Namu Cēsis, Lielajā Kalēju ielā 5a, kas uzcelts 19. gadsimtā populārajā tā sauktajā „ķieģeļu arhitektūras” stilā, 1888. gadā nopirka Cēsu fotogrāfs Kārlis Andersons (1844-1912). Ēkas remontam un stikla fotosalona izbūvei K. Andersons ieguldīja uzkrātos līdzekļus un vēl aizņēmās naudu, ieķīlājot īpašumu. Arī veco koka māju, domājams 100 gadus senu, Lielajā Kalēju ielā 5 izremontēja dzīvokļu izīrēšanai. Atraitne Natālija Andersone (1871-1947) un dēls Kārlis Aleksandrs apsaimniekoja īpašumus līdz 1944. gada rudenim, kad pēc padomju okupācijas privātīpašumi kļuva par „visas tautas īpašumu”. Ķieģeļu nams skatāms vēl šodien, bet koka namu nojauca 1954. gada vasarā.
Īpašumi Lielajā Kalēju ielā 5 un 5a, kuri piekļāvās Cēsu pilsētas senajam aizsargmūrim no iekšpuses, jau no 18. gs. beigām piederēja vienam īpašniekam. Dokumentos atzīmēts, ka pirmajā gruntsgabalā, ko 1778. gadā namnieks un skursteņu tīrītāju meistars Ābrams Prange nopirka no kurpnieku meistara Karla Burharda Zetlera (Settler), atradās koka dzīvojamā māja. Pēc tam to ieguva tirgotājs Johans Ēders (Eeder) apprecot Pranges atraitni. Šo koka dzīvojamo māju L. Kalēju ielā 5 un blakus esošo neapbūvēto gruntsgabalu (L. Kalēju iela 5a) mantoja namnieks un tirgotājs Georgs Davids Prange no saviem vecākiem, un 1832. gadā gruntsgabalus Cēsu pilsētas maģistrāts reģistrēja viņa īpašumā, bet ar 1836. gada maģistrāta lēmumu tos ierakstīja atraitnes Kristīnes Pranges, dzim. Ašmane, īpašumā. Abus īpašumus 1842. gadā atraitne pārdeva par 900 rubļiem skursteņslaucītāju meistaram Francim Melleram.
Neapbūvētais gruntsgabals (L. Kalēju iela 5a) sākumā piederēja mūrnieku zellim Kannaheram. Viņs to 1776. gadā pārdeva namniekam un podnieku meistaram Simonam Borovskim, kurš joprojām tukšo laukumu pārdeva par 65 Alberta valstsdālderiem savam kaimiņam Cēsu tirgotājam (iepriekš skursteņslaucītāju meistaram) Ābramam Prangem. Pēc viņa nāves, kā jau minēts par iepriekšējo īpašumu, arī līdzās esošo tukšo mājas laukumu 1798. gadā ieguva tirgotājs Ēders, apprecot Pranges atraitni Annu, dzim. Drall. No tā laika abi gruntsgabali piederēja vienam īpašniekam. [1]
Nākamais īpašnieks Magnuss Hellers nespēja nomaksāt parādus, tāpēc Cēsu dome izsludināja nekustamo īpašumu pārdošanu ūtrupē. Pilsētas taksācijas komisija novērtēja tos par 3060 rbļ. Fotogrāfs Kārlis Andersons, kurš Cēsīs darbojās no 1880. gada, solīja 3792 rbļ. Viņa izteikto vairāksolījumu pieņēma, tāpēc Cēsu pilsētas domes sēdē 1888. gada 21. maijā pieņēma un 7. jūnijā apstiprināja rezolūciju par īpašuma nodošanu K. Andersonam. Lai īpašumu likumīgi ierakstītu zemes grāmatās, „vairāksolītājam jāapmaksā šīs rezolūcijas noraksts uz valsts papīra par 15 rbļ. 65 kap., kā arī zemes grāmatas dokumenti un publikācijas nodeva 157 rbļ. 68 kap. apmērā, kā arī jāsedz ūtrupes procesā radušies izdevumi par kvīšu sastādīšanu un zīmogpapīru”. Nekustamais īpašums ar uz tā esošām mājām, t.i. vienstāva koka ēka un divstāvu sarkanu ķieģeļu ēka L. Kalēju ielā ar zemesgrāmatas nr. 60 un 62 piešķīra Valmieras apriņķa Kokmuižā pierakstītajam fotogrāfam Kārlim Andersonam kā mantojamu īpašumu.