Pastkarte

izdevniecība "Georgs Stilke"

Berlīne

1918

Cēsu muzejs, CM 58432

Attēlā vērojama dzīva kustība Rīgas ielā: vezumnieks, jātnieks, automašīna. Attēla labajā pusē labi redzama vienstāva koka ēka - Rīgas iela 39. Izkārtne mājas galā vēsta, ka te atrodams kurpnieks. Tā bija 1918. gadā.
Ziņas par gruntgabala īpašniekiem iesniedzas 18. gs. otrajā pusē. Koka dzīvojamās mājas īpašnieks bija stiklinieku amata meistars Johans Kristofs Vitmans. Pēc viņa nāves, saskaņā ar viņa mātes Annas Marijas, dzimušas Kēnigas, 1772. gadā sastādīto mantojuma līgumu, īpašumu saņēma atraitne Anna Helēna Vitmane, dzimusi Šrēdere. [1]
Gandrīz pēc 30 gadiem saskaņā ar viņas un namnieka kurpniekmeistara Johana Andreasa Tau noslēgto līgumu 1806.g. 11. janvārī, apstiprināts (koroborēts) Vidzemes hoftiesā, nekustamo īpašumsu nodeva J. A. Tausam. [2]
Taču jau pēc dažiem gadiem, 1815, gadā, J. A. Tau pārdeva īpašumu Zemes tiesas advokātam Fridriham Augustam Arctam (Arzt). Vecās koka ēkas vietā jaunais īpāsnieks lika uzbūvēt jaunu koka māju. Jauncelto dzīvojamo māju 1821. gadā pārdeva aukcionā, un to ieguva Zemes tiesas asesors un sekretārs fon Tīzenhauzens. Savukārt Krievijas Valsts padomnieks Karls fon Tīzenhauzens 1827. gadā par 2000 sudr. rbļ. māju pārdeva Šarlotei fon Rokasovskai, dzimušai fon Albedīla. [3]
1851. gadā nekustamais īpašums Rīgas ielā 39 ( toreiz - policijas nr. 48) piederēja Hermanim un Elizabetei Blētēm (Bloethe), kuri īpašumu ieķīlajā lai aizņemtos no komteses Elizabetes fon Sīversas 500 sudr. rubļus.
Nav zināms, vai notika īpašuma pirkšana
ārdošana, bet 1856. gadā īpašums reģistrēts Cēsu Lielās Ģildes bijušajam eltermanim Jozefam Grabinskim. Arī viņš īpašumu ieķīlāja, aizņemoties naudu no Petera Birnbauma, arī no Martas fon Plateres, dzimušas baroneses fon Vrangel, 216 sudr. rubļus.[4]
Minēto īpašumu medicīnas doktors Peters Vilhelms Gētgens (Gaehtgens, 1828-1920) nopirka 1866. gadā par 4200 rbļ. publiskā izsolē. Viņš pārņēma Grabinska parādus: pastāvīgu ikgadēju maksājumu par labu Cēsu luterāņu mācītājam 2 rbļ. 17 1/2 kapeikas; obligāciju no 2. III 1861.gada 500 rbļ. un no 1.III 1866.gada vēl 500 rbļ. par labu Dr. A. Hollanderam; obligāciju no 15. XI 1863.gada par labu būvmeistaram Mārcim Dreimanim. [5] Trīsdesmit četrus gadus vecais medicīnas doktors Cēsīs sāka praktizēt 1862. gadā. Ieguvis labu izglītību Tartu Universitātē, no 1853. līdz 1855.gadam viņš papildus studēja Berlīnē, Vīnē un Prāgā. Labu pieredzi viņš ieguva no 1855. līdz 1862.gadam kā militārārsts Oranienbaumā, Krasnoje Selo, Helsingforsā un Kaukāzā. Pēc astoņu gadu prakses Cēsīs,1870. gadā viņu iecēla par Cēsu apriņķa ārstu. Arī ģimene bija izveidota - sieva Luize Karoline baronese Fītinghofa- Šēla atprecēta no Kurzemes. [6] Ģimenē piedzima 5 bērni: Ida Jūlija Amālija, Vilhelms Teodors Nikolajs, Paulis Augusts Hermanis, Margarete Luize Auguste, Luize Ida Pauline. Vairākus gadu desmitus šinī mājā Rīgas ielā 39 ritēja Gētgenu ģimenes dzīve. 91 gada vecumā, 1919. gada 17. novembrī, P. V. Gētgens ataicināja Cēsu notāru Voldemāru Krēmeru testamenta sastādīšanai. Kā lieciniekus ataicināja medicīnas doktorus Vilhelmu Lencu un Ernstu Ķivuli, Cēsu vācu pamatskolas pārzini Maksu Šokhoffu. Nekustamo īpašumu un skaidro naudu P.V. Gētgens novēlēja savai meitai Idai, uzliekot par pienākumu izmaksāt brāļiem un māsām viņu matojuma daļu, kas atliek pēc parādu novilkšanas. Pēc nepilna gada, 1920. gada 13. oktobrī, P.V.Gētgens aizgāja mūžībā.[7]
P.V. Gētgena meita Ida pārdeva īpašumu 1924.gadā Kārlim Miglam par 12 000 latiem. K. Migla, tāpat kā savulaik P.V. Gētgens, pārņēma visus parādus, tajā skaitā maksājumu luterāņu mācītājam, kas bija divdesmitpieckāršojušies. Acīmredzot, Gētgeni ilgus gadus nebija to maksājuši. No būvmeistara Mārča Dreimaņa aizņemto naudu K. Migla atdeva viņa meitai mazpilsonei Jūlijai Zade (Sadde), kura dzīvoja vasarnīcā "Sankt Bois" pie Cēsīm. Pārējās obligācijas pakāpeniski dzēsa, jo nebija ziņu par obligāciju īpašnieku pēcnācējiem. Mēnesi pēc īpašuma iegūšanas K. Migla no Latvijas Bankas aizņēmās 5000 latus, ieķīlājot nekustamo īpašumu Rīgas ielā 39. Pats K. Migla tajā laikā dzīvoja Rīgas ielā 43. Pēc dažiem mēnešiem K. Migla aizņēmās no Latvijas Bankas vēl 3000 latus. Šo naudu K. Migla izmantoja būvdarbiem: koka ēkas vietā uz vecajiem pamatiem viņš uzbūvēja divstāvu mūra ēku. Jaunbūvētā nama fasādes frontona augšā izveidots gada skaitlis "1924". Lai jaunbūvi pabeigtu, K. Migla 1925. gada janvārī vēl aizņēmās naudu - 12000 latus uz 28 gadiem no Latvijas Hipotēku bankas. [8]
Ēkas pirmajā stāvā namsaimnieks iekārtoja savu dzelzs preču veikalu [9], bet citas telpas izīrēja Alfreda Paula drogu,ķimikāliju un parfimērijas tirgotavai. [10] Tomēr naudas aizvien pietrūka bankas procentu nomaksai, piesūtīto rēķinu apmaksai. A/s "Ķieģelnieks" 1931. gadā, a/s "Brāļi Popovi", kas tirgoja dzelzs preces, 1936. gadā vērsās tiesā, lai piedzītu parādus no K. Miglas Cēsīs. Hipotēku banka atļāva K. Miglam apgrūtināt nekustamo īpašumu ar tālākiem parādiem. 1931. gadā K. Migla aizņēmās 10000 latu no Vilhelma Lodīša.[11]
Tomēr 1937. gadā Kārlis Migla (dz. 1884.g. 13. okt. Smiltenes pagastā) noslēdza pārdošanas-pirkšanas līgumu ar laulātajiem Alvīni un Jāni Goģis par nekustamo īpašumu Cēsīs, Rīgas ielā 39. Līdz ar ēku un zemi, jaunie īpašnieki ieguva veikala plauktus, 2 letes, 61 letu un plauktu atvilknes, 228 plauktu kastītes, kasiera novietnes ierīci, dzelzs sastatnes dzelzs novietošanai par summu 28 000 latu. Pircēji uzņēmās K. Miglas parādus bankām un V. Lodītem, tāpēc īpašuma pārdevējs K. Migla naudā saņēma 1177, 20 latus.[12]
Pēc nama nacionalizācijas 1940. gada rudenī te iekārtoja Cēsu patērētāju biedrības pārtikas veikalu. [13] Vācu okupācijas laikā, 1943. gada maijā, Goģiem atjaunoja īpašuma tiesības, un tā paša gada rudenī viņi atmaksāja Latvijas Hipotēku bankai K. Miglas 1925. gada aizņēmumu par 12 000 latiem. Arī pārējie parādi tika atmaksāti [14] tā laika naudā - vācu markās. Taču īpašumu Goģi zaudēja vēlreiz - pēc padomju karaspēka ienākšanas 1944.gada septembrī. Pēckara periodā, 1948.gada novembrī, tā bija viena no pirmājām ēkām Cēsīs, ko kapitāli atjaunoja. [15]

