Foto

fotogrāfs R. Sīmanis

Cēsis

1936 - 1939

Cēsu muzejs, CM 2410

Ēkas frontonā redzams uzraksts "Viesnīca". 1936. gadā nama īpašnieks K. Derums ēkas otrajā stāvā veica kapitālremontu un izbūvēja modernu viesnīcu: 5 istabas ar 9 gultām,iekārtoja ēdamzāli, izbūvēja vannas istabu. Pie viesnīcas atvēra bufeti, kur dabūja arī siltos ēdienus. Viesnīcu ar nosaukumu "Gauja" atvēra viesiem 13. jūnijā. Atrazdamies izbraukumā pa Vidzemi jūlija beigās viesnīcā apmetās Francijas sūtnis Latvijā J. Tripjē ar ģimeni. K. Derums Cēsu Kūrorta komitejas uzdevumā pasniedza viņam piemiņas lietiņas, t.i. suvenīrus. [1]
Ēkā vēl atradās 6 veikalu un kantoru telpas, 19 istabas, 6 citas telpas, 8 dzīvokļi, tajā skaitā īpašnieka K. Deruma dzīvoklis. Vienā dzīvoklī ārsts A. Dreikants pieņēma slimniekus, citās telpās atradās Latvijas Šoseju un zemesceļu departamenta 3. rajona inženieris.[2]
K. Deruma būvuzņēmums Cēsīs bija viens no tiem, ko padomju vara 1940. gada augustā nacionalizēja. Uzņēmumu pārveidoja par Celtniecības Tresta 18. būvkantori, kur K. Derums bija nodaļas vadītājs. [3]
Vācu okupācijas laikā, 1943. g. maijā, K. Derumam atjaunoja īpašuma tiesības uz zemi un namu Raunas ielā 1. [4]

1 Cēsu Vēstis. 1936. g. 12. jūnijā; Cēsu Vēstis. 1936.g. 7. augustā
2 LVVA 2056.f. Ziņas par nekustamu īpašumu nodokļa maksātāju, 1938.g.,163.lpp.; Cēsu Vēstis. 1931.g. 28. martā, 1936.g. 4. decembrī
3 Cēsu Vēstis. 1940.g. 2. augustā; Cēsu Stars. 1940.g. 13. decembrī
4 LVVA 2056.f., 1. apr. 20625. lieta, 145. lpp.