Darba procesā iespējami gāzes padeves pārtraukumi līdz 6 stundām, par ko GASO iedzīvotājus brīdinās vismaz 5 darba dienas iepriekš. Minēto darbu veikšana būtiski uzlabos gāzesvadu sistēmas drošību, jo, kā rāda statistika, vietās, kur veikta izvadu nomaiņa, noplūdes iespējamība samazinās līdz minimumam.

Plānota arī zemā spiediena hidroslēgu un kondensātsavācēju likvidēšana vai nomaiņa ar bezaku noslēgierīcēm. Arī šos darbus primāri plānojam vietās, kur paredzēta pagalmu labiekārtošana vai seguma nomaiņa. Pārsvarā šajā procesā gāzes padeves pārtraukumi netiek plānoti vai tiek plānoti uz laiku, kas nepārsniedz 2 stundas. Procesa laikā tiek likvidētas novecojušās tīkla ierīces, kas izbūvētas galvenokārt uz sašķidrinātās gāzes sistēmām pirms 30 un vairāk gadiem, un uzstādītas efektīvas, drošas bezaku noslēgierīces, kas paaugstina dabasgāzes sistēmu drošību.

Cēsu novadā ievadu pārbūve paredzēta Piebalgas ielā 11, Cēsīs, Valmieras ielā 23a un 23b, Cēsīs, Izmēģinātāju ielā 6 un 8, Priekuļos, savukārt hidroslēgu pārbūve – Piebalgas ielā 11, Cēsīs, Bērzaines  ielā 34, Cēsīs, Valmieras ielā 23a, Cēsīs, Māras ielā 8, Cēsīs, un Elites ielā 1a, Priekuļos. Visus darbus paredzēts pabeigt no jūnija līdz septembrim, un pirms darbu uzsākšanas tie tiek saskaņoti ar konkrēto māju apsaimniekotāju un/vai zemes īpašnieku, kā arī vismaz piecas dienas pirms darbu uzsākšanas GASO informē iedzīvotājus, ja paredzēta gāzes padeves atslēgšana. Grafikos ir iespējamas izmaiņas, jo primāri tiek veikta ievadu pārbūve ēkās, kur notiek siltināšanas darbi vai plānota pagalma labiekārtošana.

Kāpēc jāmaina vai jālikvidē hidroslēgi un kondensātsavācēji, jāveic dzīvojamo māju ievadu rekonstrukcija?

Veicot gāzesvadu aku, tajās uzstādīto noslēgierīču, kā arī virszemes noslēgierīču apsekošanu, visai bieži tiek konstatēti dažādu veidu bojājumi, kas nekavējoties tiek novērsti. Ja remontdarbus veikt nav iespējams, tiek lemts par noslēgierīču nomaiņu vai likvidāciju, to nomaiņas, likvidācijas vai uzstādīšanas darbus iekļaujot AS “Gaso” kapitālieguldījumu programmā. 

Pakāpeniski tiek realizēta arī padomju laikā uzstādīto kondensāta savācēju un hidroslēgu demontāža, to vietā uzstādot bezaku noslēgierīces. Zema spiediena gāzapgādes sistēmā uzstādītie hidroslēgi tiek izmantoti dabasgāzes padeves pārtraukšanai, bet kondensātsavācēji – gāzesvados esošā šķidruma savākšanai. Hidroslēgs kā noslēgierīce ir salīdzinoši droša, taču pats noslēgšanas process ir sarežģīts – tā laikā sistēmā var iekļūt ūdens, kas var traucēt gāzapgādes sistēmas darbību. Bez tam, kas nav mazsvarīgi: hidroslēga ekspluatācija, salīdzinot ar bezaku noslēgierīci, ir visai dārga.

Kondensātsavācēji galvenokārt izbūvēti bijušajās sašķidrinātās gāzes sistēmās, un mūsdienās to nepieciešamība reti ir pamatota. Galveno bīstamību sadales gāzesvadu sistēmās hidroslēgi un kondensātsavācēji rada tādēļ, ka tie ir līdz pat sešdesmit gadus veci, izgatavoti darbnīcu apstākļos, to metinājumu šuvēm netika veikta radiogrāfiskā pārbaude un tie atrodas blīvi apdzīvotās teritorijās, galvenokārt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pagalmos.

Pret lietotāju atslēgumiem jutīgākā dabasgāzes sadales sistēmas plānveida remontdarbu daļa ir dabasgāzes pievadu un ēku ievadu rekonstrukcija. AS “Gaso” cenšas pielāgoties konkrēto pašvaldību plāniem, kā tas redzams ielu asfalta seguma atjaunošanas un ēku siltināšanas projektos.

AS “Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā, kas nodrošina dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz gala patērētājiem. Uzņēmums nodrošina sadales infrastruktūras attīstību, dabasgāzes pieslēgumu izbūvi, sistēmas ekspluatāciju un dabasgāzes uzskaiti, kā arī avārijas dienesta darbību. Akciju sabiedrība “Gaso” ir dibināta 2017. gada 22. novembrī, nodalot no akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir “Latvijas Gāze”, AS “Gaso” ir pilnībā regulēts uzņēmums un darbojas tikai Latvijas teritorijā.