Foto

nezināms

nezināma

1934

Cēsu muzejs, CM 52619

Latvijas armijas Atsevišķā artilērijas diviziona tehnikas un kareivju parādes gājiens 1934. gada 1. maijā pie nama Rīgas ielā 18. Attēlā redzamas veikalu izkārtnes un uzraksti skatlogos. Trīsstāvu namā telpas izīrēja visdažādāko profesiju cilvēkiem.
20. gs. sākumā te atradās A. Bērziņa tabakas preču un rotaļlietu veikals. 1913. gadā viņš pārņēma A. Edeles grāmatu un rakstāmlietu veikalu, pievienojot to esošajam veikalam. [1] J. Hermaņa ( Hermann) veikalā pārdošanā bija ļoti dažādas preces: "Ceļošanas koferi, čemodāni, kurjeru somas, ķemmu somas, portmoneji, maku un kabatas grāmatiņas, papirosu etvijas, dāmu rokas somiņas. Dažādas birstes, kā: drēbju, galvas, zobu, nagu, zābaku un zirgu birstes. Tējas un kafejas trauki, mazgāšanas piederumi, glāzes un karafes, () puķu podu treliņi, vāžu apsienamā drēbe. Odieri un ziepes. Cigāri un tabaka". Tāds J. Hermaņa piedāvājums lasāms 1890. gadā izdotā izstādes katalogā. [2] Iespējams, ka šāds preču klāsts bija arī tad, kad J. Hermans iekārtoja veikalu 1899. gadā uzceltajā Hoppes namā. Par citiem īrniekiem šajā laikā ziņu nav, jo tikai 1927. gadā sāka izdot "Cēsu Avīzi" un radās plašāka reklamēšanās iespēja.
1927. gada rudenī Rīgas ielā 18 savu ārstes kabinetu iekārtoja un pacientus sāka pieņemt bērnu un iekšķīgo slimību ārste E. Krūma. [3] Citās telpās, ar ieeju no L. Skolas ielas, vīriešu apģērbu un formas tērpu šūšanas darbnīcu iekārtoja I. Apinis. Viņš bijis ilggadīgs Cēsu drēbnieku meistara Bielova darbinieks, beidzis "I. Meijbergera akadēmiskos piegriezēju kursus Rīgā ar apģērbu veidotāja mākslinieka tiesībām". [4] M. Martinsones adītava piedzīvoja zagļu iebrukumu. Viņai nozaga lielāku vairumu preces. Zagļi veikalā iekļuvuši caur pagrabu. Nama 3. dzīvoklī J. Maizīte organizēja vakara rokdarbu kursus. [5]. Dzīvokli nr. 2 īrēja Valmieras kopējās slimo kases Cēsu nodaļas birojs; te iekārtoja arī zobārstniecības kabinetu.[6] Šajā namā 1931. gadā tikai piektdienās apmeklētājus pieņēma rakstnieks , advokāts Ed. Treimanis, kurš "ir vienīgais advokāts kas trūcīgos aizstāv bez atlīdzības" - tā rakstīja "Cēsu Avīze". [7] Nama pirmajā stāvā dažus gadus bija atvērts L. Ševca apavu veikals. To iekārtoja bijušajā Ābola veikalā [8], kura izkārtne fotogrāfijā redzama virs ieejas durvīm Rīgas ielā 20.
Foto labajā pusē ēkas skatlogā un izkārtnē rakstīts "J. Brūklītis". Viņa briļļu un pulksteņu veikals un labošanas darbnīca Rīgas ielā 18 atradās no 1927. gada līdz 1940. gadam. Veikalā pārdeva arī barometrus, termometrus, rotaslietas: krelles, auskarus, brošas.[9]
Līdzās J. Brūklīša veikalam atradās Mīlas Sīkas adītava. Taču drīz viņas adamo mašīnu pārdeva ūtrupē un veikals bija jālikvidē. Telpas ieņēma ģērmaņa D. Caunītes "ādu rūpniecības tirgotava".[10]
Virs lielajām ieejas durvīm fotogrāfijā daļēji redzams uzraksts"Frizētava". No 1927. gada tās īpašnieks bija Eduards Zvirbulis, Cēsīs vienīgais frizieru amatmeistars. Savā arodā viņš strādāja jau 23 gadus, bijis frizieris Vācijā. Avīzē viņš sludināja, ka " tiek pielietoti visjaunākie paņēmieni, piemēram, matu griešana ar elektrības palīdzību." Frizētavā varēja "ielikt" matos ilgviļņus, matus ielokot jeb "veikt auksto ondulāciju", veikt manikīru, uzaču krāsošanu. Šajās prasmēs Ed. Zvirbulis skoloja savus mācekļus. 1934. gadā skaistumkopšanā ienāca līdz šim nedzirdēts jaunums - skropstu pagarināšana! Arī to piedāvāja Ed. Zvirbuļa frizētava.[11]
Ed. Zvirbulis bija Cēsu Mazās Ģildes frizieru komisijas priekšsēdētājs. Saskaņā ar pilsētas domes lēmumiem komisija lēma par Cēsu frizētavu darba laikiem un darbu svētku dienās. Piemēram, 1930. gadā nolēma, ka trešajos Ziemassvētkos frizētavas būs slēgtas. [12]
Ražīgi strādājis, Ed Zvirbulis varēja nopirkt māju Palasta ielā 4. Namā Rīgas ielā 18 Ed. Zvirbulis vēl strādāja līdz 1937. gada pavasarim. Aprīlī "dāmu un kungu friziera veikalu" jeb frizētavu šeit atvēra amata meistars J. Asmus. Taču jau rudenī avīzē viņš sludināja, ka iznomā vīriešu frizētavas telpas.[13]
Vīriešu frizētava šajās telpās darbojās vēl 20. gs. 1987. gadā. [14]
Kad 1938. gadā namu iegādājās P. Bergs, 1. stāvā viņš atvēra savu dažādu preču veikalu. To viņš reklamēja ne tikai avīzē, bet arī uz tajā laikā iecienītajiem kabatas formāta spogulīšiem - vienā pusē spogulis, otrā pusē - reklāmas teksts. [15]

Autore: Dace Cepurīte

1 Cēsu Apskats. 1913.g. nr. 1
2 Katalogs lauksaimniecības, amatniecības un rūpniecības izstādei Cēsīs 3.,4.,5. un 6. augustā 1890.g. Rīgā, 1890.g. - CM 28209
3 Cēs Avīze. 1927.g. 5. novembrī
4 Cēsu Avīze. 1930.g. 13. decembrī
5 Cēsu Avīze. 1931.g. 9. maijā, 1931.g. 24. oktobrī
6 Cēsu Vēstis. 1939.g. 1. decembrī
7 Cēsu Avīze. 1931.g. 31. janvārī
8 Cēsu Vēstis. 1939.g. 15. septembrī
9 Cēsu Avīze. 1927.g. 9. jūlijā,1931.g. 31. janvārī; Cēsu Vēstis. 1937.g. 16. aprīlī, 1940.g. 19. aprīlī.
10 Cēsu Avīze. 1931.g. 13. jūnijā.
11 Cēsu Avīze. 1927.g. 13. augustā, 1930.g. 30. augustā, 1931.g. 12. septembrī, 1934.g. 24. februārī.
12 Cēsu Avīze. 1930.g. 13. decembrī
13 Cēsu Vēstis. 1936.g. 11.septembrī, 1937. g. 9. aprīlī, 5. novembrī.
14 Padomju Druva. 1987. g. 21. jūlijā
15 Cēsu Vēstis. 1939.g. 25. augustā; CM 85251- kabatas spogulis