Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova un deputāts Juris Žagars ar prezidentu un viņa komandu pārrunāja 2021.gada Administratīvi teritoriālo reformu – gan tās neviennozīmīgo vērtējumu reģionālo pašvaldību vidū, gan, ko būtu jādara, gatavojoties tās ieviešanai.

Tika akcentēts, ka reformas rezultātā vietvarām nedrīkst zust saikne ar kopienām, bet pašiem iedzīvotājiem jāsaglabājas identitātes un piederības sajūtai jaunajā pašvaldību sistēmā. Tāpat tika apspriesta Cēsu gatavošanās un ceļš uz 2027.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas kandidatūru, kā arī bezatkritumu jeb zero-waste principu praktiskā ieviešana pilsētas darbā.

Valsts prezidents Cēsīs turpināja savu iniciatīvu apmeklēt Latvijas kultūrtelpas, apskatot ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs”, kas nupat ieguvusi Eiropas Savienības “Europa Nostra” kultūras mantojuma balvas žūrijas atzinību, kā arī tiekoties ar Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrību un saņemot apsveikumu no kultūras biedrības “Harmonija”.

"Ekspozīcija "Sirdsapziņas ugunskurs" parāda latviešu tautas drūmāko periodu – padomju laika deportācijas un nacionālo pretošanās kustību," atzīst E.Levits., vienlaikus uzsverot, ka ir ļoti būtiski, ka "šī ekspozīcija ne tikai rāda mūsu tautu kā upuri kāda režīma rokās, bet arī stāsta par nacionālo pretošanos, kas visu okupācijas laiku dažādās formās ir bijusi dzīva un apliecinājusi mūsu tautas cīņu par brīvību."

Tāpat pils klētī tika apskatīta multimediju izstāde "Simbolisms", kurā ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām var veidot dzīvu un citādu stāstu par būtisku periodu latviešu mākslā – simbolismu.

Savukārt vizītes noslēgumā tika apmeklēts Pasaules latviešu mākslas centrs, kas apkopo un izstāda mākslas darbus, ko radījuši Otrā Pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā mākslinieku paaudze. Pateicoties centra dibinātājiem un darbiniekiem, Valsts prezidents sacīja: "Trimda ir nozīmīga latviešu nācijas daļa ar sev raksturīgo kultūru un mākslu, kas ir latviešu nācijas kultūras un mākslas integrāla sastāvdaļa. Tajā atspoguļojas latviešu vēsturiskā realitāte un vieta pasaulē. Paldies, ka to saglabājat un darāt mums pieejamu."