[2] Iegūtais nekustamais īpašums bija apgrūtināts ar parādiem: 1) nodeva Cēsu pilsētas luterāņu mācītājam 1 rbl. 50 kap. saskaņā ar 1855. gada 24. janvāra ierakstu zemes grāmatā, 2) obligācija 1500 rbļ., izdota 1880. gada 16. septembrī par labu Amalijai Hellerei, dzim. Treijere, ieķīlājot nekustamos īpašumus Lielajā Kalēju ielā.[3]
Nopirktajām ēkām bija nepieciešams remonts. Tāpēc tūlīt pēc īpašuma pirkuma 1888. gada vasarā K. Andersons pasūtīja skārdniekam Vilhelmam Strikeram (W. Stricker, 1847-1917) skārda jumta nomaiņu ar 253 plāksnēm, 3 jumta logu izveidi, skārdu logiem „stikla mājai”, t.i. fotosalonam. [4]
Fotogrāfiju izgatavošanai tajā laikā vajadzēja daudz ūdens (fotofilmu attīstīšanai, skalošanai, fotogrāfiju fikšāžai). K. Andersons ērtākai strādāšanai iecerēja pievilkt ūdensvada atzaru no pilsētas ūdensvada, kas gāja pa tuvējās Lielās Katrīnas ielu uz slimnīcu. No Cēsu pilsētas domes viņš saņēma atļauju ūdensvada atzara ievilkšanai1889. gada 23. februārī. Tādējādi L. Kalēju ielā 5a, 2. stāvā topošajā fotolaboratorijā K. Andersons varēja ierīkot ūdens pumpi. Ūdeni, protams, lietoja arī saimnieciskām vajadzībām, jo 2. stāvā atradās arī K. Andersona ģimenes dzīvoklis . [5]
1896. gada jūnijā Cēsu pilsētas dome izdeva atļauju K. Andersonam mūra sētas celšanai gruntsgabalā Lielajā Kalēju ielā 5a. Pamatīgo ķieģeļu mūri izskaloja ūdensplūdi 1937. gada vasarā: „12. augusta pēcpusdienā Cēsis pārsteidza bargs pērkoņa negaiss ar milzu lietusgāzi. Īsā laikā lietusgāze pārplūdināja pilsētas ielas, pārvēršot tās upēs.(...) L. Kalēju ielā 5 (tagad 5a - D. C.) sagruvis mūris, kas atdalīja gruntsgabalus.” [6]
Lai varētu veikt nepieciešamos remonta darbus, Kārlis Andersons aizņēmās naudu: jau 1888. gada 14. decembrī viņš aizņēmās no Amalijas fon Petersenas 1500 rbļ., ieķīlājot savu īpašumu. Tā paša gada 23. novembrī Amalija fon Petersena, dzim. Apping, fotogrāfa K.Andersona ķīlu zīmi atdeva pilsētas sekretāra Voldemara Encena sievai Ertei Encenai, dzim. fon Petersena. 1895. gada jūnijā parāds dzēsts, t.i. atdots. 1889. gada 1. augustā K. Andersons izdeva 2500 rbļ. obligāciju par labu Nikolajam Tīrmanim(pēc viņa nāves obligāciju 1904. gadā mantoja viņa sieva Elizabete Tīrmane,dzim. Tempelmane), ieķīlājot jauniegūto nekustamo īpašumu [7]
1890. gada 23. janvārī K. Andersons aizņēmās no Gustava Hermaņa 3000 rubļus, maksājot katru pusgadu 6% uz simta, ieķīlājot savu nekustamo īpašumu L. Kalēju ielā 5 un 5a ar koka un mūra māju. Tajā pašā dienā Kokmuižas pagastā pierakstītais fotogrāfs Kārlis Andersons, dzīvojošs paša mājā Cēsīs, L.Kalēju ielā, ieradās Cēsu miertiesas zemesgrāmatu nodaļā fon Lēvisa namā (Palasta ielā 15) un lūdza šo ķīlu zīmi nostiprināt zemes grāmatā.[8] Arī visas citas obligācijas un ķīlu zīmes reģistrētas zemes grāmatā.
