Domājot vienlaikus par to, kā sakārtot gan maģistrālos, gan reģionālos ceļus, gan veidot mikromobilitātes savienojumus, Cēsu novads pierādījis sevi kā pragmatisks partneris ceļu tīkla attīstīšanā, šodien reģionālajā vizītē akcentēja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs. Vizītes laikā parakstīts līgums par Stalbes ceļa atjaunošanu, kur darbi sāksies jau pēc valsts svētku brīvdienām.

“Prieks redzēt, ka administratīvi teritoriālā reforma paveikusi uzstādījumu, un tik lielā novadā, kāds ir Cēsīm, ar lielāko ceļu blīvumu Vidzemē, uz satiksmes jautājumiem raugās saimnieciski – lai ar pieejamajiem līdzekļiem būtu panākts vislielākais efekts visa novada teritorijā,” sacīja ministrs.

Vizītes centrālais notikums bija līguma parakstīšanā par būvniecības darbu sākšanu P14, plašāk pazīstamam kā Stalbes ceļam, posmā no Umurgas līdz Cēsīm. Līgumu parakstīja ceļa būvnieks un Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, kurš īsi pirms parakstīšanas minēja, ka tik skaista apkārtne un tās iedzīvotāji nav pelnījuši tik sliktu ceļa segumu. Paredzēts, ka būvdarbi uz Stalbes ceļa sāksies tuvāko divu nedēļu laikā un noslēgsies nākamgad.

Bet vienlaikus, tiekoties ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, uzmanība tika veltīta gan Daibes atkritumu poligona un tā pievedceļa attīstībai, kā arī jaunai, eksperimentālai tehnoloģijai, ko plānots izmantot papildus Rāmnieku tilta pār Gauju rekonstrukcijai, proti – no Dukuriem līdz Rāmnieku tiltam ieklājot vienkārtas asfalta segumu. Apmeklējot paša Rāmnieku tilta būvobjektu, būvnieks apliecināja, ka plāno tilta atvēršanu septembrī.

“Mums ir svarīgi, ka varam nepastarpināti ar ministrijas vadību pārrunāt to, kas visiem novada iedzīvotājiem – neatkarīgi pilsētā vai ciematā – ir vissvarīgākais un kam veltam visvairāk laika katrā iedzīvotāju tikšanās reizē – ceļiem,” uzsvēra J.Rozenbergs, piebilstot, ka “ceļi ir lielais izlīdzinātājs, kas ļauj tik lielā novadā kā Cēsu nodrošināt vienlīdz labas darba, mācību, veselības aprūpes u.c. iespējas, tāpēc jo būtiskāk panākt valsts izpratni par mums svarīgākajiem posmiem”.

J.Rozenbergs ministram ieskicēja novada vajadzības no “Latvijas Valsts ceļiem”, lai nodrošinātu iespējami labāku segumu starp novada apdzīvotajām vietām. Tostarp minot, ka gājēju un velosipēdu infrastruktūru tuvākajos gados nepieciešams izbūvēt posmos: A3 šoseja - Straupes ciems, Augšlīgatne – Līgatnes pilsēta; Cēsis – Jāņmuiža.

Tāpat tika pārrunāta potenciālā darbu veikšana P3 jeb reģionālajam autoceļam Garkalne – Alauksts, kas, pēc novada vadītāja teiktā, ir ļoti svarīgs ceļš ne tikai Amatas un Piebalgas iedzīvotājiem, bet visam Vidzemes reģionam kopumā, nodrošinot tiešāku savienojumu ar Rīgu. Pārrunāts arī Līgatnes un Straupes iespējamais savienojums.

Domes priekšsēdētājs arī dalījās datos, kas parāda arvien skaidrāku novada iedzīvotāju pieprasījumu pēc vilciena satiksmes. Šī gada pirmajā ceturksnī vien vilciena braucēju skaits palielinājies par 35%, kas skaidri iezīmē nepieciešamību pēc papildu ekspresreisa un kopējās Rīga-Valga dzelzceļa līnijas modernizācijas, kas neapstātos pie Siguldas. Vizītes laikā ministrs apmeklēja arī Cēsu autoostu un dzelzceļa staciju.

Diskutēts arī par LVRTC IT risinājumu pieejamību pagastu skolās, kā arī autobusu laiku pielāgošanu stundu laikiem skolēnu pārvadājumos, pieturvietu drošību un mazo pieturu redzamību.

Jau ziņots, ka valsts 2023.gadā plāno izsludināt un sākt realizēt vairāku ceļu posmu rekonstrukciju Cēsu novadā: P14 autoceļa pārbūve posmā Stalbe-Cēsis, A2 posma 77.-88.kilometra pārbūve (Melturu pagrieziens – Rīdzene), Dukuri – Rāmnieki ceļa pārbūve ar cieto segumu, ieskaitot Gaujas tiltu, Cēsis – Līvi mikromobilitātes projekts ar gājēju un velosipēdistu ceļa savienojuma izbūvi, Stalbes A3 krustojuma pārbūve un gājēju pāreju apgaismojuma pārbūve Stalbē un Straupē, P33 ceļa 24.-35.kilometra posma seguma atjaunošana no Vecpiebalgas līdz Jaunpiebalgai, ceļa Kūdums-Daibe cietā seguma izbūve.