Cēsu novada pašvaldība projekta “Zālāju biotopu apsaimniekošana Cēsu novadā” turpinās darbu pie zālāju biotopu atjaunošanas un uzturēšanas novada teritorijā, turpinot labo praksi zālāju biotopu saglabāšanai pie Āraišu ezera un Cēsu pilsētā, kā arī atjaunojot un uzturot zālājus Vecpiebalgas pilsdrupu apkārtnē ar mērķi uzturēt dabas daudzveidību un sekmēt to saglabāšanu.

Saskaņā ar Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plānā minēto, “ES nozīmes zālāju biotopi aizņem 814,6 ha jeb 4,5 % no GNP platības. GNP teritorijā konstatēti kopumā deviņi dažādi ES nozīmes aizsargājamie zālāju biotopi.. Ne mazāk svarīga ir dabisko zālāju kultūrvēsturiskā un ainaviskā nozīme .. Dabiskie zālāji ir neatņemama GNP raksturīgās ainavas sastāvdaļa, tādēļ vērtējami kā nozīmīgs tūrisma un rekreācijas resurss (piemēram, Balonu pļava Siguldā, zālāji pie Zvārtes ieža, zālāji pie Āraišu ezerpils)”. Pašlaik tiek virzīta iecere par Āraišu ezerpils kultūrvēsturiskās ainavas iekļaušanu UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, un šajā kontekstā vienlīdz svarīgi līdztekus kultūras pieminekļu vērtībām tiek minēta dabiskās ainavas un dabisko pļavu vērtība un apsaimniekošana, un zālāju bioloģiskās daudzveidības uzturēšana ilgtermiņā kontekstā ar tradicionālās ainavas saglabāšanu. Jau iepriekšējā LVAF projektā ir uzsākts darbs pie zālāju atjaunošanas Āraišos, saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Maijas Mednes izstrādāto apsaimniekošanas plānu Āraišu ezerpils teritorijai (atzinums pielikumā), ko būtiski ir turpināt, paredzot finansējumu šī zālāja apsaimniekošanai arī 2024. – 2025.gadā.

Savukārt pašvaldībai piederošie īpašumi Dzirnavu ielā 25, Kvēpenes ielā 4 un Apšukalna ielā 1 ir bioloģiski vērtīgi zālāji. Cēsu novada pašvaldība (kā partneris, kura teritorijā īsteno aktivitātes) piedalās vairākos LVAF projektos, kuros sabiedrībai skaidro ekosistēmu pakalpojumu pieeju un dabas vērtību kapitalizēšanu, un tieši zālāji vai pilsētas pļavas pašvaldības ieskatā ir būtisks elements, caur kuru runāt ar sabiedrību par dabas un tās resursu vērtību.

Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidum 2016.gadā ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns periodam 2016. – 2028.gadam, kurā minēts, ka teritorijā “līdz šim konstatēti 7 ES un Latvijā aizsargājamie zālāju biotopi, 6 no tiem ir kartēti projekta „Augu un biotopu monitorings Natura 2000 teritorijās Latvijā” ietvaros 2009. gadā, kā arī 2013.-2014. gada projektā „Potenciālo bioloģiski vērtīgo zālāju inventarizācija”. Zālāju biotopi ir vieni no retajiem ES aizsargājamajiem biotopiem, kuriem to labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešama regulāra apsaimniekošana”.

Cēsu novada pašvaldība zālāju atjaunošanu un uzturēšanu veiks projekta “Zālāju biotopu apsaimniekošana Cēsu novadā” (projekta nr. 1-08/58/2023) norises laikā ar Cēsu novada pašvaldības budžeta līdzekļu un Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) līdzfinansējumu.

Projektā, kas ilgs līdz 2025.gada beigām, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atrodas Cēsu novadā – Gaujas nacionālajā parkā un Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tiks veiktas aktivitātes zālāju biotopu apsaimniekošanai, saskaņā ar šo aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānos minētajiem apsaimniekošanas pasākumiem. Projekta rezultātā Gaujas nacionālajā parkā (Āraišu ezera krastā un Cēsīs, Dzirnavu ielā 25, Kvēpenes ielā 4, Apšukalna ielā 1) tiks apsaimniekoti zālāji 7,56 ha platībā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū – atjaunoti un apsaimniekoti zālāji 1,91 ha platībā.