• Tīrām ietves bez sāls palīdzības.
• Ja slidens, izmantojam smiltis.

Gaisma tumšajā laikā. Sniegs ir īpaša dāvana ziemeļniekiem – kad saules gaismas laiks ir īss un skops, apkārtni gaišu padara sniegs. Psihologi atklājuši, ka ziemeļu platuma grādos klimata pasiltināšanās vairotu depresiju gadījumu skaitu, jo apkārt bez sniega būtu daudz tumšāks. Tagad, kad ir sniegs, vēlā vakarā tumsā kopā ar bērniem var doties pastaigā mežā – lielais atklājums būs, ka ir pietiekami gaišs, lai ietu bez lukturīša, un bez tā redzēt var daudz tālāk. Var sākt mācīties nebaidīties no tumsas. Nebijušu sajūtu meklētāji var izmēģināt nakts slēpojienu zem zvaigznēm, bet mēnesnīcā būs pavisam citas gaismas. Ko īstenībā nozīmē sniegs jeb no debesīm krītošas sniegpārslas, var padomāt pēc Masaru Emoto filmas par ūdens struktūru noskatīšanās.

Cēsis jau pagājušajā gadā pasludināja dabai draudzīgo rīcību – ielu tīrīšanai sāli izmantot tikai nepieciešamības gadījumā, nevis kā sniegainas ikdienas rutīnu. To pamanīja arī gājēji – apavus mazāk bojāja sāls un uz ietvēm nebija grūti izbrienamā putra. Iet bija daudz baltāk, ērtāk un patīkamāk, nekā dažā labā pelēkā lielpilsētā. Turklāt pa nesālītu ietvi bērnu ratiņu vietā ir ērtums un prieks lietot ragaviņas. Protams, gājējiem ir nepieciešami laikapstākļiem piemēroti apavi, kas mazāk slīd.

Sāls veicina ielas seguma straujāku bojāšanos, kaitē automašīnām un apaviem. Īpaši nelabvēlīga ir sāls iedarbība un kokiem, krūmiem un augsnes organismiem. Rīgā pārdesmit gadu atpakaļ lielo veco liepu lēno bojāeju ielu malās veicināja tieši ielu kaisīšana ar sāli. Sālītie notekūdeņi ietekmē arī ūdens ekosistēmu veselību, tai skaitā samazinot organismu augšanu un reprodukciju. Savukārt Ņujorkā (ASV) 2018. gadā 24% no individuālajām dzeramā ūdens akām bija paaugstināts sāls saturs. Tas ietekmē veselību cilvēkiem, kuriem nepieciešama diēta ar samazinātu sāls daudzumu. Savukārt Centrāleiropā sāka pārdomāt sāls lietošanu ielās ziemā, jo tas acīmredzami degradēja tuvējo ēku, īpaši kultūrvēsturisko pieminekļu, kvalitāti, saēdot kaļķakmeni, betonu un citus porainus materiālus.

Interesanti, ka:

• Daži dzīvesveida paradumi un pilsētas ielu uzturēšanas pārvaldība var mainīt attieksmi pret sniegu. Tā piemēram, ir sastopami gan pilsētu iedzīvotāji, gan zvērināti autobraucēji, kuri vienkārši ienīst sniegu.
• Saskaņā ar ajūrvēdu slapjums reizē ar aukstumu ir slimīgs, aukstumam piestāv sausums. Ja aukstā laikā uz ielām šķidrā putra, ar acīm visu laiku redzam ko nedabīgu/neveselīgu.
• Somijā ziemeļos bija mazpilsētiņa, kura pagājušā gadsimta otrā pusē izmēģināja vienā ielas pusē ietves tīrīt gājēju vajadzībai, bet otrā pusē atstāt sniegu slēpotāju vajadzībai. Ceļam uz skolu vai veikalu bija brīva izvēle – ar kājām vai ar slēpēm. Par izvēlēm, kuras guva iedzīvotāju lielāko atsaucību internets klusē.