Jāņmuižas Pirmsskolas izglītības iestādē 13.aprīlī norisinājās Priekuļu pagasta iedzīvotāju sarunu vakars. Sarunu vakarā Cēsu novada pašvaldības vadība iepazīstināja atnākušos ar izmaiņām pēc administratīvi teritoriālās reformas, Cēsu novada pašvaldības aktualitātēm, informēja par nākotnes plāniem novadā, kā arī iedzīvotāji saņēma atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Sarunu vakarā piedalījās Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, Cēsu novada Pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja p.i. Evita Šīrante un pārvaldes speciālisti.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka administratīvi teritoriālās reformas gads bijis ļoti intensīvs. Ievērojami reorganizēta struktūra, septiņu pašvaldību vietā tagad viena – Cēsu novada pašvaldība. Iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt plašāku informāciju par jaunveidotās pārvaldes prioritāri veicamajiem darbiem, kā arī kopējo struktūrvienības uzbūvi.

Sarunas laikā tika kliedēts uzskats par to, ka visās centralizētajās struktūrās galvenokārt strādā cēsnieki, jo statistika rāda, ka no Cēsīm šajās struktūrās ir vien 40% darbinieku. Iedzīvotāji tika informēti par to, ka nodarbinātība nekoncentrējas tikai Cēsīs, turklāt daudzās struktūrās nodrošināta iespēja strādāt attālināti, kā arī saglabāta iespēja strādāt klātienē, savā iepriekšējā darba vietā.

Tāpat tika stāstīts, ka reformas rezultātā Cēsu novadā izveidota vienota sociālā atbalsta pakete, kas nodrošina vienlīdzīgu sociālā atbalsta piemērošanu visa novada teritorijā.

Kultūras dzīve Jāņmuižā ir un paliks. Iedzīvotājiem tika sniegta plašāka informācija par iespējām gūt līdzfinansējumu dažādiem kultūras pasākumiem, kā arī to, ka šīs iespējas pēc Cēsu novada izveides kļuvušas plašākas un pieejamākas. Lai iegūtu līdzfinansējumu kultūras projektiem, tiek organizēti divu veidu konkursi – visa novada konkursi finansējuma piešķiršanai lielajiem pasākumiem, kā, piemēram, Sarunu festivāls “LAMPA”, Cēsu Mākslas festivāls, u.c., kā arī vietējas nozīmes pasākumiem, kuru finansējums tiek gūts caur vietējiem projektiem. “Ir nozīmīgi piešķirt finansējumu kultūras projektiem caur konkursiem, lai saglabātu konkurētspēju, kā arī piedāvājumu aktualitāti,” pauda priekšsēdētājs.

Tika pārrunāts, ka viens no pašvaldības liekākajiem izaicinājumiem ir budžeta plānošana, jo katrā pārvaldē iepriekš bijusi dažāda prakse budžeta izstrādē. “Budžeta izpilde tiek monitorēta, un drīzumā tiks sniegta informācija par budžeta izpildi pirmajā ceturksnī,” turpināja Rozenbergs.

Šogad Cēsu novada teritorijā liela uzmanība vērsta uz kultūras un tūrisma attīstību. Iedzīvotāji tika iepazīstināti ar "Latvijas Valsts ceļu" projektu, kura rezultātā tiks izbūvēts veloceliņa posms Rīga – Valmiera. Velomaršruts tiks vests caur Cēsīm, kā arī gar Jāņmuižu un Liepu. “Ticam, ka veloceliņa izveide veicinās tūrisma attīstību šajās teritorijās. Savukārt Jāņmuižas industriālo mantojumu iespējams attīstīt par Jāņmuižas tūrisma galveno nišu,” piebilst Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis.

Iesniegti astoņi energoefektivitātes projekti, no kuriem apstiprināti pieci, un, visticamāk, tiks realizēti četri. Par Priekuļu apvienības prioritātēm tiek atzītas Alejas un Sporta ielas seguma uzlabošana, kā arī Pieškalnu ielas infrastruktūras uzlabošana. Iedzīvotājiem tika ziņots par Dukuru – Rāmnieku ielu infrastruktūras attīstību, kā arī par jauna Rāmnieku tilta izveidi.

Reformas rezultātā komunālā saimniecība novada teritorijā ir decentralizēta, un siltumapgādi nodrošina privātie uzņēmēji.

No iedzīvotājiem tika saņemti jautājumi par ceļu seguma uzlabošanu Liepas un Gravas ielā. Priekuļu apvienības pārvaldes pārstāvji informēja, ka ceļu segumam ir spēkā esošs garantijas laiks. Tuvāko divu nedēļu laikā ceļi tiks apsekoti, kā arī tiks sastādīti nepieciešamie akti to uzlabošanai. Jauno ielu rekonstrukciju izvērtēs un, visticamāk, pārprojektēs.

Iedzīvotāji izrādīja interesi par jaunu labiekārtotu zaļo zonu izveidi, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī atpūtas iespējas ārtelpā. Cēsu novada domes priekšsēdētājs atzina, ka vides labiekārtošana un apsaimniekošana ir svarīga, kā arī piebilda, ka lūdzis runāt ar skolas īpašniekiem par ekspluatācijā neesošu būvju apsaimniekošanas kārtību.

Arī Niniera ezera apsaimniekošana tika atzīta par aktuālu jautājumu no iedzīvotāju puses. Priekuļu apvienības pārvaldes pārstāvji atzīst, ka šajā teritorijai tiks veidots “Leader” projekta uzsaukums, kā arī tiks aktualizēts jautājums par labiekārtojuma atjaunošanu teritorijā. Pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts apstiprināja, ka Niniera ezers tiks iekļauts policijas regulāro apsekojumu sarakstā un aicināja iedzīvotājus zvanīt uz 8911, ja tiek pamanītas neatļautas vai nelegālas darbības.

Iedzīvotāji aicināti savlaicīgi informēt pārvaldi par jautājumiem, ierosinājumiem un problēmām, ja tādas radušās. Līdzīgi sarunu vakari tiks organizēti visā novada teritorijā. Tie aizvadīti Nītaurē, Kaivē, savukārt jau 20.aprīlī tāds norisināsies Vaivē.