Uzņēmums "Draugiem Group" ir vieta, kur sastopas idejas, zināšanas un jaunākās tehnoloģijas, lai radītu mūsdienīgus risinājumus jebkurā jomā. "Draugiem Group" savu darbību izvērtis daudz kur pasaulē, sākot no Eiropas, beidzot ar Austrāliju, Japānu, Dienvidameriku un Ziemeļameriku. 

Lai noskaidrotu, kāda ir "Draugiem Group" saistība ar Cēsīm, kādas idejas radušās, kādi projekti realizēti un kādi top, uz sarunu aicinājām "Draugiem Group" runasvīru Jāni Palkavnieku.

Tā kā līdz šim esam runājuši tikai ar Cēsu novadniekiem un esi pirmais, kurš pārstāv novada uzņēmumu, nevis sevi, mums tomēr vajadzētu atrast Tavu saikni ar Cēsu novadu. Iepazīstini ar sevi un uzņēmumu, kuru pārstāvi, saistību ar Cēsu novadu.

Tādas tiešas saiknes man nav. Studiju laikā dzīvoja draugi, tāpēc bieži braucu uz Cēsīm. Pats esmu no Tukuma, šobrīd vairāk nekā 20 gadus dzīvoju Rīgā. Manuprāt, es esmu Cēsīs biežāk kā cēsinieki, kuri brauc pie saviem vecākiem. Te puspajokam jārēķina, kurš tad ir īstāks cēsnieks – tas kurš reizi mēnesī atbrauc pie vecākiem vai es, kurš atbrauc vairākas reizes mēnesī. Tas ir, pirmkārt, un, otrkārt, man jau sen ir Cēsu Drauga karte, tāpēc es tomēr daļēji sevi uzskatu par cēsnieku.  

Lielākoties, ja man nākas runāt ar cilvēkiem darba vai prīvātos jautājumos, viņi mani uzskata par cēsnieku. 

Bet "Draugiem Group" uzņēmumam ar Cēsīm ir ļoti cieša saikne! Es neteiktu, ka mums ir lieli plāni, bet tie darbi, ko mēs darām Cēsīs notiek un dabiski, savā tempā attīstās. 

Esi zīmola "Draugiem Group" runasvīrs. Pastāsti, nedaudz par savu darba ikdienu!

Darba ikdiena ir tāda, ko ietver arī tas nosaukums "runasvīrs" - runāt un stāstīt par uzņēmumu visām iespējamajām auditorijām. Parādīt, ko mēs darām. Kāds no tā var kaut ko mācīties, kāds no tā vēl kaut ko var iegūt. Arī mēs paši iegūstam no tā, ka mēs stāstām. 

Jebkura mana darba virsuzdevums ir runāt ar mūsu nākotnes darbiniekiem. Mēs gribam, lai pie mums strādā cilvēki, kuru vērtības sakrīt ar mūsu vērtībām. Izrādīt rūpes un aizsardzību.

Viens ir stāstīt un rādīt un otrs - piedalīties kaut kādu jaunu stāstu tapšanā.  

"Draugiem Group" ietilpst 12 dažādi uzņēmumi, 20 mājīgi biroji un viens no mājīgajiem birojiem jeb uzņēmuma Printful birojs kopš 2017.gada atrodas tieši Cēsu vecpilsētā. Cik daudz speciālistu tur strādā?

Sākotnēji birojā strādāja divi programmētāji, tagad jau ir padsmit darbinieki.

Kādus pakalpojumus Cēsu Printful birojs nodrošina?

Pirmkārt, ražo programmatūru, otrkārt, svarīgākā lieta, apkalpo klientus visā pasaulē.

Kāpēc tieši Cēsis tika izvēlētas par biroja mājvietu?

"Draugiem Group" veicām tādu kā iekšējo aptauju, lai noskaidrotu, kurš no kuras pilsētas ir.  Precīzi neatceros, bet toreiz aptuveni 43% darbinieku bija no Cēsīm. Nezinu gan, cik ir tagad, man ir tāda sajūta, ka katrs trešais ir no Cēsīm. 

Kad atvērām biroju Cēsīs, mums nāca piedāvājumi no citām Latvijas pilsētām, lai atveram birojus pie viņiem. Bet birojs, tas ir sīkums, galvenais, lai tur ir cilvēki.

Mēs atvērām pirmo "Draugiem Group" biroju Cēsīs, jo bija divi cilvēki, kuri izvēlējās, ka viņi grib dzīvot un strādāt Cēsīs, tāpēc viņiem tapa birojs. 

Manuprāt, un varu teikt arī, mūsuprāt, Cēsīs ir ļoti laba attieksme pret uzņēmējiem, pret investīcijām, kas ir ļoti būtiski. Cēsu novada dome izskatās, ka ir tiešām ieinteresēta, lai pilsēta attīstītos un labprāt pieņem privātas investīcijas.