K. Andersons savu fotodarbnīcu P. Birnbauma namā Vaļņu ielā 5 (tagad Vaļņu iela 19) slēdza 1889. gada 11. jūlijā. uz jauno mājvietu. Avīzē „Balss” 19. jūlija nummurā viņš arī paziņoja, ka fotogrāfiju uzņemšanu jaunajā fotodarbnīcā Lielajā Kalēju ielā 60/62 (norādīts zemes grāmatas nummurs – D.C.) sāks no 1889. gada 1. augusta.
1906. gada 19. novembrī Kārlis Andersons salaulājās ar gados krietni jaunāko Natāliju Grūbi (1871–1947), kura dzimusi Āraišos un abu iepazīšanās laikā strādāja modes preču veikalā Cēsīs. Pēc apprecēšanās Natālija kļuva mājsaimniece. Abu ģimenē 1911. gada 31. jūlijā piedzima dēls Kārlis Aleksandrs. [9]
Par fotogrāfa K. Andersona nekustamo īpašumu 1911. gada piezīmēs pierakstīts, ka ķieģeļu ēkas otrajā stāvā atradās „fotogrāfijas ietaise un paša dzīvoklis: zāle ar 3 logiem, ēdamistaba ar vienu logu, guļamistaba ar vienu logu un mazā meitas istabiņa.” Apakšējā stāvā atradās divi plaši dzīvokļi. Fotogrāfam piederošā vecajā vienstāva koka ēkā atradās četri dzīvokļi, no kuriem viens jumta stāvā.[10]
Kārlis Andersons par fotogrāfu aktīvi strādāja līdz 1909. gadam, t.i. 23 gadus. Sasniedzis 65 gadu vecumu, viņš nolēma, ka fotodarbnīca jāizīrē uz trīs gadiem ar nosaukumu „K. Andersona foto darbnīca”. Izīrējamās telpas bija ne tikai foto paviljons, bet arī pieņemamā istaba un laboratorija. [11]
Pēc diviem gadiem, 1912. gada 11. aprīlī, Cēsu pirmais latviešu fotogrāfs Kārlis Andersons aizgāja mūžībā. [12]
Kārļa Andersona mantojuma paziņojumā 1912. gada 4. novembrī atraitne Natālija Andersone norādīja, ka nekustamo īpašumu L. Kalēju ielā 5 un 5a cena – 14624 rbļ., bet parādu summa – 7700 rbļ. Vīra ārstēšanai, apglabāšanai un kapa apmales uzstādīšanai izlietoti 1235 rbļ. (Apglabāts Cēsīs, Vācu kapos – D. C.) Mājas iedzīve un fotogrāfisko aparātu un piederumu vērtība - 1855 rbļ. 15. kap. Cēsu pilsētas Bēriņtiesa atļāva pieņemt mantojumu mazgadīgā Kārļa Aleksandra Andersona īstenajai aizgādnei Natālijai Andersonei, līdzaizgādniekiem Oskaram Knī un feldšerim Georgam Ozoliņam. Mantojuma nodevu par bezatlīdzības mantojuma saņemšanu aprēķināja 127 rbļ. 20 kap., ko N. Andersone samaksāja 1913. gada februārī. [13]
Īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu ar nr. 60 un 62 – Cēsīs, L. Kalēju ielā 5 un 5a - Zemesgrāmatu nodaļā apstiprināja atraitnei Natālijai Andersonei turpināmā kopībā ar dēlu Kārli Aleksandru Andersonu (1911-1991) 1916. gada janvārī. Cēsu-Valkas Zemes grāmatu nodaļas izdotā izziņā redzams, ka īpašums apgrūtināts ar tiem pašiem parādiem kā pirms kara. [14]
Fotogrāfa K. Andersona sieva Natālija vēl vīra dzīves laikā organizēja dzīvokļu izīrēšanu. No 1902. gada līdz 1941. gadam dzīvokļi koka ēkā L.Kalēju ielā 5 un mūra mājā 5a īrēti gan īslaicīgi, gan ilgāku laiku cilvēki ar dažādu nodarbošanos.To raksturo ieraksti mājas grāmatās. Piemēram, K.Andersona mājā 1902. gadā uz dzīvi iekārtojās bijusī Cēsu skolotāja Jūlija Karla m. Gētgena (Gaehtgen, †1919.g. 20. novembrī?). No 1912. gada 12. maija no Valkas apriņķa Lugažu pagasta uz Andersona māju pārcēlās 5 cilvēku ģimene: Georgs Jansons ar sievu un trim dēliem, no kuriem divi bija skolnieki. Fotodarbnīcas īrnieks fotogrāfs Pēteris Paukšēns (1878-1954) ienācis no Rīgas, mājas grāmatā reģistrēts 1915. gada 20. februārī, bet dzīves vieta ierakstīta - L. Kalēju iela 4. [15]
