Piektdien, 11.oktobrī, oficiālajā darba vizītē Cēsu novadā viesojās Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa. Dienas laikā premjere iepazinās ar Cēsu novada izglītības jomu, apmeklēja Cēsu klīniku un vietējos uzņēmumus, kā arī diskutēja ar Cēsu novada vadību un deputātiem.

Vizītes sākumā apmeklēta Straupes pamatskola, kur notika tikšanās ar skolas vadību, kā arī vietējās kopienas aktīvo pārstāvi un uzņēmēju Māri Šķesteri. Premjeri sagaidīja divi muzikāli priekšnesumi, savukārt pamatskolas direktore Dana Gaile iepazīstināja ar skolas garo vēsturi un darbu, kas pēdējos gados izdarīts, lai gan skolēni, gan pedagogi šeit varētu justies kā vienotā kopienā ar augstiem standartiem izglītības jomā. Siliņa pateicās direktorei par daudzgadīgo darbu izglītības jomā un veiksmīgi īstenoto pārmaiņu procesu skolā. Māris Šķesteris, ilgstoši esot uzņēmējs pagasta teritorijā, pastāstīja par vietējo cilvēku ikdienu, izaicinājumiem ar kreditēšanu esot ārpus pilsētas robežām, kā arī pasniedza premjerei vietējo saimniecību labumu grozu.

Tiekoties ar Cēsu novada vadību un deputātiem, Ministru prezidente iepazīstināja ar pēdējiem valdības pieņemtajiem lēmumiem, kas tiešā veidā skar pašvaldības darbu. Tāpat diskutēts par mūsdienu reģionālajiem izaicinājumiem, īpaši aktualizējot sakārtota izglītības tīkla nozīmi novados, pārrunātas nodokļu un pašvaldību finansēšanas aktualitātes.

“Ļoti novērtējam, ka Ministru prezidente spēja atrast laiku, lai apmeklētu Cēsu novadu! Tas ir nozīmīgs apliecinājums valdības ieinteresētībai un atbalstam reģionu attīstībai. Šādas vizītes ir lieliska iespēja gan vietējiem cilvēkiem satikt valdības vadītāju aci pret aci, gan arī mums, pašvaldības vadībai, klātienē izdiskutēt novadam svarīgus jautājumus, kā arī vērst uzmanību uz reģionālajām aktualitātēm. Diemžēl vienas dienas laikā nevaram parādīt visas novada vietas, ar kurām lepojamies, taču centāmies iedot iespējami daudzpusīgāku ieskatu mūsu ikdienā un izrunāt mobilitātes, veselības aprūpes, mājokļa, izglītības tīkla, infrastruktūras un uzņēmējdarbības jautājumus. Tāpat pastāstījām par pēdējā laika lielajām apņemšanām kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu nākamajā gadā un kopīgo ceļu bioreģiona virzienā,” pauž Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Cēsu klīnikas vadītāja Ingūna Liepa prezentēja Cēsu klīnikas izaugsmes stāstu, iezīmējot drosmīgās klīnikas pārmaiņas gadu gaitā, darbu ar personālu un pacientiem, kas 2022.gadā rezultējās sudraba kategorijā ilgtspējas indeksā un 2023.gadā iegūtajā “Gada slimnīcas” Latvijā statusā. Tāpat ieskicēti nākotnes attīstības plāni, lai iestāde turpinātu piedāvāt iespējami plašāku un kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu. Pēc prezentācijas apskatītas klīnikas telpas un pārmīti vārdi ar ārstniecības speciālistiem. Premjere atzinīgi novērtēja klīnikas vadības un personāla paveikto milzīgo darbu, lai Cēsu novadnieki varētu saņemt augstākā līmeņa medicīnas pakalpojumus. Pēc Siliņas teiktā, Cēsu klīnika ir paraugs reģionālajā veselības aprūpē.

Iepazīstot nesenās Cēsu arhitektūras pērles un to radītājus, Ministru prezidenti Draugiem Group līdzīpašnieks Agris Tamanis un kompānijas runasvīrs Jānis Palkavnieks izveda ekskursijā pa šogad atjaunoto Spīdalas namu un iepazīstināja ar topošā Konrāda kvartāla būvniecību, kas savas durvis vērs jau nākamajā gadā. “Mums ir būtiski paust uzņēmuma vērtības darbos, ko paveicam, vietās, kuras attīstām, arī vārdos, kurus pasakām! Tāpēc man, kā cēsniekam, ir prieks, ka varu attīstīt dažādas ieceres Cēsīs, ar kurām mums, kā uzņēmumam, ir kopīgas vērtības. Investīcija dzimtajā pilsētā ir sava veida nodoklis šai vietai, kas investējusi mūsu attīstībā,” smaidot saka Tamanis.

“Cēsu novads pārsteidz! Man no sirds bija prieks novērtēt Cēsu novada attīstību, kas iespējama, gan pašvaldībai īstenojot projektus, gan pateicoties vietējo uzņēmēju idejām un vērienam. Cēsu novads pierāda, ka attālums līdz galvaspilsētai neietekmē ambiciozu ideju realizāciju, stratēģiski nozīmīgu institūciju un inovatīvu, starptautiski orientētu uzņēmumu darbību,” stāsta Evika Siliņa.

Cēsu lielākā darba devēja un lielākā nodokļu maksātāja, AS “Cēsu alus”, vadītāja Eva Sietiņsone, stāstot par uzņēmumu, uzsvēra, ka darītavas veiksmes pamatā ir nemitīga tiekšanās pēc izcilības, saliedēta komanda, nepārtrauktas inovācijas un drosmīgi lēmumi īstajos brīžos. Siliņa iepazīstināta ar uzņēmuma sasniegumiem gadu gaitā, kā arī pilnu dažādu dzērienu ražošanas procesu, lai produkcija nonāktu pie gala patērētāja.

Vizītes turpinājumā apmeklēti divi Cēsu novadā darbojošies zinātniskie institūti - Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) un Vides risinājumu institūts (VRI). AREI direktore Ineta Stabulniece deva ieskatu iestādes ilgstošajā un plašajā darba laukā, kā arī uzsvēra institūta valstisko nozīmi gan ražošanas, gan zinātniskajā, gan arī stratēģiskajā jomā. “AREI glabā zināšanu un arī laukaugu sēklu bāzi, kas nodrošina pārmantojamību un pārtikas esamību dažādu krīžu gadījumā.”, tā Stabulniece. Savukārt VRI īpašnieks Gundars Skudriņš pārsteidza premjeri ar centra starpdisciplināro darbības lauku, spēju eksperimentēt un radīto pievienoto vērtību dabas resursu saglabāšanai, bioekonomikai un vides ilgtspējai.

Vizīte noslēdzās Līgatnes papīrfabrikā, kur tās īpašnieks Edgars Ricevs pastāstīja par līdz šim izdarīto, lai Līgatnē atkal ražotu papīru, kā arī iezīmēja plašās teritorijas turpmāko attīstību. “Esam ceļā uz to, lai šeit ne tikai ražotu papīru, bet arī radītu vietu kultūras un mākslas izpausmēm – radošajām darbnīcām, meistarklasēm, lēnā dzīvesstila pasākumiem, koncertiem, izstādēm un citām harmoniskām iniciatīvām,” stāstīja Ricevs.