Foto

fotogrāfs Ludvigs Borevics (Borewitz, 1875-1913)

Cēsis

1900

Cēsu muzeja inv. nr. 111902

Pārfotografētās pastkartes attēlā redzams trīsstāvu nams - Rīgas iela 18, ap 1900. gadu.
Pirmās ziņas par gruntgabala apbūvi fiksētas 18. gs. otrajā pusē. Namnieks un cepurnieku meistars Johans Adams Dralls 1775. gadā nopirka no Johana Marnica gruntsgabalu un uzcēla tur koka dzīvojamo māju. 1810. gadā aukcionā par 400 Alberta valstsdālderiem īpašumu nopirka namnieks un varkaļu meistars eltermanis ( ģildes vecākais) Vilhelms Cimmerdāls. Viņš māju pārdeva 1821. gadā kaulu sacirtēju meistaram ( miesniekam) Johanam Zahariasam Junkeram par 1000 sudraba rubļiem. [1] Saskaņā ar dalīšanas aktu 1850. gada 29. martā pusi īpašuma ieguva maiznieks Karls Gotfrīds Zahariass Junkers. Vēlāk, 1861. gadā, šo īpašuma daļu ieguva maiznieka kundze Gotlība Luīze Junkers, dzimusi Jakobsone. Pēc gada, viņa pārdeva pusi mājas maizniekam Andersonam par 2700 rbļ. Pēc 10 gadiem, 1872. gadā, dzirnavnieks Hristofs Zilberts ieguva šo nekustamo īpašumu publiskajā tirgū par 2020 rbļ. [2] Zilberts vairākas reizes aizņēmās naudu - 1878. gadā, 1884. gadā - no grāfa Sīversa, 1888. gadā - no arhivāra A. Plamša. Minētie parādi "pārgāja" Zilberta mantiniekiem. 1889. gadā Cēsu pilsētas Maģistrātā izskatīja lietu par publiskajā pārdošanā nonākušo Annai Ķulpei piederošo nekustamo īpašumu ar zemesgrāmatas nr. 25b. Grāfs Emanuels Sīverss lūdza īpašumu piešķirt viņam par tirgus summu 2000 rbļ., nomaksājot Zilberta mantinieku parādu 1200 rbļ. Nolēma piešķirt īpašumu E. Sīversam 1889. gada 22. jūnijā. [3]
Savulaik sadalītā īpašuma otru pusi ar zemesgrāmatas nr. 25a 1885. gadā Fogelis nopirka no Johannas Petrisekas, dzimušas Junkeres. Arī šo īpašumu senators oberhofmeistars grāfs Emanuels Sīverss 1891. gadā nopirka no skārdnieku meistara atraitnes Jūlijas Fogeles, dzimušas Vīgantes, un viņas dēliem Ferdinada Viktora, Jūlija Roberta un Augusta Ernesta par 4000 rbļ. Pirkšanas pārdošanas līgumā analfabētes Jūlijas Fogeles vietā parakstījies dēls Augusts. Cēsu-Valkas zemesgrāmatu nodaļai samaksāta nodeva 166 rbļ. 25 kapeikas. Cēsu pilsētas valde pilsētas nodokļu iekasēšanai īpašumu novērtēja par 2510 rbļ. [4]
Abus īpašumus apvienoja 1898. gadā, un tajā laikā tie bija neapbūvēti. Apvienoto īpašumu grāfs E. Sīverss tajā pašā gadā par 4000 rbļ. pārdeva Cēsu sīkpilsonim Ivanam Hoppem. Cēsu pilsētas valdes rakstiskā liecībā 1899. gada 25. novembrī apstiprināts, ka gruntsgabalā uzcelts trīsstāvu nams. Īpašums 1899. - 1900.g. bija apgrūtināts ar parādiem kopsummā par 8500 rbļ., bet 1901. gadā I. Hoppe to ieķīlāja par 7500 rbļ. [5]
Pēc 11 gadiem Ivanam Hoppem īpašums bija jāpārdod. Par 40000 rbļ.to nopirka Cēsu Savstarpējā kredītbiedrība: trīsstāvu namu "un zem tās atrodošos dzelzs noliktavu naudas glabāšani, kā arī dzelzs stiepļu nožogojumu Valsts kases vajadzībām". Kredītbiedrība pārņēma visus Hoppes parādus, t.i., 40000 rbļ. [6] Tas nozīmē, ka līdzšinējais īpašnieks nesaņēma nevienu kapeiku. Līgumu pēc sava vīra pilnvaras parakstīja Roza Fjodorovna Hoppe (dzimusi Edel, dzīvojoša Rīgā), Cēsu Savstarpējās kredītbiedrības pilnvarotais kolēģijas asesors Eduards Treimanis, sīkpilsonis Eduards Stirne. [6]
Arī Cēsu kredītbiedrība bija spiesta aizņemties naudu. 20. gs. 30. gadu sākumā tā bija aizņēmusies kopsummā 820000 latu, ieķīlājot trīs sev piederošos nekustamos īpašumus Cēsīs, tajā skaitā namu Rīgas ielā 18. Ministru kabinets atzina, ka Cēsu Savstarpējā kredītbiedrība nonākusi maksāšanas grūtībās. Tāpēc 1935. gadā namu Rīgas ielā 18 savā īpašumā pārņēma a/s "Latvijas Kredītbanka", kura 1938. gadā to pārdeva laulātajiem Pēterim un Elzai Bergs par 55000 latu. Pircēji uzņēmās pašparādnieka atbildību par 1850. gadā un 1899. gadā uz namu ingrosētās obligācijas par 600 Krievijas rubļiem un 1500 Krievijas rubļiem, ko pārvēršot Latvijas valūtā - 100 lati , ieskaita pirkuma summā. Īpašuma tiesības Bergiem apstiprināja vienlīdzīgās ideālās daļās - Latvijas pilsonim Pēterim Bergam, dzimis 1898.g. 5. oktobrī Valmieras apriņķī; Latvijas pilsonei Elzai Bergs, dzimusi Gabliķis, 1902. g. 5. novembrī. [7] Savā namā P. Bergs atvēra "kolonial, trauku, foto, velosipedu un sporta piederumu veikalu". [8]
Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā arī P. Berga veikalu un īpašumu nacionalizēja. 1941. gadā izsūtīto Pētera un Elzas Bergu vārdā, kā aizgādne uz īpašuma tiesību atjaunošanu vācu okupācijas laikā pieteicās 1869. gadā dzimusī, Rīgas ielā 18 dzīvojošā Liene Gabliķe. Īpašuma tiesības prombūtnē esošajiem Bergiem atjaunoja 1943. g. jūnijā. [9]

1 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata par visiem nekustamiem īpašumiem, kas pakļaujas Cēsu pilsētas maģistrāta jurisdikcijai. 1792.g. - LNA LVVA 2056.f., 1. apr., 23854. lieta. M. Caunes tulkojums CM 92831, 19. lp.
2 LNA LVVA 2056.fonds, 1. apraksts, 20289. lieta, 65. lp.
3 Turpat, 19. - 20. lp.
4 Turpat, 2.-4. lp., 6.lp.
5 Turpat, 14. lp., 28. lp.
6 Turpat, 28., 81.-83.lp.
7 Turpat, 158.lp., 170. - 173. lp.
8 Cēsu Vēstis. 1939.g. 25. augustā.
9 LNA LVVA 2056.f., 1. apr., 20289. lieta,201.-202.lp.