Cēsu novada pašvaldības vadība ceturtdien, 28.novembrī, sarunu vakarā tikās ar Cēsu pilsētas iedzīvotājiem. Sarunu vakara gaitā runāts par izglītību, investīcijām, kultūru un citām jomām.
Sarunu vakars norisinājās bijušās koncertzāles “Cēsis” Izstāžu zālē. Tajā ar iedzīvotājiem tikās Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, izpilddirektora vietniece Baiba Eglīte un citi pašvaldības speciālisti.
Sarunu vakarā diskutēts par saimnieciskajiem jautājumiem, ceļu un ielu infrastruktūru, pilsētas attīstības prioritātēm, kā arī sniegtas atbildes uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem
Aktuālāko jautājumu apkopojums
Vai būtu iespējams izveidot plašāku lietu apmaiņas vietu Cēsu pilsētā?
Pašlaik plānots, ka lietu apmaiņas vieta paliks Lapsu ielā un tur tiks attīstīta ar lielāku lietu apmaiņas, veidojot konteineru tipa ēkas paplašinājumu. Paredzam, ka teritorijai attīstoties tajā notiks apmācību semināri un meistarklases, lai veicinātu lietu otrreizēju izmantošanu.
Kad Rīdzenē būs uzlabots ielu apgaismojums, ceļu segums un izgaismots sporta laukums, lai vakaros varētu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm?
Sporta laukuma apgaismojumu pašlaik nav iespējams regulēt, taču strādājam pie tā, lai 2025. gadā šo atrisinātu.
Savukārt ceļu remontdarbi notiek regulāri, tomēr finanšu ierobežojumu dēļ visas ielas vienlaicīgi sakārtot nav iespējams. Sākoties ziemai, turpināsim veikt remontdarbus ar aukstā asfalta tehnoloģiju.
Vai plānots izveidot un izbūvēt papildu auto stāvvietas pilsētas centrā?
Attīstot uzņēmējdarbības vides infrastruktūru, plānots 2025. gadā izbūvēt jaunas "Park and Ride" stāvvietas pie Stacijas laukuma.
Izskatījām iespēju izvietot stāvvietas uz garāžu jumta Raiņa ielā, tomēr ekspertu atzinums liecina, ka ēku tehniskais stāvoklis nav atbilstošs šādam risinājumam.
Vai nevar uzlabot Medņu ielu, lai divas pretī braucošas automašīnas varētu izmainīties bez problēmām?
Galvenā problēma šīs ielas paplašināšanā ir ceļa malu apaugums un krūmu stādījumi. Pašlaik zemes īpašniekam esam devuši uzdevumu veikt krūmu zāģēšanu, lai uzlabotu satiksmes apstākļus, ko solīts veikt nākamnedēļ.
Kad tiks risināts jautājums par pilsētas ceļa apzīmējumiem, kas ir būtiski ceļu satiksmes drošībai?
Pašvaldība regulāri atjauno ceļa apzīmējumus, tāpēc aicinām iedzīvotājus ziņot, ja pamanīta kāda nebūšana.
Kāpēc divas reizes pagājušās nedēļas otrajā pusē tika kaisītas pilsētas centra ietves ar grants un sāls maisījumu, ja nokrišņu daudzums to neprasīja? Vai tas nav izšķērdīgi un nesaimnieciski?
Cēsīs ir aptuveni 60 kilometri ietvju, un no 1. decembra to uzturēšanu pilnībā pārņēmusi pašvaldība, slēdzot ārpakalpojuma līgumu ar SIA "KOM AUTO".
Pagājušās nedēļas ietvju kaisīšana pilsētas centrā nebija izšķērdība, bet daļa no rūpīgas gatavošanās ziemai. SIA "KOM AUTO" jau novembrī pieņēma darbā strādniekus un pārbaudīja maršrutus, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu ziemas sezonā. Lai gan nokrišņu bija maz, šie darbi tika veikti par uzņēmuma finansiālajiem līdzekļiem, pārbaudot tehnikas un personāla gatavību, kas nākotnē nodrošinās efektīvāku un savlaicīgu ietvju kopšanu.
Kad un kādu ieguvumu Cēsu iedzīvotāji saņems no saules elektrostacijas projekta?
Saules elektrostacijas projekts Cēsu novadā ir privāta uzņēmuma iniciatīva, un pašvaldībai no tā tieša ieguvuma nav – ne bezmaksas, ne lētākas elektrības veidā.
Kāda iemesla dēļ pēc ilgstošām sūdzībām Cēsu 2. pamatskolas direktore nav atstādināta no amata? Kāpēc atsevišķi Cēsu novada pašvaldības darbinieki ignorē sūdzības vai nerisina situāciju?
Esam saņēmuši sūdzības un jautājums tiek rūpīgi izvērtēts, taču datu aizsardzības prasības liedz sniegt pilnu informāciju. Katru sūdzību risinām individuāli.