Nesen Cēsīs atvērām arī "Mapon" biroju, kurš Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) telpās.

Kā un kad aizsākās "Draugiem Group" sadarbība ar VTDT?

Sadarbība aizsākās tā, ka mūsu bijusī kolēģe un toreiz jau VTDT skolotāja Terēze Stālmane uzaicināja Agri Tamani kļūt par programmēšanas skolotāju.

• apmaksājot stipendiju IT skolotājam Jēkabam Krīgeratam;
• izveidojot uzņēmumā amatu "mācību pārzine", kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sadarbība ar VDTD;
• veidot skolā start-up vidi;
• viesojoties ar lekcijām skolā;
• piedāvājot kvalitatīvas prakses studentiem.

Ja virzāmies hronoloģiski, tālāk sekoja  Draugiem "Group" inovāciju inkubatora "Idea Bits" pilotprojekta realizācija Cēsīs, uzstādot  50 "Idea Lights" iekārtas jeb ieviešot viedo ielu apgaismošanas risinājumu. Ko šis pilotprojekts nozīmē Cēsīm un vai redzat tam turpinājumu?

Jā, protams!

Ja agrāk lietoja tādu jēdzienu kā gudrās mājas, tad tagad lieto arī jēdzienu viedās pilsētas. Pilsētas viedumam pašam par sevi nav jēga, jēga ir padarīt cilvēka dzīvi komfortablāku un ietaupīt publisko naudu. Galu galā pilsētas apgaismojums ir visu cēsnieku nauda, kas tiek tērēta. Kā saka, pret publisko naudu jāizturas ar vēl lielāku pietāti nekā pret savu personisko naudu.

Uzreiz sapratāt, ka tieši Cēsīs ieviesīsiet šo pilotprojektu?

Kā ar visiem projektiem - Tu aizej pie pašvaldības un paprasi, vai gribat šādu projektu. Ja gribas, tad mēs taisām augšā!
Cēsis bija pirmās, kur šis projekts tika ieviests. Tā ideja gaužām vienkārša – nededzināt gaismu brīžos, kad tā nevienam nav nepieciešama. Ja uz šīs ielas nav gājējs, velosipēdists vai autobraucējs, tad šī gaisma deg ļoti blāvi, kas var ietaupīt, sākot no 30 – 40% elektroenerģijas patēriņa. 

No sirds pateicamies un novērtējam uzņēmuma sociālo atbildību! Publiski pieejama informācija stāsta, ka aizvadītajā gadā "Draugiem Group" nodibināja uzņēmumu "Mājas Cēsīs" ar mērķi radīt mūsdienīgas un videi draudzīgas dzīvesvietas Cēsīs. Kā radās ideja par māju ciematu Cīrulīšos un vai mājokļu noma būs pieejama ikvienam interesentam?

Pagaidām ir vieta, ideja un idejas skice. Šobrīd gan nevaram parādīt nekādus vizuāļus, tie vēl nav apstiprināti. Tiklīdz būs gatavs kaut kas rādāms, publiski to darīsim zināmu. 

Viena no svarīgākajām domām ir palielināt dzīvojamo fondu Cēsīs, kas reāli pietrūkst. Vēl viens tāds svarīgs aspekts ir piesaistīt pilsētai speciālistus. Mēs izvēlējāmies piesaistīt pedagogus, tāpēc pedagogiem, kuri Cēsīs ir pilna laika pedagogi, būs 50% atlaide īres maksai šajā ciematā.

Mājokļi būs pieejami ikvienam, bet darīsim visu iespējamo, lai tur neuzrodas, kādi cilvēki, kuri rada fiziskas vai emocionālas neērtības citiem cilvēkiem. Ja drīkst izteikties, mēs paturēsim sev tiesības pieņemt lēmumu, kam izīrēt un kam nē. Kā minimums būs saruna pirms īres līguma slēgšanas.

Mājokļi būs sākot no 50 m² cilvēkiem, kuri dzīvos vieni vai divatā līdz pat 100 m² ģimenēm. Būvniecības vietā saglabāsim aptuveni 97% kokus. Mūsu ilggadējie parteri "Labie koki" apsekojuši visus kokus, ko obligāti jāsaglabā, un kurus vēlams saglabāt. Būs skaists skats uz pļavu ar kokiem. Nebūs ierastais skats, ka pie katras mājas durvīm stāv automašīna. Automašīnas novietošana būs pa perimetru ārpusē. Protams, varēs piebraukt pie mājas, izkraut preces, izlaist mājinieku. Tāds tas māju ciemats paredzēts. 