Divus gadus vēlāk, 1917. gada 29. augustā, mājas grāmatā pierakstīta fotogrāfa mācekle Marija Apine no Straupes pagasta. No Cēsīm tuvējā Līvu pagasta 1918. gada 1. maijā Andersona mājā ienāca Karlīne Svika (Svikka) ar dēlu Kārli, 7. telegrāfa iecirkņa darbvedi, un dēlu Albertu, telegrāfistu. Pēdējais 1919. gada 15. novembrī aizgāja armijā, bet atgriezās pēc mēneša ar slimības apliecību.[16] 1918. gada martā dzīvokli izīrēja cēsnieka kurpnieka Jāņa Dzirnekļa ģimenei. Dēls Alfrēds bija tēva kurpnieka māceklis, dēls Emīls – skolnieks. No 1919. gada 1. augusta, tikko pēc Cēsu kaujām, dzīvokli izīrēja vēlāk pazīstamam Cēsu tirgotājam Kārlim Miglam ar sievu un diviem bērniem, un Kārļa māsai Lienei. Tieši 1919. gadā, kad Vidzemi vienu brīdi pārvaldīja padomju valdība, pēc tam norisinājās cīņas pret tās armiju un pilsētā un apkārtnē valdīja apjukums, dzīvokļus īslaicīgi izīrēja vairākiem cēsniekiem, kā arī ienācējiem no tuvākās apkārtnes. 1919. gada rudenī, kad Latvijas armija Rīgā cīnījās pret Bermonta-Avalova karaspēku, 10. oktobrī uz Cēsīm pārcēla vairākas Latvijas Pagaidu valdības ministrijas un iestādes [17]. No Rīgas uz Cēsīm izbrauca sabiedrība pazīstami cilvēki. Viņu vidū bija operdziedātājs Rūdolfs Bērziņš (1881-1949), kurš ierakstīts N.Andersones mājas grāmatā 1919. gada 21. oktobrī, bet jau 3. novembrī devies atpakaļ uz Rīgu. 1919. gada rudenī dzīvokļus īslaicīgi izīrēja skolotājām Alvīnei Maksimai, Augustei Vītolai ar vīru no Ķieģeļu pagasta, kā arī skolniecēm. Visiem īrniekiem mājas grāmatā iespiests spiedogs „L.P.V. Pieteikts”, kur „L.P.V.” nozīmē Latvijas Pagaidu Valdība. Uz tā pamata iedzīvotājiem 1919. gada rudenī izdeva Latvijas pagaidu Valdības apliecības, 1920. gadā – Latvijas Republikas pases. Mājas grāmatu izsniedzis Cēsu apriņķa komandanta vietas izpildītājs virsleitnants Pētersons 1919. gada 12. jūlijā. [18]
Jaunu mājas grāmatu par abām N. Andersones mājām 1928. gada augustā izsniedza Cēsu apriņķa priekšnieka palīgs V. Stāls. Tajā ierakstīti dzīvokļu īrnieki no 1928. gada līdz 1934. gadam: virsnieki Alfrēds Rolmanis, Vilis Strazdiņš, kuri dienēja Cēsīs izvietotajā 8. Daugavpils kājnieku pulkā; arī minētā pulka pavārs Matvejs Kanīts, muzikants Kārlis Boitmans, drēbnieki Jānis Abzalons, Vilis Plitsets, Hugo Zaķis, šuvējas Alma Bērziņa, Alvīne Ģipsle, frizieris Voldemārs Eglīts, strādnieki un skolnieki. Minētie īrnieki dzīvokļus īrējuši neilgu laiku – tikai 1 gadu, dažkārt 2 gadus. No 1934. gada rudens ieraksti mājas grāmatā nav veikti. Atzīmi „Iegādājama jaunā parauga mājas grāmata” izdarījis Cēsu pilsētas adrešu galda pārzinis J. Puriņš 1941. gada 30. augustā, t.i. vācu okupācijas laikā.[19]
