Ceturtdien, 21.martā, Cēsu novada dome atbalstījusi lēmumu par Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūras izveidi Cēsīs. Investīciju projekta realizāciju plānots uzsākt jau 2024.gadā.

Projekta mērķis ir uzlabot un attīstīt nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūru, kas nodrošinās atmiņas institūcijas jeb kultūras mantojuma arhīva funkciju. Īstenojot projektu tiks uzlabota publiskās vides kvalitāte, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi, tādējādi paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Noteikts, ka projekta īstenošanā jāievēro jaunā Eiropas Bauhaus principi: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā iekļaujot publiskās ārtelpas attīstības risinājumus apkārtējā ainavā, nodrošinot dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu. Tāpat, šāda projekta īstenošana veidos jaunas darbavietas, tādējādi veicinot kopēju novada attīstību.

Cēsu novada priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis uzsver: “Cēsu muzeja krātuves projekta virzība ir liels un nozīmīgs notikums visam Vidzemes reģionam. Tas ne tikai radīs jaunas darba vietas Cēsīs un novadā, bet arī nodrošinās mūsdienīgu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un Latvijas arhīva saglabāšanu. Lai virzītu šo vērienīgo projektu, sadarbība ar Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju notikusi jau pēdējos divus gadus. Šādam projektam ir būtiska loma gan Cēsu muzeja krātuves attīstībā, gan Valsts zonālā arhīva un Valsts zemes dienesta attīstībai un darbībai Cēsīs.”

“Cēsu muzejam, kas veido lielāko muzeja krājumu ārpus Rīgas, šī projekta īstenošana ir ilgs un sens sapnis. Īpaši zīmīgi, ka projekta īstenošana tiek uzsākta tieši Cēsu muzeja simtgades priekšvakarā, jo 100 gadi tam apritēs 2025.gadā. Turklāt muzeja krātuves jaunbūve kļūs par lielāko kultūras būvi Latvijā tuvākajos gados,” turpina Egliņš-Eglītis.

Projektā paredzamās kopējās izmaksas ir 17,9 miljoni eiro, no kura 8,2 miljoni eiro paredzēts Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, savukārt atlikušās finansējuma daļas segšanai plānots ņemt aizdevumu Valsts kasē. Minētais finansējums tiks izmantots infrastruktūras būvniecības darbiem, saistītās teritorijas labiekārtojumam un kultūras infrastruktūras saturiskā piedāvājuma pilnveidošanai. Savukārt sekojoši sagaidāmas investīcijas infrastruktūras pielāgošanai tās funkciju īstenošanai.

ES fondu atbalsts paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.7. pasākumā “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai”.