Pirmdien, 3. jūnijā, norisinājās Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas pasniegšanas ceremonija. Galvenās balvas saņēmējs šogad ir Ziedoņa muzejs un tā jaunais piedāvājums – individuālā apmeklējuma programma “Muzeja ceļa piezīmes”. Šogad laureātus un ceremonijas viesus pie sevis pulcēja pērnā gada uzvarētājs un galvenās balvas saņēmējs Eduarda Veidenbauma muzejs "Kalāči" ar tā pērn atklāto ekspozīciju "Vairāk gaismas!".

Laureātu vidū bija arī Purvīša muzejs ar Jauno mākslinieku balvu "PAVASARIS", kas vērsta uz jauno talantu atbalstīšanu, viņu profesionālās, kā arī personīgās izaugsmes veicināšanu un ainavas kā mākslas žanra popularizēšanu. Projekta aktivitātes pērn norisinājās Zaubes pagastā un Cēsu novada pašvaldība atbalstīja idejas īstenošanu.

Purvīša muzeja īstenotā projekta vadītāja Velga Vītola – Kļava uzsver: "Projektā piedalās jaunie mākslinieki, kuri mācās profesionālās ievirzes skolās, tostarp Cēsu Mākslas skolas audzēkņi. Vēlos īpaši izcelt Cēsu novada pašvaldību un pateikties, jo tā bija pirmā pašvaldība, kas mums noticēja un atbalstīja mūsu ideju. Tāpat arī palīdzēja idejas realizēšanā gan pērn, gan arī šogad. 

Šogad plenērā taps vismaz 33 darbi no kuriem pēc tam tiks veidota izstāde Purvīša pļavā. Lai noskaidrotu uzvarētāju, kurš iegūs galveno balvu, vērtēšanā piedalīsies žūrija un skatītāji. Patīkamākais šajā visā ir tas, ka jaunieši kopā rada un kopā priecājas par paveikto, un savstarpēja konkurence un cīņa par galveno balvu nav jūtama."

Līdzās galvenās balvas saņēmējam žūrija laureātu vidū izcēla trīs finālistus – Jūrmalas muzeja filiāli Aspazijas māja par izstādi bērniem “Makss un Morics. Tulkojusi Aspazija”, Latvijas Nacionālo bibliotēku par izstādi “No Arkādijas līdz Marsam” un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju par izstādi “Snīkeri: eko x ego”. Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Liepiņa-Līduma.

Iesniegtos projektus vērtēja žūrijas komisija, kuru veido pieci Latvijas Muzeju biedrības valdes pieaicināti komisijas locekļi – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Elīna Bērziņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieks, kā arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Edgars Plētiens, AZERON dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas vadītāja Elīna Kalniņa un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs un dizainers Matīss Zvaigzne.

Par uzvarētāju

Ziedoņa muzeja darbības pamatprincips ir Imanta Ziedoņa vēlēšanās: “Es gribu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot.” Muzeja individuālā apmeklējuma programma “Muzeja ceļa piezīmes” rosina apmeklētājus ar spēles elementiem pašiem veidot savu apmeklējuma tempu un secību, kā arī rosina uz dažādām pārdomām, kas saistītas ar Imantam Ziedonim tuvām idejām: latviskais dzīves veids, trīs līmeņu kopšanas koncepts, dabas un cilvēka savstarpējās attiecības. Individuālās muzeja apmeklējuma programmas ietvaros tika izveidota burtnīca, labiekārtota un piemērota arī muzejam piegulošā dārza teritorija, vienlaikus īstenojot muzeja vizuālo identitāti dažādos dizaina elementos. Ar mākslīgā intelekta radīto Imanta Ziedoņa balss sintezatoru tika piepildīts dzejnieka nerealizēts dzīves sapnis – kļūt par dārznieku.

Žūrijas komentārs:

Projekts parāda, ka muzejs var būt pionieris inovatīvā un jēgpilnā tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā un starpnozaru sadarbībā, risinot juridiskus un tehnoloģiskus izaicinājumus. Ziedoņa muzejs ir piepildījis Imanta Ziedoņa sapni kļūt par dārznieku, dzejniekam individuāli sagaidot katru apmeklētāju un pastāstot par reiz stādītajiem augiem un kokiem un rosinot domāt par sevi, savu vietu pasaulē un pastāvošajām vērtībām.

“Mērijas Grīnbergas balva” par mūža ieguldījumu

Mērijas Grīnbergas balvas mērķis ir izcelt konkrēta cilvēka ieguldījumu muzeja vērtību saglabāšanā un popularizēšanā, kā arī uzsvērt un atgādināt, ka muzeja vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm nozīmīga loma ir muzeja darbiniekiem. Ilze Liepiņa-Līduma dzimusi “Riekstiņos” un saimniekošanu rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības gadu viensētā uzskata par savu dzīves misiju. Neatlaidīgi un mērķtiecīgi muzeja vadītāja rūpējusies gan par ēku kompleksa, gan ainavas saglabāšanu, radot Mūsmājas par vienu no Neretas kultūras dzīves centriem un saglabājot Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajā grāmatā” atainoto 19. gadsimta noskaņu.

Līdzās galvenajai balvai žūrija laureātu vidū izcēla trīs projektus:

Jūrmalas muzeja filiāles Aspazijas māja izstāde bērniem “Makss un Morics. Tulkojusi Aspazija”

Žūrijas komentārs: Projekts piedāvā teicamu risinājumu jaunākās auditorijas iepazīstināšanai ar Aspaziju un viņas profesionālo darbību. Mazā, bet pārdomāti un asprātīgi iekārtotā telpa ierauj mazos apmeklētājus uzdevumu virpulī, no kura viņi iznāk ar jaunu lasītvēlmes sparu un Aspazijas tulkotajiem pantiem un varoņiem paliekošā atmiņā.

Latvijas Nacionālā bibliotēkas izstāde “No Arkādijas līdz Marsam”

Žūrijas komentārs: Izstāde sniedz nebijušu iespēju iepazīt unikālu Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekciju un izzināt Rīgas parku stāstus, atklājot tos kā līdzdalībniekus dažādu laiku pilsoniskajā aktīvismā un rosinot domāt par to nākotni. Izstādes interaktīvie, atkārtoti izmantojamie dizaina elementi apmeklētājam piedāvā eksponātus atklāt katram pašam.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstāde “Snīkeri: eko x ego”

Žūrijas komentārs: Laikā, kad muzeju vidē īpaši aktuāls jautājums ir jauniešu uzrunāšana, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs rāda priekšzīmi, precīzi notverot laikmeta garu un radot drosmīgu, pārliecinošu un satriecoši spilgtu izstādi, kas prasmīgi balansē daudzveidīgās komponentes, nezaudējot ne tās vēstījumu, ne pievilcību.

Informācijas avots:
Latvijas Muzeju biedrība,
www.muzeji.lv