Vakar, 16.februārī, Rozulas skolā norisinājās Cēsu novada pašvaldības sanāksme ar novada aktīvo kopienu pārstāvjiem. Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis informēja sanāksmes dalībniekus par paveiktajiem un plānotajiem darbiem iedzīvotāju iesaistes pasākumu īstenošanā. Kopienu pārstāvjiem tika dota iespēja uz vietas izstrādāt ieteikumus pašvaldībai darbā ar iedzīvotāju iesaisti, kuri pēcāk tiks ņemti vērā un izmantoti kopienu stiprināšanas plāna izstrādē.

A.Egliņš-Eglītis uzsvēra, ka kopienas ir svarīga sastāvdaļa novada attīstības veicināšanā, pieminot to nozīmi arī “Cēsis – Latvijas Kultūras galvaspilsēta 2025” kontekstā, kad kopienu balsts būs jo īpaši nozīmīgs, lai izvērstu programmu visā novadā. “Manuprāt, jo lielāks novads, jo spēcīgāks kopienu potenciāls var veidoties. Pašvaldība ne visur var piekļūt, ne visu var pamanīt un izdarīt, pretēji kopienām, kuras to var. Vēljovairāk, ja tām tiek iedots atbalsta instruments. 2025.gadā Cēsis kopā ar novada pagastiem īstenos apjomīgu kultūras programmu un iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta. Plānots ievērojamu nacionālu un starptautisku notikumu kopums visa gada garumā ar vadmotīvu – “Kultūra galvās, pilīs, sētās”. Tieši kopienas ir tās, kas var nokļūt līdz katrai viensētai, tāpēc tās mums ir ļoti svarīgas.”

Sarunas turpinājumā domes priekšsēdētāja vietnieks informēja klātesošos par vēl vienu būtisku iedzīvotāju iesaistes instrumentu, kuru plānots ieviest pašvaldībā jau šogad – līdzdalības budžetu. Tika skaidrots idejas pamats – iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt pašu izstrādātus projektus, kurus pašvaldība, izvērtējot iesniegtās idejas konkursa kārtībā un ņemot vērā iedzīvotāju balsojumu, pēcāk īstenos. Patlaban pašvaldībā tiek strādāts pie sistēmas izveidošanas, lai šo ideju varētu realizēt. Līdzdalības budžeta saistošo noteikumu projektu plānots nodot publiskai apspriešanai jau pavasarī. Patlaban līdzdalības budžeta ideja ir izstrādes procesā, taču jau zināms, ka par iedzīvotāju iesniegtajiem projektiem varēs balsot novadā deklarētie iedzīvotāji, tādējādi veicinot vietējo iedzīvotāju tiešu līdzdalību projektu izvērtēšanā.

Kopienu līderi informēti arī par likumu, kas stājies spēkā šā gada 1.janvārī un paredz pašvaldībām veidot iedzīvotāju padomes. Iedzīvotāju padomes pamatā ir ideja nodrošināt vietējo teritoriju interešu pārstāvniecību, vietējo iedzīvotāju aktivizēšanu un saliedētības veidošanu. Likums paredz, ka tās varēs iesniegt pašvaldībā lēmumprojektus, iniciēt dažādu jautājumu izskatīšanu domē, ierosināt publiskās apspriešanas un iesaistīties citu jautājumu risināšana. Patlaban notiek diskusijas par to kā veidot iedzīvotāju padomju teritoriālo sadalījumu un kā nodrošināt padomes ievēlēšanu.

Lai veidotu kopienu stiprināšanas plāna pamatu, A.Egliņš-Eglītis aicināja sanāksmes dalībniekus sadalīties piecās tematiskās darba grupās. Tajās tika diskutēts kā, ko un kāpēc pašvaldībai un kopienām vajadzētu darīt komunikācijā un informācijas izplatīšanā, ko pašvaldībai vajadzētu darīt, lai veicinātu uzticamību, ko pašvaldība un tās iestādes var darīt lai atbalstītu kopienas, kā arī ko pašas kopienas un nevalstiskais sektors var darīt, lai līdzdarbotos pašvaldības darbā un darbā ar kopienām.

Līdzīgas kopienu tikšanās tiks organizētas arī turpmāk. Tuvākā tikšanās reize paredzēta jau aprīlī, kad tiks diskutēts par darba ar kopienām plāna projektu, līdzdalības budžeta saistošo noteikumu projektu un citiem iedzīvotāju iesaistes pasākumu jautājumiem.  

Patlaban pašvaldībā tiek veidota aktīvo kopienu kartēšana un kontaktinformācijas apkopošana, tāpēc ikviens tiek aicināts informēt pašvaldību par savā teritorijā esošajām kopienām un sniegt kontaktinformāciju. Aicinām iesūtīt kopienas pārstāvja vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi un tālruņa numuru mājas lapā cesis.lv sadaļā “Sazinies ar pašvaldību”, vai sūtot informāciju kādam pašvaldības komunikācijas speciālistam.