Dzīvokļu un fotodarbnīcas izīrēšana kļuva aizvien neizdevīgāka, jo vecās ēkas bija jāremontē. 1925. gada 17. augustā R. Riekstiņs laboja stikla jumtu – par darbu jāmaksā 875 rbļ., par materiāliem -180 bleiveis (svina baltums), dzelzs mīnijs, pernica – 1422 rbļ. (Latvijā 1920. gados samaksa bija gan Latvijas rubļos, gan latos) Ap 1926. gadu „nostrādāts pie fotografijas glāzu jumta” no 11. – 14. augustam un par materiāliem samaksāti 2297 rbļ. 1926. gada septembrī pie Andersones mājas R. Riekstiņš uzbūvēja jaunu malkas šķūni un veica sīkus remonta darbus, kas izmaksāja 1300 rbļ. Par enkura dzelžiem mūra nostiprināšanai un citiem darbiem N. Andersone samaksāja 1510 rbļ. Liepiņa dzīvokļa remonts – sienu, griestu labošana, tapešu izlīmēšana, grīdu pernicošana 1931.gadā izmaksāja 3175 latus, ko Andersona kundze Krānbergam maksāja pa daļām. [20]
Jebkuru saimniecisko darbību un sadzīvi spēcīgi ietekmēja 1929. – 1933. gada pasaules ekonomiskā krīze, tā sauktā „Lielā depresija”. Latvijas valdība 1931.gada 29. decembrī pieņēma Likumu par krīzes apkarošanas nodokļa ieviešanu. Tas bija spēkā vairākus gadus. N. Andersone par 1936. gadu krīzes nodokli samaksāja 18 latus. Maksājumu izdarīja ar kavējumu 1937. gada augustā, un kavējuma nauda aprēķināta12 santīmi. Valdība par 50 % palielināja nekustamās mantas ienākuma nodokļa likmes. Lai gan māju apsaimniekošanas izdevumi pēc krīzes samazinājās katru gadu, ieviestie nodokļi saglabājās. N. Andersones saglabātie rēķini parāda tikai daļu pozīciju mājas apsaimniekošanā. Kanalizācijas lietošanas maksa 1935. gada otrajā pusgadā - 14 lati, 1936. gada otrajā pusgadā -13, 85 lati. Patērētais ūdens 1932.gadā – 50 lati, 1933. gadā – 52 lati,1934. gadā – 44,43 lati, 1936. gadā - 34 lati. Iespējams, ka iedzīvotāji taupīja ūdeni. Ūdensvada nodoklis par 1935. gadu – 40 lati. Dzīvokļu nodoklis 1934. gadā – 21,60 lati,1936. gadā - 19, 20 lati. [21]
Vēl vienu nodevu pilsētas nekustamās mantas īpašniekam aprēķināja iemaksāšanai Bezdarba apkarošanas fondā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras bankas kontā, balstoties uz pieņemto likumu. N. Andersone, kurai piederēja nekustamais īpašums Cēsīs, L. Kalēju iela 5 un 5a, 1936. gadā samaksāja kopā 11 latus. Pilsētu nekustamās mantas nodoklis no N. Andersones īpašuma, kā ienesīguma vērtība novērtēta 8988 lati, 1936. gadā samaksājams valstij 34 lati, Cēsu pilsētai 102 lati. Vēl tika piestādīts dokuments par 1936. gada pilsētu nekustamas mantas nodokļa piemaksu, kas samaksājami valstij trīs termiņos līdz 1937.g. 15. aprīlim, kopā 55 lati. Par N. Andersonei piederošās cepuru un modes preču tirgotavas Rīgas ielā 22 ienākumiem aprēķināts procentuālais peļņas nodoklis par 1936. gadu – valstij 13 lati, Cēsu pilsētai – 13 lati.[22]