Jautājums par Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuvju un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes centra izveidi Cēsīs: Vai ir izvērtēta šī projekta ilgtspēja un uzturēšanas izmaksas? Vai ir pārdomāti riski un slogs uz iedzīvotājiem?
Lēmums par Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra izveidi tika apstiprināts, ņemot vērā, ka esošie mazie arhīvi gan Cēsīs, gan citās Vidzemes pilsētās atrodas neatbilstošos apstākļos. Šajā kompleksā atradīsies Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Vidzemes reģiona centrs, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuve un Valsts zemes dienesta (VZD) Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīvs.
Projekta īstenošanas kopējās izmaksas ir 17 930 000 EUR, no kuriem 8 207 243 EUR piesaistīti no ERAF finansējuma. Iedzīvotājiem šis projekts nebūs jāuztur – pašvaldība izīrēs telpas LNA un VZD ar kopējo īres maksu 833 121 EUR gadā, no kuras segs aizņēmuma atmaksu.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks radītas 40 jaunas darba vietas, labiekārtota infrastruktūra un atrisināta muzeja krājuma glabāšanas problēma, kā arī iegūtas restaurācijas telpas vēstures mantojuma saglabāšanai.
Kad tiks risināts jautājums par Cēsu novada tirgotājiem, kuriem bieži tiek atteikta dalība tirdziņos, dodot priekšroku tirgotājiem no citiem novadiem?
Mainoties SIA Cēsu Tirgus valdei, pieņemts lēmums, ka šī sabiedrība turpmāk nodrošinās tirdziņu organizēšanu Cēsīs. Arī līdz šim esam devuši priekšroku tieši Cēsu novada amatniekiem un mājražotājiem, taču pieejamo tirgošanās vietu skaits diemžēl ir ierobežots.
Kādas kļūdas ir pieļāvusi pašvaldība, un kā tiek vadīts kļūdu izvērtēšanas un novēršanas process?
Objektīvi vērtējot savu darbu, gribas cerēt, ka lielas kļūdas neesam pieļāvuši, taču to varēsim redzēt tuvāko 20 gadu laikā. Jāatzīst, ka tad, ja varētu atgriezties laikā, vēlētos vairāk cīnīties par Rail Baltic maršruta trasējumu un savienojumu Tallina-Tartu-Cēsis-Rīga, kas nodrošinātu visātrāko savienojumu Cēsis-Rīga.
Kādas šobrīd ir Cēsu novada pašvaldības parādsaistības?
Cēsu novada pašvaldībai šobrīd ir bezdeficīta budžets, un tās kredītu portfelis veido 10,24% no pieļaujamajiem 20%.
Kā Jūs vērtējat pašvaldības rīcību ar nodokļu maksātāju naudu? Vai tā ir saimnieciska un godprātīga pret visiem Cēsu novada iedzīvotājiem, tostarp tiem, kas dzīvo ārpus pilsētas?
Pašvaldības rīcību ar nodokļu maksātāju naudu vērtējam kā saimnieciski atbildīgu un godprātīgu. Piemēram, Jaunpiebalgā pašlaik tiek pārbūvēts pansionāts, siltināta pirmsskola, atjaunots ugunsdzēsēju depo un katlu māja. Priekuļu apvienībā Liepas pagastā tiek atjaunota pamatskola, izbūvēts stāvlaukums, kā arī veikta Priekuļu stadiona atjaunošanai. Amatā notiek Ieriķu stacijas pārbūve, bet Līvos izbūvēts veloceliņš. Tāpat ir veikti ceļu atjaunošanas darbi dažādās novada vietās – Priekuļos, Meijermuižā, Nītaurē, Zaubē, Līgatnē, Straupē un Taurenē. Investējam arī izglītības iestādēs – Jaunpiebalgā, Priekuļos, Nītaurē, Liepā, Raiskumā un Vecpiebalgā, kā arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat ir atklāta ražošanas ēka Daibē un atjaunota siltumtrase Stalbē. Šo sarakstu vēl varētu turpināt, taču kopumā investīcijas tiek veiktas atbilstoši nepieciešamībai, ņemot vērā sagatavoto projektu tehnisko gatavību.
Vai 2025. gadā Cēsu novadā tiks rīkoti elitāri pasākumi, vai arī tiks piedāvāti pasākumi plašākai auditorijai?
“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” laikā plānojam rīkot pasākumus, kas būtu pieejami visām iedzīvotāju grupām. Mūsu mērķis ir nodrošināt pasākumus, kas piesātina gadu un ir interesanti pēc iespējas plašākai auditorijai.
Kad tiks uzlaboti Cēsu veloceliņi, lai tie kļūtu ērtāki?
Apzināmies, ka veloceliņi, īpaši pilsētas centra daļā, ir problēma un tiem nepieciešami uzlabojumi. Veidojot jaunus ielu pārbūves projektus, cenšamies nodalīt autobraucējus no gājējiem un velobraucējiem, lai uzlabotu drošību un komfortu visiem.