Pastkarte

izdevējs Kārlis Galviņš

Cēsis

1902-1908

Cēsu muzejs, CM 63236

Pastkarti nosūtījis Kārlis, reālskolas skolnieks, no Cēsīm uz Pēterburgu 1912.g. 19. augustā. Viņš raksta: "Es vairs neesmu vis vairs nekāds nieka puika, bet apdomā tik labi šesķiklasņik (sestklasnieks)! Dzīvoklis jauns, ēšana jauna - bet viss iet labi"
Ilgu laiku ēka L. Līvu ielā 1 cēsnieku atmiņā iegūlās kā reālskolas jeb Millera skolas nams. Tā darbojās no 1898. līdz 1912. gadam. [1]
19. gs. otrajā pusē, no 1847. - 1874. gadam, nams piederēja Cēsu pilsētas ārstam un dzejniekam Aleksandram (Aleksis) Adolfi (dzimis 1815, Vidzemes Tignicā- miris 1874, Cēsīs). Vēl mūsdienās par Cēsīm sakām:"Pērle Vidzemes kronī" vairs nezinot, ka tā Cēsis raksturoja A.Adolfi . [2] Par A. Adolfi nopelniem Cēsu Lielās ģildes labā, 1913. gadā pie mājas piestiprināja piemiņas plāksni. [3]
Bet par Millera māju to sauca vēl 20. gs. 20.-30. gados. L. Līvu ielā 1, Millera namā, savu praksi 1930. - 1931.g. iekārtoja medicīnas doktors, Vīnes Universitātes absolvents Viktors Goldbergs [4]. Nama 3. dzīvoklī J. Angers ierīkoja foto palielinājumu darbnīcu, bet no 1932.g. M. Lietiņš izveidoja pansiju, kur pusdienas maksāja 70 santīmi. [5] Namsaimniece Klāra Millers nebija veikusi ierakstus mājas grāmata, par ko viņu sauca pie atbildības.[6]
Pastkartes labājā pusē radzams nams Rīgas ielā 40. Izkārtnes liecina, ka tur atrodas A. Grūbes veikals un H. Albēra apavu darbnīca. Cēsu tūristu ceļvežos ēka nosaukta par Fābera namu, kurā no 1839. līdz 1846. gadam pie daiļkrāsotāja Kārļa Fābera dzīvojis un strādājis vēlākais igauņu nacionālās glezniecības pamatlicējs Johans Kēlers (1828-1899). J. Kēlers dzīvoja un strādāja Cēsīs, bet viņa meistara K. Fābera nams atradās L. Līvu un M. Katrīnas ielu stūrī. Par to liecina ieraksts Cēsu pilsētas maģistrāta gruntsgabalu un mantojumu grāmatā. [6a]Diemžēl šī māja, tāpat kā vairākas citas apkārtējās ēkas, sagrauta Otrā pasaules kara laikā 1944. g. septembrī.
20. gs. 20. - 30. gados nama telpas izīrēja darbnīcām un veikaliem. 1928. - 1929.gadā Rīgas ielā 40 atradās A. Teikmaņa apavu darbnīca [8], 1931. - 1935.gadā - adītava [9], 1932. - 1933. gadā A. Eglīša drēbnieka darbnīca [10]. 1930. gadā slēgta Rīgas ielā 40 esošā Kristīnes Mazītes tējnīca.[11]
Visilggadīgākais nomnieks bija V. Aleksejevs. "Cēsu Avīzē" no 1927. līdz 1934. gadam viņš ļoti bieži, vismaz 3 reizes gadā, reklamēja savu pārtikas veikalu un maizes ceptuvi, uzrunājot lasītāju dažādos interesantos veidos: "Ne tukša reklama- bet fakts. Kāpēc pārdodu tik lēti? Lieta vienkārša: preces iepērku lielos vairumos tieši no pirmavota" vai "krīze izbeidzās. Tādēļ, ka rupjmaize par 6 sant. mārciņā (400 gr) V. Aleksejeva tirgotavā Cēsīs, Rīgas ielā 40" [12].
Otrs lielākais nomnieks no 1927. - 1930.gadam bija M. Radziņa elektrotehniskais un radio veikals. Savu uzņēmumu viņš reklamēja kā Cēsīs vienīgo, kur "izgatavo radiouztvērējus un skaļruņus". Viens no viņa izgatavotajiem apārātu tipiem ieguva 1. goadalgu akciju sabiedrības "Philips" konkursā. Veiksmīgais veikalnieks un uzņēmējs 1930. gadā pārcēlās uz prestižāku tirdzniecības vietu, uz telpām Rīgas ielā 4. [13]
1941.g. pavasarī R. Zaķis Rīgas ielā 40 dzīvoklī nr. 2 bija viens no fotogrāfiem, kuram padomju vara atļāva fotografēt un izgatavot foto pasēm. [14]
Pēc otrā pasaules kara (1939-1945) padomju varas iestādes Rīgas ielā 40 iekārtoja Cēsu Patērētāju biedrības "Spectorgu", speciālu tirdzniecības vietu. Tur "strādājošiem izsniedza dažādus mazgājamos līdzekļus, valsts degvīnu un papirosus". [15]

Autore: Dace Cepurīte

1 Iepazīsti Cēsu novadu! [Cēsīs]: Cēsu rajona padome, 2001. - 34 lpp.
2 Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710-1960. Wedemark, 1998. - 4. lpp.
3 Jahrbuch der Bildenen Kunst in den Ostsee provinzen. VII Jahrgang. Riga, 1913. - 21. - 22.lpp.
4 Cēsu Avīze, 1930.g. 29. novembrī, 1931.g. 5. septembrī
5 Cēsu Avīze, 1930.g. 29. novembrī; 1932.g. 5. martā
6 Cēsu Avīze, 1933.g. 28. janvārī
6a Gruntsgabalu un mantojumu grāmata par visiem nekustamiem īpašumiem, kas pakļaujas Cēsu pilsētas maģistrāta jurisdikcijai. 1792.g. - CM 92831
7 Iepazīsti Cēsu novadu! 2001. 41. lpp.
8 Cēsu Avīze, 1928.g. 28. janvārī, 1929.g. 16. februārī
9 Cēsu Avīze, 1931.g. 11. jūlijā,1935.g. 13. februārī
10 Cēsu Avīze, 1932.g. 6. augustā, 1933.g. 29. aprīlī
11 Cēsu Avīze, 1930.g. 8. novembrī
12 Cēsu Avīze, 1931.g. 31. oktobrī; 1932.g. 24. septembrī
13 Cēsu Avīze, 1927.g. 24. decembrī, 1930.g. 30. augustā, 1930.g. 1. novembrī
14 Cēsu Stars, 1941.g. 12. aprīlī
15 Cēsu Stars, 1945.g. 20. janvārī