Namīpašnieces N. Andersones sastādītais kopsavilkums par mājas izdevumiem: nodokļi 1936.gadā – nekustamās mantas nodoklis 136 lati, krīzes nodoklis 55 lati, piemaksa 11 lati, ūdensvads un kanalizācija 80 lati, nodokļi kopā 282 lati, mēnesī 23,50 lati. Parādi 1937. gada martā: vācu kasē 130 lati, Viesīgās biedrības kasē 180 lati, mazsaimnieku biedrības kasē 150 lati, Cēsu kreditkasē 40 lati, redzamais(obligācija?) parāds 1500, kopā 2000 lati. Ienākumi no dzīvokļu īres: Liepiņš – 35 lati, Mālups - 20, Cīrulis - 16, Jansons - 15, Sīlītis - 16, Janude - 25, mūsu dzīvoklis, kopā 127 lati; izdevumi 57 lati, paliek 60 lati. (P. S. Latvijas Universitātes saimniecības padomei par dēla lekcijām 1930./31. mācību gadā - 70 lati).[23]
Fotodarbnīcas pirmo īres līgumu sastādīja Kārlis Andersons pats. Pirmais īrnieks atnāca 1909. gadā no Rīgas, - fotogrāfs Gotlībs Matīss. Pēc vīra nāves 1912. gadā atraitne Natālija Andersone (1871-1947) uzņēmās organizēt arī fotodarbnīcas izīrēšanu. Iepriekšējais īrnieks Gotlībs Matīss (1878-1944) bija izveidojis savu fotodarbnīcu un aizgājis, tāpēc nācās meklēt citu īrnieku. Uz K. Andersona darbnīcu 1911. gadā pārnāca fotogrāfs Ernsts Šneiderāts (1890-?), kurš pirms tam strādāja Cēsu fotogrāfa Ludviga Borevica (1875-1913) fotodarbnīcā.[24] Ilgāko laiku K. Andersona fotodarbnīcā strādāja Naukšēnu pagastā dzimušais fotogrāfs Pēteris Paukšēns (1878–1954), kurš te darbojās no 1915. gada līdz 1933. gadam. P. Paukšēna darbība bija kvalitatīva un enerģiska. Avīzē „Cēsu Vēstnesis” 1919. gada 26. novembrī, kas bija avīzes 1.nummurs demokrātiskajā Latvijā, ievietots sludinājums: „Andersona fotogrāfija Cēsīs uz vēlēšanos izbrauc uz vietām un izgatavo fortrejas pasēm utt. Adrese: Lielā Kalēju ielā nr. 5a”. [25]Viņa uzņemtās fotogrāfijas, īpaši 1920. gados, publicēja populāros Latvijas preses izdevumos: „Nedēļa”, „Atpūta”, „Ilustrēts Žurnāls” un citur. Sekojot līdzi izmaiņām fotogrāfijas uzņemšanā, t.i. lietojot mākslīgo apgaismojumu, N. Andersone 1926. gadā pasūtīja Cēsu uzņēmējam M. Radziņam elektriskās instalācijas ierīkošanu L. Kalēju ielā 5a, arī fotosalonā.[26]
Pēc Paukšēna nomainījās vēl vairāki darbnīcas īrnieki, taču viņi vairs nespēja nodrošināt pietiekamus ieņēmumus. 1929. gada vasarā N. Andersone izīrēja dzīvokli kara invalīdam Albertam Cīrulim (1890-1941), kurš apņēmās izpildīt fotogrāfa pienākumus amatiera līmenī, jo fotodarbnīca bija brīva [27] 1933. gadā no Rīgas uz K. Andersona fotodarbnīcu pārcēlās fotogrāfs Alberts Limandts (dz. 1886.g. Rīgā) un viņa sieva Alma (dz.Alles, 1893.g. Dreiliņu pag.), arī fotogrāfe. Taču jau 1934. gada 16. oktobrī izrakstīti no mājas grāmatas un devies uz Rīgu. [28] 1935. gada 1. decembrī K. Andersona fotodarbnīcā sāka darbu fotogrāfs O. Polis. No 1936. gada augusta Andersona fotodarbnīcā sāka strādāt fotogrāfs E. Vilnis, kurš tur nostrādāja tikai līdz novembrim.[29]
