“Nav daudz pašvaldību, kas domātu un plānotu savu attīstību tālāk par atsevišķiem pilsētvides objektiem,” sacīja ministrs, uzsverot, ka “drosme kandidēt uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā, kopā ar privāto sektoru attīstīt dzīvojamo fondu, kā arī ne tikai piesaistīt digitālās ekonomikas un radošo industriju spēlētājus, bet arī izglītot iedzīvotājus datu analīzes pamatos, ko papildinās tradicionālākām industrijām pielāgotais Cēsu industriālais parks un jau tā jaudīgo tūrisma plūsmu palielinošais Kosmosa izziņas centrs, ir komplekts, kas jau tagad ievieto Cēsis Latvijas investīciju topa augšgalā”.

Vizītes laikā ministrs kopā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Edmundu Valanti un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras direktoru Kasparu Rožkalnu tikās ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, pārrunājot reģiona īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un atbalstu esošajiem, jaunajiem un topošajiem uzņēmumiem, kā arī pārsprieda nākamgad gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu un tās ietekmi uz topošā apvienotā Cēsu novada attīstību ar Amatas, Līgatnes, Jaunpiebalgas, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas pašvaldību vadītājiem.

“Prieks, ka ekonomikas ministrs uz valsts, reģiona un pašvaldību attīstību skatās kā kopainu un ekonomisko aktivitāti un investīciju vidi redz arī ārpus lielpilsētām. Cēsīm ir būtiski turpināt veidot dažādu un pielāgoties spējīgu ekonomiku – no atsevišķiem radošajiem profesionāļiem līdz apjomīgiem Baltijas mēroga ražojošajiem uzņēmumiem – lai globālās pasaules izaicinājumi mūs satricinātu mazāk, kā arī turpināt attīstīt pieejamu īres dzīvokļu fondu mājokļa jautājuma risināšanai, un valsts atbalsts tam ir ļoti būtisks,” norādīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Tāpat ministrs viesojās radošo industriju un kopstrādes centrā “SKOLA6”, tikās ar Cēsu novada uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī apmeklēja datu tehnoloģiju uzņēmuma “Squalio” datu laboratoriju, topošo AS “Siguldas būvmeistars” īres daudzdzīvokļu māju rajona būvlaukumu Saules ielā, lielāko alus ražotāju Latvijā “Cēsu alus” un Vides risinājumu institūtu.

Cēsu uzņēmēji, tiekoties ar ministrijas delegāciju, kā valstiski risināmus jautājumus minēja OIK radītos apgrūtinājumus ražojošajiem uzņēmējiem, ēnu ekonomikas īpatsvaru apkalpojošajā sfērā, kas ļoti kropļo biznesu, darbaspēka pieejamību un sociālo aizsardzību. Tāpat tika akcentēta nepieciešamība pēc valsts garantiju atbalsta tiem uzņēmējiem, kas risina mājokļu pieejamības jautājumu ārpus Rīgas un Pierīgas teritorijām.