Autore: Dace Cepurīte

1 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata par visiem nekustamiem īpašumiem, kas pakļaujas Cēsu pilsētas maģistrāta jurisdikcijai. 1792.g., 32. lp. - CM 92831; Cēsu gruntsgabalu plāns 1789. gadā- gruntsgabala nr. 48. Vēlāk zemesgrāmatā nekustamais īpašums reģistrēts ar nr. 46.
2 Gruntsgabalu un mantojumu, 32. lp. - CM 92831; Cēsu pilsētas karte. 1787. gadā uzmērījis F. Reihels, 1815.g. uzzīmējis J. Hertels.
3 Turpat, 33. lp.
4 LVVA 2056.f., 1. apr., 20308. lieta 8.lp., 4.lp., 5.lp., 2.lp.
5 Turpat, 19. lp.
6 Die Arzte Livlands von den aeltesten Zeiten bis zur Gegenwart. Ein biographisches Lexikon nebst einer historischen Einleitung ueber das Medizinalwesen Livlands. Von Dr. med. J. Brennsohn. Riga, 1905. - 108.lpp.
7 LVVA 2056.f., 1. apr., 20308. lieta, 24., 21. lp.
8 Turpat, 36., 43., 56., 63. lp.
9 Rēķins Raiskuma izglītības biedrībai, izdevis K. Migla Cēsīs, Rīgas ielā 39, 1926.g. 22. martā, CM 30790; Cēsu Avīze. 1930.g. 19. apr., 1933.g. 29. jūlijā
10 Cēsu Avīze. 1927.g. 29. janvārī.
11 LVVA 2056.f., 1. apr., 20308. lieta, 83., 100.-104.lp., 87. lp.
12 Turpat, 126., 152. lp.
13 Cēsu Vēstis. 1940.g. 19. aprīlī, Cēsu Stars. 1941.g. 9. aprīlī
14 Turpat 161. lp.
15 Padomju Cēsis 1940 - 1965. Īsa hronika. Rīgā, 1966. - 16. lpp.