkolēģija: Andris Kavacis, Ivars Prauliņš (LTF), Gunārs Vīķelis (LNNK), Juris Mašlakovs (VAK). Biļetena 2. numurs iznāca ar nosaukumu "Cēsu Atmoda".

Cēsnieki "Baltijas ceļā" 1989.gada 23.augustā ap plkst.19.00, kad ap 2 miljoni Lietuvas, Latvijas, Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, lai pievērstu pasaules uzmanību 1939.gadā noslēgtajam Rībentropa-Molotova paktam, ar kuru Vācija un PSRS sadalīja ietekmes sfēras, un pēc tam sekoja valstu okupācija.

1989. gada 10. novembrī LPSR Augstākā Padome to noteica par atceres dienu – Lāčplēša dienu, godinot Latvijas Brīvības cīņās kritušos varoņus. Cēsnieki Lāčplēša dienā pie pieminekļa Pirmajā pasaules karā un brīvības cīņas kritušajiem Cēsu Lejas kapos 1989. gada 11. novembrī.

Mītiņš "Pret ieročiem – rotaļlietām" pie Cēsu 2.vidusskolas, 1990.gada 8.martā. D. Jansona foto.

Mītiņš pie Cēsu Izstāžu nama 1990.gada 9.aprīlī. Mītiņa dalībniekus uzrunā Latvijas Sieviešu līgas Cēsu nodaļas aktīviste Dace Mačuka ar plakātu "Es nedošu savus dēlus padomju armijai". Priekšplānā urna, kur vairāki cēsnieki iemeta savas PSRS karaklausības apliecības.

4.maijā Augstākās Padomes sastāvā balsojumā piedalījās četri no Cēsu rajona ievēlētie deputāti – Edvīns Kide, Jānis Endele, Jānis Kinna un Druvis Skulte – par deklarāciju.

Foto no grāmatas "1990. gada 4. maijs. 1991. gada 21. augusts Latvijas valsts vēsturē".

Balsu skaitīšanai sekoja līdzi visa Latvija. Cēsīs ļaudis pulcējās Vienības laukumā. Tur bija uzstādīts lielais skaļrunis, un translēja radio pārraidi no toreizējās Augstākās Padomes ēkas.

Kad sākās skaitīšana, cilvēki skaļi skaitīja līdzi…

Spied šeit, lai lasītu Jāņa Endeles atmiņu stāstu par vēsturisko balsojumu!