Foto

nezināms

Cēsis

1901-1902

Cēsu muzejs, CM 109115

Gruntsgabals Raunas ielā 1 izveidots 1900. gadā, kad tas atdalīts no zemes gabala "Bukkensland" un izgatavots plāns. Tas pievienots 1901. gada janvārī sastādītajam pirkuma līgumam. Diemžēl, nekustamo īpašumu grāmatā nav norādīts ne pārdevējs, ne pircējs.[1]Saskaņā ar nekustamā īpašuma pirmā īpašnieka dāvinājuma līgumu īpašuma tiesības uz gruntsgabalu 1901. gada 16. maijā zemes grāmatā apstiprinātas Kārlim Miķeļa dēlam Erdmanim.[1a]
Nākamā gada rudenī, 1902. gada 7. novembrī, Cēsu pilsētas valde ar dokumentu apliecināja, ka Cēsu sīkpilsonis Kārlis Erdmanis uz jaunā gruntsgabla uzcēlis divstāvu mūra dzīvojamo ēku un divstāvu mūra noliktavu ( krieviski - ambar) ar dzīvojamo telpu.[2]
K. Erdmanis bija pie Cēsīm esošās Dukuru muižas nomnieks. Viņš aktīvi piedalījās Sv. Jāņa baznīcas ev. lut. draudzes darbībā. 1907. gadā draudzes konvents ievēlāja K. Erdmani par baznīcas priekšnieku. Viņš noorganizēja baznīcas telpu remontu, jaunu ērģeļu uzstādīšanu. K. Erdmanis bija viens no iniciatoriem pilsētas latviešu draudzes dibināšanai 1911. gadā. Viņu apstiprināja par pilsētas draudzes valdes un padomes priekšnieku. K. Erdmanis organizāja mācītāja mājas celšanu Pils ielā, nodibināja Cēsu Skolu biedrību un atjaunoja Annas skolas darbību. Viņš gādāja par Annas skolas ēkas celtniecību M. Kalēju ielā. 1915. gada martā 60 gadu vecumā K. Erdmanis aizgāja mūžībā, viņu apglabāja Lauciņu kapsētā. [2a]
Tas bija Pirmā pasaules kara laiks. Pēc mēneša Cēsīs ieradās pirmie bēgļi no Kurzemes. Tomēr arī kara laika apstākļos turpināja darboties esošās institūcijas un īpašuma tiesības uz K. Erdmaņa mantojumu apstiprināja viņa atraitnei Alīdei Emīlijai Erdmanei, dzimušai Lencei, pamatojoties uz K. Erdmaņa 1910. gadā sastādīto testamentu.
1923. gada septembrī A. Erdmane pārdeva namu Latvijas Bankai. Vairākus gadus te atradās Latvijas Bankas Cēsu nodaļa. [3]
Tā kā Latvijas Banka iegādājās zemes gabalu otrpus ielai un 1930. gadā uzcēla jaunu piemērotu bankas ēku, īpašumu Raunas ielā 1 tā pārdeva 1931. gada decembrī būvuzņēmējam Kārlim Rūdolfam Derumam par 50 000 latu. [4] K. Derums palika parādā Bankai 35 000 latu, ko apņēmās nomaksāt 5 gados ar 7,5 % gadā. K. Derums izdeva Bankai obligāciju, ar ko ieķīlāja tai savu jauniegūto nekustamo īpašumu Raunas ielā 1. Latvijas Banka obligāciju nodeva Latvijas Hipotēku bankai, kas izsniedza K. Derumam aizdevumu 30 000 latu. Parādniekam K. Derumam bija jāapņemās izpildīt vairākus Bankas noteikumus: nedalīt ieķīlāto mantu, nepārdot un nenoplēst uz zemes esošās ēkas, neizdarīt ēkas pārbūves un kapitālremontu bez Bankas atļaujas.[5] Tomēr K. Derums panāca, ka viņš varēja veikt kapitālremontu ēkas otrajā stāvā. 1936. gada vasarā viņš atvēra viesnīcu "Gauja". [6]
Padomju varas institūcijas, tāpat kā vairākus citus privātos uzņēmumus Latvijā, nacionalizēja arī K. Deruma būvuzņēmumu. [7] Īpašuma tiesības viņš atguva 1943. g. maijā.[8]
Nams K. Derumam piederēja līdz 1944. gada rudenim, kad to sagrāva vācu armijai atkāpjoties. Vēlāk te iekārtojās Cēsu Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja un citas iestādes.

Autore: Dace Cepurīte

1 LVVA 2056. f., 1. apr., 23707. lieta, 290. lpp.
1a LVVA 2056. f., 1. apr., 20625. lieta, 2 lp.
2 LVVA 2056. f., 1. apr., 23707. lieta, 290. lpp.
2a Dzimtenes Vēstnesis. 1915.g. 7. aprīlī, nr. 93, 1.-2.lp.; Cēsu Vēstis. 1936.g. 17. jūlijā, 2. lp.
3 LVVA 2056. f., 1. apr., 20625. lieta
4 LVVA 2056. f., 1. apr., 20625. lieta; Cēsu Avīze. 1932. g. 30. janvārī
5 Zemes grāmatu akta noraksts. 1932.g. - 1936.g. - CM 114465
6 Cēsu Vēstis. 1936.g. 12. jūnijā
7 Cēsu Vēstis. 1940.g. 2. augustā
8 LVVA 2056.f. 1. apr. 20625. lieta 145. lp.