K. Andersona atraitnes N. Andersones finansiālais stāvoklis pārsvarā bija nestabils. 1933. gada izziņā redzams, ka daži parādi atmaksāti un dzēsti, bet vēl saglabājušies parādi un viens jauns parāds:1) parāds no 1890. gada 3000 rbļ. par labu Gustavam Hermanim un 2) obligācija 1933. gada 27. februārī 4000 lati ar 8% gadā par labu Amalijai Bergmanei,dzīv. Cēsīs, Rīgas ielā, ieķīlājot nekustamo īpašumu ar zemes grāmatas nr. 62. Tajā laikā N. Andersone dzīvoja Cēsīs, L. Kalēju ielā, bet dēls, arhitektūras fakultātes students, dzīvoja Rīgā.[30]
Situācija fotogrāfijas jomā Cēsīs kopš 1912. gada, kad nomira K. Andersons, bija krasi mainījusies, jo bija pieaudzis profesionālo fotogrāfu skaits un savstarpējā konkurence. Tas viss lika Natālijai Andersonei pieņemt lēmumu – fotogrāfijas firmu likvidēt un darbnīcu pārbūvēt par izīrējamu dzīvokli.[ 31] 1937. gadā no maija līdz septembrim notika mājas un fotodarbnīcas pārbūve saskaņā ar izstrādāto projektu. Pārbūves laikā noņēma fotosalona (balkona) sijas un sienu aizmūrēja ar ķieģeļiem. N. Andersone uz mazām piezīmju lapiņām pierakstīja visus izdevumus. Mājas pārbūve izmaksāja vairāk nekā 2000 latu.[32]
Par N. Andersones nekustamā īpašuma Cēsīs, L. Kalēju ielā 5a nacionalizāciju padomju okupācijas laikā 1940./1941. gadā liecina vācu okupācijas laikā,1943. gada jūlijā, ieraksts Cēsu-Madonas zemesgrāmatu nodaļā, pamatojoties uz Rīgas ģenerālkomisāra dokumentu 1943. gada 17. maijā, „saskaņā ar kuru uz šo nekustamo īpašumu atjaunotas ar padomju valdības spaidu līdzekļiem atņemtās īpašuma tiesības”. N. Andersone turpināja īpašumu apsaimniekošanu un atmaksāja parādus, kas dzēsti ar ierakstiem Zemesgrāmatu nodaļā 1943. gada septembrī.[33]
Taču pēc gada atgriezās padomju okupācijas varas iestādes, kas vēlreiz denacionalizēja īpašumus. Natālija Andersone dzīvoja namā L. Kalēju ielā 5a, 3. dzīvoklī kopā ar vedeklu Klaudiju. Vedekla Klaudija nomira 1945. gada novembrī un apglabāta Cēsīs, Vācu kapos. Arī Natālija Andersone, dzimusi Grūbe, kura devās mūžībā 1947. gada februārī, apglabāta Cēsīs, Vācu kapos. [34] Andersonu dēls Kārlis Aleksandrs 1943. gadā ieguva Latvijas Universitātes arhitekta diplomu, bet Otrā pasaules kara beigās emigrēja. Viņš nomira 1991. gada 21. jūlijā Spānijā.[35]
Namu L. Kalēju ielā 5 nojauca 1954. gada vasarā un gar ielu uzcēla sētu. Iekšpagalmā vēl ilgi saglabājās gruvešu kaudzes. [36] Ķieģeļu ēka L. Kalēju ielā 5a ar modernizētiem logiem apskatāma, kā Cēsu pilsētas vēsturiskā centra 140 gadus sena celtne.
Autore: Dace Cepurīte, Mg. hist.
Pētījumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds
1 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata par visiem nekustamiem īpašumiem, kas pakļaujas Cēsu pilsētas maģistrāta jurisdikcijai. 1792. g., 44.-45.lp. – Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LVVA), 2056. fonds. 1. apraksts, 23854. lieta; M. Caunes tulkojums, CM 92831
2 Cēsu pilsētas valdes apstiprināta pilsētas domes 21. maija rezolūcija, 1888.g. 7. jūnijā - Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājums (turpmāk – CVMM), CM 111712; Baltijas Zemkopis. Nr. 26, 25.06.1880., 208. lpp.; LVVA, 2056. fonds, 20320. lieta, pirmā nenumurētā lapa, 7.lp.