Kad varētu tapt šie mājokļi un vai tie būs ar īpašām tehnoloģijām aprīkoti?

Mūsu iekšējais plāns ir sākt Konrāda namu un tad ķerties klāt šim projektam. 

Gribas ticēt, ka šogad kaut kādus nozīmīgus soļus veiksim – projektu izstrādes pabeigšana, būvatļaujas iegūšana, kaut kam noteikti šogad jānotiek. 

Tie būs aprīkoti ar visu iespējamo, sākot no saules baterijām, energoefektivitātes tehnoloģijām, beidzot ar temperatūras regulēšanas iespējām un automātisko apgaismojumu. Viss, kas uz būvēšanas brīdi būs pieejams no ilgtspējīgām tehnoloģijām, tur būs. 

Diskusijas raisījis arī iesāktais projekts – skvērs ar nosaukumu "Cēsis pievelk", kur nu jau uzstādīti neierastā lenķī augoši koki. Pastāsti par šo projektu, lūdzu!

Projekta aizsākums bija tāds, ka mēs uzrunājām Cēsu pašvaldību, jautājot, vai var mums sameklēt, kādu pašvaldības zemi, kurā nepieciešams kaut ko uzlabot. 

Šo parku bija doma uztaisīt tādu, lai tas ir pamanāms, un tad radās ideja par "Cēsis pievelk". Es neko nesaprotu no koksaimniecības un daiļdārzniecības, bet absolūti uzticos "Labo koku" komandai un zinu, ka tas, ko viņi dara, ir pareizi. 

Es saprotu, ka cilvēki grib atbildes uz jautājumiem, bet tās atbildes uz jautājumiem būs pavasarī. Kad sazaļos zālīte, kad saplauks lapas, redzēsim, kā tas izskatīsies. Gluži vienkārši tā ideja ir vēl vienu vietu padarīt tādu, ka cilvēki nevis iet garām, iet cauri, bet viņi var pasēdēt, lasot grāmatu, apēdot savu sviestmaizi. Tā būs vēl viena forša sakopta vieta.

Tad pavasarī mēs varam sagaidīt atklāšanu?

Jā, tāda ir doma. Rudenī uznāca sals, nepaspējām visu izdarīt. 

Pilsētvidē esat uzstādījuši arī dzeramā ūdens brīvkrānus. Cik šādi brīvkrāni izveidoti un varbūt uzskaitiet cik reizes tie tikuši izmantoti? Tā būtu interesanta statistika.

Statistiku neveicam, bet mums bija doma, ka varētu uzstādīt skaitītājus. 

Trīs brīvkrāni ir uzstādīti, divi ir vēl procesā. Veicām tādu kā aptauju un cilvēkiem prasījām, lai iesaka nākamo vietu, kur šādu brīvkrānu vēlētos. 

Mums tā lielā ambīcija ir, ka braucot uz Cēsīm nebūs jāiet uz veikalu un jāpērk dzeramais ūdens. Parādīt to, ka Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Cēsīs, tā sauktais krāna ūdens ir dzerams. ES iedzīvotājiem jābūt ārkārtīgi laimīgiem, ka pa krānu tek dzerams ūdens. 

Man tāds sapnis un vīzija, ka katrs Cēsu veikalnieks piekristu pie plaukta, kur tirgo ūdeni pielikt zīmi, lai nepērk ūdeni, lai aiziet uzpildīt. Otra vīzija, ko ļoti gribētos piepildīt, ka Cēsu kafejnīcas un restorāni netirgotu pudeļu ūdeni un to piedāvātu bez maksas saviem apmeklētājiem. Gluži kā tas ir daudzās pasaules valstīs, kad pirmais, ko viesmīlis izdara atnes bezmaksas ūdeni.  

Iespaidīgas pārmaiņas piedzīvos arī Rožu laukumā esošais Konrāda nams.  Pastāsti, lūdzu, kādā attīstības stadijā ir šis projekts?

Pagājušā gada nogalē saņemta būvatļauja. Arhitekts šīm pārmaiņām ir Pēteris Bajārs, ar kuru jau iepriekš esam sadarbojušies dažādos projektos. Negribās baigi sasolīt, minēt konkrētus mēnešus, bet, ko es varu apsolīt 100%, šogad sāksies atjaunošanas darbi. 

Esmu pārliecināts, ka jau šogad cēsnieki varēs savām acīm redzēt, kā, manuprāt, viens no skaistākajiem pilsētas namiem tiek restaurēts vienā no sākotnējiem izskatiem. Ir veikti dažādi atsegumi, lai redzētu, kādi bija orģinālie būvmateriāli un kā tas izskatījās. Mācītājmāja arī tiks renovēta un atgriezīsies tādā izskatā, kāds redzams dažādās foto liecībās un citās vizuālajās liecībās.

