Foto

nezināms

Cēsis

Ap 1920. gadu.

Cēsu muzejs, CM 29305

Cēsīs 1907. gadā Kristīnes Apkalnes (1880-1925) dibinātā privātā sieviešu ģimnāzija. Pirmajos gados mācības notika pielāgotās, bijušo kazarmu telpās, kuru gala fasāde redzama foto labajā pusē. Jau pēc 2 gadiem, 1909. gada aprīlī, Cēsu pilsētas domē izskatīja skolas piebūves divu projektu variantus, ko pirms tam bija apsprieduši pilsētas galva V. Bērsons, būvniecības komisija un ģimnāzijas aizgādņu padome. Domes sapulcē nolēma, ka pēc trim gadiem jāuzceļ skolas piebūve Raunas ielā. Tā paša gada oktobrī domes sapulcē izskatīja sieviešu ģimnāzijas aizbildņu padomes atkārtotu lūgumu par piebūves tūlītēju celtniecību, jo skolas telpas skolnieču lielā skaita dēļ kļuvušas ļoti šauras. Domnieki tam piekrita un uzdeva pilsētas valdei ne vēlāk kā pēc 2 gadiem organizēt piebūves celtniecību. [1]
1911. gadā skola ieguva divstāvu piebūvi. Tās frontonā bija redzams gada skaitlis "1911", bet gala sienā iemūrēts Cēsu pilsētas ģerbonis: bruņinieks ar zobenu vienā rokā, ar vairogu otrā rokā stāv uz pilsētas mūra ar torņiem abās pusēs.
Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gada 12. jūlijā, K. Apkalnes sieviešu ģimnāzijas aizbildņu padomes sēdē nolēma informēt Cēsu pilsētas valdi par notikušajām izmaiņām: 1) sieviešu ģimnāzijas tiesības un pienākumi nodoti valsts padomnieka meitai Margaritai Neijai, 2) viņa ievēlēta par ģimnāzijas priekšnieci.[2] Šo lēmumu akceptēja Tautas izglītības ministrijas Rīgas mācību apgabala aizbildnis, nosūtot 1916. gada 14. oktobrī vēstuli, kur paskaidrots, ka K. Apkalne aizgājusi no skolas vājās veselības dēļ un ka mājskolotāja M. Neija beigusi Pēterburgas augstākos sieviešu kursus, izturējusi pārbaudījumu matemātikā Pēterburgas universitātes fizikas-matemātikas pārbaudījumu komisijā, iegūstot II pakāpes diplomu.Turpmāk K. Apkalnes sieviešu ģimnāziju sauca par Cēsu M. Neijas (1889-?) ģimnāziju.[3] 1916. gada 7. novembra Cēsu pilsētas domes sapulcē izskatīja ģimnāzijas priekšnieces M. Neijas lūgumu nodot telpas ģimnāzijas rīcībā bez nomas maksas. Dome tam piekrita un nolēma noslēgt līgumu ar M. Neiju uz 12 gadiem. 1917. gada 30. martā sastādītais līgums paredzēja nodot M. Neijas sieviešu ģimnāzijas lietošanā telpas Raunas ielā 7: 1. stāvā 12 istabas, 2. stāvā 11 istabas, dzīvojamās mājas pagrabu un pusi pagalma, ieskaitot malkas šķūni. Pilsēta apņēmās nomaksāt nodokļus, bet ģimnāzijai jārūpējas par dūmvadu tīrīšanu un ateju izvešanu. Jumta un notekcauruļu remontu veic pilsēta, bet telpu remontu veic ģimnāzija par saviem līdzekļiem. Sieviešu ģimnāzija nedrīkst telpas nodot lietošanā citām personām, kā piemēram, koncertu vai pasākumu rīkošanai bez pilsētas valdes rakstiskas atļaujas. Pilsētai piederošais un ģimnāzijas telpās lietotais inventārs - skolas soli, katedras, skapji, mācību līdzekļi - ģimnāzijai jāapdrošina par 2500 rubļiem. Sieviešu ģimnāzijas ēkā atradās arī ģimnāzijas priekšnieces dzīvoklis. Līgums reģistrēts Cēsu-Valkas zemesgrāmatu nodaļā.[4]
196. gada rudenī ģimnāzijā iestājās daudz bēgļu no Kurzemes un Rīgas, jo vācu karaspēks okupēja šīs teritorijas. 1916./1917. mācību gadā ģimnāzijā bija 413 skolnieces, priekšniece M. Neija, pedagoģiskās padomes priekšsēdētājs M. Veģerņikovs, 7 skolotājas un skolotāji. Vācu okupācijas laikā, 1918. gadā, mācības vairākās skolās sākās augustā. Cēsu sieviešu ģimnāzijā mācībās noteica lietot Vācijas liceju programmu. Augstākās klasēs mācības valoda palika krievu valoda, bet zemākās klasēs mācīja latviešu valodā. Lielinieku valdīšanas laikā 1919. gada aprīlī ģimnāziju pārveidoja par I pakāpes un II pakāpes darba skolu. Saskaņā ar padomju varas skolu nodaļas rīkojuma mācību pasniegšana bija jāapvieno ar kādu darbu. Tādēļ Cēsu skolnieki 1919. gada pavasarī vairāk darbojās dārzos un tīrumā nekā klasē. Šajā laikā bija aizliegts macīt ticības mācību.1919. gada rudenī, kad Cēsu kaujās Latvijas un Igaunijas armijas bija izcīnījušas uzvaru pār vācu karaspēku, M. Neijas ģimnāzija sāka mācības ar jaunu rosību. Bija iestājies miers un izcīnīta sava valsts - Latvijas Republika. 1919./1920. mācību gadā skolu apmeklēja 479 skolnieces, strādāja 21 skolotājs.
1921. gada septembrī M. Neija-Brante pārcēlās uz Rīgu. Par skolas direktoru kļuva viņas tēvs, tās pašas skolas virsskolotājs Pēteris Neijs (1862-1935). Lai uzturētu ģimnāziju nācās paaugstināt skolas naudu. Tad P. Neijs ierosināja Cēsu pilsētas domei pārņemt ģimnāziju pilsētas uzturēšanā, kam pilsētas dome piekrita. 1922. gada 23. augustā notika Cēsu pilsētas sieviešu neoģimnāzijas svinīga atklāšana. [5]

Autore: Dace Cepurīte

1 LNA LVVA 2056.f. 1. apr. 20395. lieta, 8., 9. lp.
2 Turpat, 18. lp.
3 Turpat, 20. lp.
4 Turpat, 19., 26. lp.
5 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. Nr. 1, 1926.g. 1. janvārī, 29. - 30. lpp.; LNA LVVA 2056.f. 1.apr. 20395. lieta, 29. lp.