Pastkarte

izdevējs K. Andersons - G. Matīss

Cēsis

Ap 1910. gadu.

Cēsu muzej, CM 63250

Pastkartē redzamā ēka, domājams, uzcelta 1890. gados kā Krievijas armijas kareivju kazarmas. Šī ēka iezīmēta Cēsu pilsētas plānā, kas pārstrādāts 1895. gadā. Zemesgrāmatu nodaļas izdotajā izziņā 1897. gadā apliecināts, ka uz pilsētai piederošā zemes gabala, kur jau atradās koka ēka, zemesgrāmatā reģistrēta arī jaunuzcelta divstāvu mūra ēka ar vienstāva piebūvi. [1]
1907. gada 22. februārī Cēsu pilsētas domes kārtējā sapulcē izskatīja Apkalnes privātās ģimnāzijas aizgādņu padomes lūgumu par ēkas nomu uz 12 gadiem ģimnāzijas vajadzībām. Dome nolēma noslēgt nomas līgumu ar aizgādņu padomi, nosakot nomas maksu pirmajos 6 gados 600 rbļ., pēdējos 6 gados - 800 rbļ. [2]1907. gada augustā Cēsīs, Raunas ielā 7 atvēra Kristīnes Apkalnes sieviešu ģimnāziju, kas bija otrā latviešu vadīta skola. Kristīne Apkalne (1880-1925) bija skolas īpašniece un priekšniece. Pirms tam, no 1900. līdz 1907. gada pavasarim, viņa vadīja II šķiras meiteņu skolu Cesvainē. Ģimnāzijas izveidei un darbības nodrošināšanai Cēsīs izveidoja aizgādņu padomi. Kristīne Apkalne bija tās priekšsēdētāja, padomes locekļi - mācītājs Pēteris Apkalns ( Kristīnes brālis), Cēsu reālskolas direktors Longins Ausējs, ģimnāzijas pedagoģiskās padomes priekšsēdētājs M. Veģerņikovs. Cēsnieki ziedoja naudu jaunās ģimnāzijas vajadzībām. Mācību iestāde iegādājās jaunas skolas mēbeles, mācību līdzekļus un skolas bibliotēkas grāmatas. K. Apkalnes ģimnāzija jau no tās dibināšanas ieguva pilnas sieviešu ģimnāzijas tiesības.[3]

Autore: Dace Cepurīte

1 Cēsu pilsētas plāns, 1879. gadā sastādījis S. Kleins, ugundzēsības vajadzībām pārstrādāts 1895. gadā - LNA LVVA 6828.f. 2. apr. 795. lieta; LNA LVVA 2056. f. 1. apr. 20395. lieta, 3. lp.
2 LNA LVVA 2056. f. 1. apr. 20395. lieta, 7. lp.
3 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. Nr. 1, 1926.g. 1. janvārī, 29. lpp.; LNA LVVA 2056. f. 1. apr. 20395. lieta, 18. lp.