Konrāda namā būs tas, kas Cēsīm pietrūkst – dzīvojamā platība jeb īres dzīvokļi. Precīzi nevaru vēl atbildēt, bet būs kādi interesanti veikaliņi un būs krogs, lai tas arī cenu izpratnē ir pieejams visiem. 

Šī ideja vēl ir procesā, bet būs vai nu biroja vai pasākuma telpas, vai biroja telpa, ko var pārveidot arī par pasākuma telpu. Būs publiski pieejams iekšpagalms un publiski pieejams skatu laukums uz pili pāri pils mūrim. 

Starp Mācītājmuižu un Konrāda namu tiks veidota jauna ēka. Ratu mājā būs īstermiņa īres dzīvokļi. 

Jūs bijāt pirmie, kuri rīkojuši publisku apspriešanu par privāta objekta attīstību (par Rožu laukumu). Kā vērtē šo norisi un vai ir plāns ko šādu atkārtot?

Jā, ir plānots atkārtot jau pavisam drīz. Tā apspriešana bija tikai par Rožu laukumu. Gribēsim runāt arī par Konrāda namu ar plašu sabiedrību. Rožu laukuma domnīcā jau nedaudz pieskārāmies Konrāda namam, bet ne tik ļoti. 

Apspriešana bija ļoti interesanta. Ko arī pats novēroju, bija atnākuši ļoti dažādi paaudžu cilvēki. Bija jaunieši, likās, ka uz šādiem pasākumiem nenāk divdesmitgadnieki, bija seniori, bija mamma ar zīdaini rokās. 

Pienāca klāt viena sieviete, sacīdama, ka uz domnīcu nāca ar baigo skepsi, bet tagad iet prom ar pārliecību, ka viss būs labi.  Tas bija tāds foršs gandarījums. Es gan līdz galam nezinu, par ko bija skepse, varu tikai nojaust. Diemžēl, vēsturiski ir radies tāds stereotips, ja privāts uzņēmums ir apņēmies kaut ko darīt, viņš grib kaut ko sabojāt, kaut ko grib atņemt, iesākt un nepabeigt. 

Patika ka katrs bija atnācis pārstāvēt to savu interesi, bija daudz labu ideju. 

Rožu laukums, gan Konrāda nams piedzīvos pamatīgas pārmaiņas, bet vai rozes Rožu laukumā arī būs? 

Starp citu, šis ir viens no jautājumiem, kas ir izskanējis. Rozes noteikti būs.  

Veicot izpēti, secinājām, ka rozes tur visu laiku nav bijušas. Bija viena versijas, ka tās tur parādījušās tikai padomju laikā. Tas, kas Rožu laukumā ir bijis dažādos laikos, ir krasi atšķirīgs. 

Rožu laukumu visticamāk veidos arī mūsu ilggadējie partneri "Labie koki", viņi visu paveiks atbilstoši mūsdienām, atbilstoši tam, kā  jāizskatās pilsētu laukumiem. 

 

Konrāda nams un Rožu laukums būtu jāpadara maksimāli pievilcīgs galvenokārt pilsētas iedzīvotājiem nevis tūristiem. Manuprāt, tūrists jau arī grib redzēt, kā tad te dzīvo cilvēki. Gribētos, ka ne tikai vasarā, bet arī pavasarī, rudenī ziemā cilvēki turpina dzīvot. 

Jūsu mīļākā vieta Cēsīs vai novadā? Kādus pasākumus sanāk apmeklēt šeit?

Vismīļākais pasākums ir "Lampa". Tur ir apvienots viss, ko sirds kāro – pasākums superīgā vietā, tur ir sarunas, vakarā ir mūzika un dejas, ir dzērieni un ēdieni. "Lampu" varētu salīdzināt ar jebkuru mūzikas festivālu. Festivālā Tu aizej paklausies savas mīļākās mūzikas grupas, "Lampā" klausies mīļākos runātājus un aizej vēl pats parunā. 

Vieta, lai cik tas banāli neizklausītos, ir Rožu laukums un Rīgas iela. Cēsīs mani uzrunāta tā senatnes un mūsdienu mijiedarbība. Protams, arī Gaujas senleja.

"Printful" biroja aizmugures daļa ved uz Vaļņu ielu, tur izskatās nedaudz kā ārzemēs, elegants dārzs.

Emocionāli otra mīļākā vieta ir Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums. Es eju un atceros arī savu jaunību, pats esmu mācījies Kandavas tehnikumā. 

Un, protams, vakari pie draugiem mājās, tad ir vislabākās ballītes. Sanāk dažādi cilvēki, gan zināmi, gan jauni uzrodas, ir sarunas līdz naktij.

Paldies par sarunu un lai visas ieceres piepildās labāk nekā plānots!