Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai jums nodrošinātu patīkamu tīmekļa vietnes apmeklējuma pieredzi. Šeit varat izvēlēties, kuras sīkdatnes ļaujat izmantot. Savu izvēli varat mainīt jebkurā laikā. Par šajā vietnē izmantotajām sīkdatnēm vairāk varat uzzināt, lasot mūsu sīkdatņu politiku.
Lasīt vairākPirms 30 gadiem 1990.gada 4.maijā Latvijas Padomju sociālistiskās republikas Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Teksts: Dace Cepurīte, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece.
Deklarācijas pieņemšana kļuva par otru svarīgāko politisko notikumu Latvijas vēsturē pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī. Abos notikumos saredzama līdzība, jo Latvijas neatkarību pasludināja okupācijas apstākļos: 1918.gadā - ķeizariskās Vācijas okupācijas laikā, kam sekoja cīņas Neatkarības karā; 1990. gadā – padomju okupācijas apstākļos, kad ceļš uz neatkarību noritēja nevardarbīgos procesos un ieguva Dziesmotās revolūcijas nosaukumu.
Neatkarības ceļa sākums aizsniedzas 1985.gada aprīlī Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas plēnuma atzinumā par ekonomikas pārkārtošanas nepieciešamību. 1988.gadā PSRS vadītājs M.Gorbačovs sāka veicināt reformas sabiedrības demokratizācijas un valsts varas decentralizācijas virzienā. Šīs ierosmes drīz vien pārauga nacionālās kustībās savienības republikās, arī Latvijas Padomju sociālistiskajā republikā (Latvijas PSR). Sabiedrisko organizāciju un biedrību - "Helsinki-86", Vides aizsardzības kluba, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības, Latvijas Sieviešu līgas, Latvijas Kultūras fonda, Latvijas Tautas frontes - pasākumi vairāku gadu garumā ieguva apzīmējumu Trešā atmoda. Sabiedriski politiskā procesa mērķis bija atjaunot Latvijas neatkarību.
Nozīmīgs faktors neatkarības atjaunošanai bija Latvijas valsts nepārtrauktība:
Bumbas sprādziena efektu ieguva 1988.gada 1.-2.jūnijā Radošo savienību plēnumā politiķa un žurnālista Mavrika Vulfsona paziņojums, ka Latvija ir okupēta. Pieņemtā rezolūcija iezīmēja ceļu demokratizācijas procesiem un kļuva par ierosinātāju Latvijas Tautas frontes nodibināšanai 1988.gada 8.oktobrī.
Virkni svarīgu normatīvo aktu, kas nolīdzināja ceļu uz neatkarību, pieņēma padomju stilā 1985.gadā “ievēlētā” (faktiski ieceltā) LPSR Augstākā Padome: 1989.gada 28.jūlija deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti, 1990.gada 15.februāra deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību, tā paša datuma grozījumi LPSR Konstitūcijā, ar kuriem legalizēja un atjaunoja savās tiesībās Latvijas valsts ģerboni, karogu un himnu, 1990.gada 21.aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces aicinājumu jaunievēlētajai Augstākajai Padomei ar demokrātiskām, nevardarbīgām metodēm darīt visu, lai atgūtu Latvijas valstisko neatkarību. Augstākās padomes vēlēšanās 1990.gada 18.martā pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas frontes deputāti. Līdz ar to kļuva iespējams realizēt daudzu LTF deputātu kandidātu priekšvēlēšanu solījumu – atjaunot Latvijas neatkarību.
1990.gada 4.maija vēlā pēcpusdienā LPSR Augstākās Padomes 1.sesijas deputāti sāka balsot par Neatkarības deklarāciju. Sēdē piedalījās 195 deputāti. Lai Deklarāciju pieņemtu, vajadzēja nobalsot 134 deputātiem, Tautas frontes deputātu bija 131. Par deklarāciju nobalsoja 138, nepiedalījās 57 deputāti, 1 deputāts atturējās.
Lai mazinātu politisko spriedzi deklarācijā ierakstīja diplomātisku teikumu par pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanai, kas beidzas ar LR Saeimas sasaukšanu.
Latvija izjuta arī kaimiņvalstu rosīgo darbību. 1990.gada 11.martā Lietuvas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par Lietuvas 1938.gada 12.maija Konstitūcijas atjaunošanu”, un Aktu par neatkarīgās Lietuvas Republikas atjaunošanu. 1990.gada 30.martā Igaunijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par Igaunijas valstisko statusu”.
Deklarācija “Par Latvijas neatkarības atjaunošanu” noteica atjaunot valsts vēsturisko nosaukumu “Latvijas Republika”. Sākās neatkarīgai valstij atbilstošu valsts pārvaldes institūciju veidošana, padomju institūciju pārveide.
Šodien 4. maiju, Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, svinam īpašos apstākļos. Vairāk viens ar otru varam pārrunāt bijušos notikumus. Vai atceries, ko darīji 4. maija pievakarē pirms 30 gadiem? Elpu aizturējis klausījies radio, skatījies TV? Tikai vakarā varēji noskatījies "Panorāmu"? Atceries un pastāsti to saviem draugiem, bērniem, arī "Facebook"!
Priecīgu Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu! Dievs, svētī Latviju!
Cēsu novada pašvaldība
Reģ. nr. 90000031048
Raunas iela 4, Cēsis, LV-4101
dome@cesunovads.lv
64161800
65825598
E-adrese
Pirmdien 8.00-18.00
Otrdien 8.00-17.00
Trešdien 8.00-17.00
Ceturtdien 8.00-17.00
Piektdien 8.00-16.00
Ja esat saskārušies ar pašvaldības darbinieku koruptīvām darbībām,
celiet trauksmi vai ziņojiet KNAB pa informatīvo tālruni 80002070
Ja pamani kļūdu
un/vai neprecizitāti mājas lapā, lūdzu, informē mūs par to uz e-pastu vestule@cesunovads.lv