Cēsis, Rīgas iela 41

Gruntsgabals minētajā adresē un blakus esošais gruntsgabals (Rīgas iela 43) no 1768. gada piederēja vienam īpašniekam, - bijušajam Cēsu rātskungam Mihaelam Fridriham Lambergam. 1789. gada Cēsu plānā īpašumiem ir katram savs zemesgrāmatas numurs, nav iezīmēta noteikta robeža. Plāna eksplikācijā atzīmēts, ka katrā gruntsgabalā ir viena māja, un to īpašnieks ir iepriekš minētais M.F. Lambergs.[1] Savus īpašumus M.F. Lambergs 1802. gada janvārī ieķīlāja uz 80 gadiem par 3000 Alberta dālderiem Cēsu namniekam un 3. ģildes tirgotājam Johanam Ulriham Langem. Tomēr drīz īpašumi nonāca ūtrupē. Abus īpašumus 1816. gada oktobrī par 730 sudraba rubļiem nopirka Cēsu birģermeistars un tirgotājs Johans Ernsts Hūns. 1821. gadā īpašumi tiesiski noformēti kā Hūna mantojuma masa, ko 1825. gada izsolē ieguva Cēsu pilsēta. Uz viena gruntsgabala ēkas vairs nebija, uz otra – atradās mūra dzīvojamā ēka -mūsdienu adrese Rīgas iela 41. [2] Trūkst ziņu, kā pilsēta izmantoja iegūtos īpašumus 50 gadu laikā. Tāpat nav zināms ēkas uzcelšanas laiks. Lielo nekustamo īpašumu 1875. gada septembrī izsolē par 1500 rubļiem nopirka Luīze Pētersone, dzimusi Grosvalde. Lai veiktu pirkumu, Luīze un viņas vīrs Hugo Pētersons aizņēmās 1000 rbļ. Pārdodot daļu īpašuma, Cēsu-Valkas Zemesgrāmatu nodaļas izdotajā izziņā 1909. gada septembrī atzīmēts, ka īpašums nav apgrūtināts ar parādiem. [3] Darījuma veikšanai izgatavotajā plānā 1909. gada oktobrī iezīmēts atdalītais gruntsgabals ar zemesgrāmatas numuru 48, kura adrese vēlāk – Rīgas iela 41. Piezīmē norādīts, ka atraitne Luīze Pētersone dzīvo Līvu ielā savā namā, pircējs Reinholds Tančers dzīvo Bērzainē pie Cēsīm. [4] Jāpiebilst, ka Reinholds Gustavs Tančers (1863-1933;Tantscher) no 1906. līdz 1913. gadam bija direktors Vidzemes bruņniecības vīriešu ģimnāzijā Bērzainē.[5]

Atdalīto nekustamo īpašumu Cēsu pilsētas valde novērtēja 6325 rbļ.  ikgadējo nodokļu iekasēšanai. [6] Tikai pēc tam, 1909. g. 29. oktobrī, Goda pilsoņa Hugo Pētersona atraitne Luīze Martina m. Pētersone un Reinholds Georga d. Tančers noslēdza pārdošanas-pirkšanas līgumu par summu 4300 rbļ. Īpašuma iegūšanai R. Tančers tajā pašā dienā izdeva L. Pētersonei ķīlu zīmi 3000 rbļ. ar 6% gadā un 1800 rbļ. ar 6% gadā muižniekam Arturam Alberta d. Volfeltam(1861-1918; von Wolffeldt), kuram izdeva pilnvaru rīkoties viņa vārdā ar īpašumu un tā saistītajiem jautājumiem. [7] Pēc 2 gadiem, 1911. g. augustā R. Tančers izrakstīja vēl vienu ķīlu zīmi 2500 rbļ. ar 6%gadā par labu zvērinātam pilnvarniekam Gvido Jūlija d. Zērvaldam (1863-1932, Guido von Sehrwald).[8]

