Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādes mērķis ir motivēt meitenes piedalīties gan valsts, gan starptautiska līmeņa matemātikas olimpiādēs. Olimpiādes norise šogad bija plānota Nīderlandē, bet vairākās valstīs izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ tā notika tiešsaistē.

Katra no četrām Latvijas dalībniecēm uzdevumus risināja, atrodoties savās mājās. Uzdevumu risināšana notika divas dienas – katru dienu 4,5 stundās bija risināšanai piedāvāti trīs uzdevumi. To saturā tika aptvertas tādas matemātikas tēmas kā skaitļu teorija, kombinatorika, funkcionālā analīze, algebra un ģeometrija. Olimpiādes laikā nedrīkstēja izmantot nekādus palīglīdzekļus un elektroniskās ierīces, kā arī transportieri. Latvijas komandas vadītāja tiešsaistē vēroja dalībnieču darbu. Uzdevumi bija pieejami papīra formātā – tos pirms olimpiādes atsūtīja vecākiem izdrukāšanai. 

Šogad olimpiādē piedalījās dalībnieces no 52 pasaules valstīm, ieskaitot ASV, Kanādu, Krieviju, Austrāliju, Meksiku u.c. Starp Eiropas valstīm Latvija ieguva 28.vietu, apsteidzot tādas valstis kā Somiju, Dāniju, Austriju, Lietuvu un Norvēģiju. 

Kā ir iespējams sasniegt šādus rezultātus? Vislabāk atbildi uz šo jautājumu zina Sandra.

“Ceļš līdz medaļai sākās jau sen. Sākotnēji tas bija neapzināts. Mana pirmā skolotāja bija māsa Madara, kura, cik es sevi atceros, mani visu laiku mācīja. Nesen atradu burtnīcas, kurās es divu gadu vecumā biju rakstījusi saskaitīšanas un atņemšanas piemērus līdz 10. Tur bija arī ailīšu aizpildīšanas piemēri. 

Manu interesi par matemātiku Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā saglabāja skolotāja Iveta Daiga gan interesanti mācot matemātiku, gan veicinot manu dalību konkursos un olimpiādēs un liekot man desmitniekus par veiksmīgu dalību konkursā “Rēķini galvā”. Sevišķi man palicis atmiņā brauciens uz “Rēķini galvā” starptautisko finālu Krimā 2013.gada pavasarī. Vēl es atceros, ka Pastariņos gāju matemātikas pulciņā pie Birutas Bozes un sākumā neko nesapratu. Turpināju matemātikas pulciņu apmeklēt, līdz arī pati varēju izrēķināt konkursa “Tik vai… Cik?” uzdevumus. 5.klasē matemātiku mācīja skolotāja Laine Ūdre. No šī posma es atceros tikai to, ka skolotāja man patika un ka parastās daļas saucējs sauc no pagraba.

6.klasē apmeklēju Cēsu Valsts ģimnāzijā Mazās ģimnāzijas nodarbības. Tad arī pirmo reizi piedalījos nodarbībā pie skolotājas Anitas Slaidiņas, par kuras mācību metodēm jau biju daudz dzirdējusi no vecākajām māsām. Viņa mani pamanīja jau pirmajā nodarbībā, jo es reizināju divciparu skaitļus galvā. Anita Slaidiņa būtiski ietekmēja manu izaugsmi matemātikā, jo darba temps bija ātrs un vērtēšana – stingra. Īpaši atceros iknedēļas nodarbības, kurās mēs rēķinājām olimpiāžu uzdevumus un skolotāja prasīja, lai visi pierādījumi būtu precīzi pierakstīti. Skolotājai bija liels gandarījums par manu 9.klases beigās iegūto zelta medaļu, nopelnot 50 punktus no 50 iespējamajiem gan valsts, gan atklātajā matemātikas olimpiādē. Pēc apbalvošanas ceremonijas pie manis pienāca Juris Škuškovniks – Latvijas EGMO komandas ilggadējs treneris un komandas vadītājs – un piedāvāja vasarā 5 dienas piedalīties meiteņu matemātikas nometnē Engurē. Es piekritu. 

Arī meiteņu nometnē sākums bija grūts un brīžiem matemātikas šķita par daudz – apmēram 8 stundas dienā. Bez iepriekšēja treniņa tas nebūtu paveicams. Paralēli mācībām skolā, mājās es no 5. līdz 7.klasei  rēķināju “Jauno matemātiķu konkursa” uzdevumus un no 5. līdz 9.klasei – “Profesora Cipariņa kluba” uzdevumus. Ir liels gandarījums un patīkama sajūta izdomāt kaut ko, apzinoties, ka iepriekš to nebūtu spējusi paveikt.  

10. un 11.klasē sestdienās apmeklēju LU Neklātienes matemātikas skolas Izlases nodarbības. Vidusskolas klasēs lielu atbalstu man sniedza matemātikas skolotāja Agrita Bartušēvica. 11.klasē skolotāja man konsultācijās individuāli mācīja 12.klases vielu, lai es veiksmīgi varētu startēt matemātikas olimpiādes atlases kārtās, arī atlasēs uz EGMO. Skolotāja atbalstīja mani arī emocionāli, atceroties apsveikt mani visos svētkos, novēlot veiksmi pirms katras olimpiādes un sveicot ar panākumiem. Tas bija ne tikai patīkami, bet arī motivējoši. 

Esmu pateicīga arī citiem maniem Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotājiem par sapratni un atbalstu olimpiāžu sezonā! 

Bija šaubas, bija grūtības, bet rezultāts ir tā vērts. Esmu attīstījusi spējas ilgstoši koncentrēties, analītiski domāt un atrast sakarības.”