3 LVVA, 2056. fonds, 20320. lieta,7.lp.
4 Rēķini K. Andersonam no skārdnieka V. Strikera 1888. g. 3.decembrī un 1889. g. 28. augustā – CVMM, CM 111717, CM 111720
5 Cēsu pilsētas domes lēmums 1889.g. 23. februārī - CVMM, CM 111715; Īres līgums starp fotodarbnīcas īpašnieku K. Andersonu un fotogrāfu G. Matīsu 1909.g. - CVMM, CM 110792
6 Cēsu pilsētas valdes rezolūcija 1896.g. 20. jūnijā - CVMM,CM 111722; Cēsu Vēstis. Nr. 216, 20.08.1937.
7 LVVA, 2056. fonds, 20320. lieta, 5.-6.lp., 20322. lieta, 3. lp.
8 LVVA, 2056. fonds, 20322.lieta, 1., 3. lp.
9 https://www.historia.lv/raksts/pumpurins-talis-vigo-karlis-andersons-no-skolotaja-un-kordirigenta-lidz-pirmajam-diplometajam?gf=125 –skatīts 04.01.2023.
10 Piezīmes 1911. gadā. - Baķe, M. Pirmais profesionālais Cēsu fotogrāfs Kārlis Andersons 1844 – 1912. Manuskripts, 2006.-2007.g., 14. lp. – CVMM, CM/ZA 3343]
11 Īres līgums 1909. – 1912. gadam.– CVMM, CM 110792
12 LVVA, 235. fonds, 15. apraksts, 82 lp. (elektroniskai - GV676. kadrs)
13 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20230. lieta, 13. lp.
14 LVVA, 2056. fonds, 20320. lieta,16.lp., 20322. lieta, 11.lp.
15 Mājas grāmata L. Kalēju ielā 5 un 5a,7.lp.- CVMM, CM 110802
16 Turpat, 2.,7.lp.
17 https://www.mk.gov.lv/lv/media/92/download - skatīts 16.12.2022.
18 Mājas grāmata L. Kalēju ielā 5 un 5a,7.lp.- CVMM, CM 110802
19 Mājas grāmata „N. Anderson L. Kaleju ielā 5,5a” - 20 lp. – CVMM, CM 110803
20 Lieta. Kvītis un rēķini, 175.lp.,161.lp.,150.lp.,155.lp.,143.-145.lp. – CVMM, CM 110822
21 Lieta. Kvītis un rēķini, 40. – 59. lp.- CVMM, CM 110822
22 Lieta. Kvītis un rēķini, 60. lp.,63.lp.,62. lp.,61.lp. - CVMM, CM 110822
23 Turpat,135.lp.
24 Cēsu Ziņas. Nr. 47, 10.03.1911.
25 Mājas grāmata. N. Anderson, Lielā Kalēju ielā 5,5a, 1. lp. – CVMM, CM 110802; Cēsu Vēstnesis. Nr. 1, 26.11.1919. - CM 75474
26 Plāns elektriskās instalācijas ierīkošanai – CVMM, CM 115433; Lieta. Kvītis un rēķini, 147. lp. – CVMM, CM 110882
27 Mājas grāmata „N. Anderson L. Kaleju ielā 5,5a” – 6. lp. o.p. – CVMM, CM 110803; Cēsu Avīze. Nr. 247, 17.10.1931.
28 Mājas grāmata „N. Anderson L. Kaleju ielā 5,5a” ,13. lp.o.p. - CM 110803; Cēsu Avīze. Nr. 355, 11.11.1933.
29 Cēsu Vēstis. Nr. 125, 22.11.1935.; Cēsu Vēstis. Nr. 163, 14.08.1936., nr. 176, 13.11.1936.
30 LVVA, 2056.fonds,1.apraksts, 20320.lieta, 18.-19. lp.
31 Baķe, M. Pirmais profesionālais Cēsu fotogrāfs Kārlis Andersons 1844 – 1912. Manuskripts, 2006.-2007.g., 24. lp. – CVMM, CM/ZA 3343
32 Lieta. Kvītis un rēķini, 18. – 21. lp. – CVMM,CM 110882
33 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20322. lieta, 16. lp. o.p.; 20320. lieta,31.lp.
34 Cēsu pilsētas ev.lut. draudzes mirušo saraksts., 32. lp., 79. lp. – CVMM, CM106794
35 Laiks. Nr. 27, 01.04.1992., 7. lpp.
36 Cēsu Stars. Nr.76, 28.06. 1955., 4. lpp.