Tāpat kā vairākus citus īpašumus Cēsīs 1916. – 1918. gadā pārdeva-pirka, arī R. Tančers sev piederošo nekustamo īpašumu Cēsīs, Rīgas ielā 41 pārdeva 1917.g. 15. novembrī Pēterim Mārča d. Bundem par 8300 rbļ., uzņemoties parādus, tāpēc skaidrā naudā samaksāja 1000 rbļ. Līgumu parakstīja pārdevēja R. Tančera pilnvarotais A. Volfelts, pircējs P. Bunde. No krievu valodas latviešu valodā pārtulkotais līgumu apstiprināšanai notāra Jānim Jurģa ofisā Raunas ielā 14 iesniedza advokāta Eduarda Treimaņa (1866-1955) palīgs Jānis Galviņš, dzīv. Cēsīs, Jaunā ielā 6. Savukārt pirkšanas-pārdošanas līgumu apstiprināja notārs Voldemārs Krēmers (1881-1931) Vaļņu ielā 7, apliecinot, ka A. Volfelts dzīvo Cēsīs, Rīgas ielā 44, P. Bunde – Torņa ielā 1. [9] Tā kā pirkums notika pēc lielinieku apvērsuma 1917. gada oktobrī, kad iestājās zināms apjukums, P. Bunde tikai 1924. g. vasarā dokumentus iesniedza Zemesgrāmatu nodaļā. Izziņā ierakstīts arī P. Bundes 1924.g. maijā par 10000 Krievijas rubļiem nopirktais gruntsgabals Vaļņu ielā.[10] Trūkst konkrētas ziņas par pirts un traktiera atvēršanu P. Bundes mājā. Par to lasāms vietējā avīzē, kas sāka iznākt tikai 1927. gadā. Par to, ka P. Bundes īpašumā bija ierīkota pirts netieši liecina „Cēsu Avīzē”[05.03.] ievietota īsa ziņa, ka „sestdien Bundes pirtī, kā jau tas parasts, aptrūka silta ūdens. Vasarā avīzē [1927. gada 2. jūlijā] sludinājumā rakstīts, ka kādam vajadzīgs gans un var pieteikties „Bundes traktierī” jeb modernākā vārdā „krogā”, kas atbilstu mūsdienu kafejnīcai. Par nedienām un skandāliem P. Bundes pirtīs un krogā avīze rakstīja vairākkārt. Pasaules 1929. – 1933. gada ekonomiskā krīze piespieda meklēt risinājumus uzņēmumu pastāvēšanai. Lai gan 1931. gada decembrī [11] P. Bunde atkārtoti saņēma kroga turēšanas atļauju, jau 1932. gada 9. aprīļa „Cēsu Avīzē” lasāms, ka P. Bunde slēdzis savu traktieri Rīgas ielā 41. Ienākumi esot tā samazinājušies, ka neesot iespējams nomaksāt nodokļus. Arī citi krodznieki sekošot viņa piemēram. P. Bundes mēģināja citādu darbības virzienu. Avīzē (16.04.1932.) viņš ievietoja sludinājumu: „Paziņoju, ka sākot ar š. g. 16. aprīli izsniedzu mājas brokastis, pusdienas un vakariņas zem konkurences cenām”. Nav zināms, vai šī darbība bija veiksmīga.

Pirts 1932. gadā vēl darbojās. Lai nodrošinātu pietiekamu ūdens daudzumu, P. Bunde lūdza Cēsu pilsētas valdi atļaut pievienoties ūdensvadam, kas iet pa Vaļņu ielu. Valde lūgumam piekrita, nosakot maksu par patērēto ūdeni 10 santīmi kubikmetrā. Pilsētas valda paturēja tiesības jebkurā laikā ūdensvadu atslēgt. [12]

Izziņa no Zemesgrāmatu nodaļas 1937.gadā liecina, ka P. Bundes nekustamais īpašums apgrūtināts ar parādiem: 1) obligācija 3000 rbļ. Luizei Pētersonei 1909.g. novembrī, 2) obligācija 4000 lati Latvijas Bankai 1924.g., 3) obligācija 1000 lati Pēterim Cinītim 1925.g., 4) obligācija 1000 lati Cēsu Savstarpējai kredītbiedrībai 1928.g., ieķīlājot nekustamo īpašumu Vaļņu ielā, obligācija 10000 lati Cēsu Savstarpējai Kredītbiedrībai, ieķīlājot īpašumu Rīgas ielā 41. [13] Pēc īpašuma nacionalizācijas 1940. gadā Emma Bunde 1942.g. 13. aprīlī lūdza izsniegt apliecību par īpašumu Rīgas ielā 41. Nodokļu iekasēšanai Cēsu apriņķa nodokļu inspektors P. Mednis 1943.g. 17. jūnijā lūdza Cēsu-Valkas Zemesgrāmatu nodaļu paziņot par mirušā Pētera Bundes nekustamā īpašuma vērtību. [14] Pēteris Mārča d. Bunde piedzima 1881.g. 29. janvārī (pēc vecā stila) Strīķu pagasta „Lejas Bundēs”, kristīts 12. februārī, salaulājies ar Emmu Alvīni Likums 1913.g. septembrī Cēsīs. Viņu ģimenē piedzima 3 meitas – Anna Leontīne, Emma Erna, Velta Veronika. Baznīcas grāmatā ailē par P. Bundi atzīme, ka viņš nomiris 1941.g. 11. decembrī, t.i. vācu okupācijas laikā. [15]

Stāstot par ēku Cēsīs, Rīgas ielā 41, jāpiebilst, ka no 1950. gada te dzīvoja un strādāja tēlnieks Fricis Ešmits (1892-1972). Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas plašāka sabiedrība uzzināja, ka Fr. Ešmits piedalījās Latvijas Neatkarības karā. Viņš ar savu nodaļu 1919.g. 19. aprīlī pie Mencas muižas Ziemeļvidzemē aizdzina lieliniekus pāri Melnupes tiltam. Jau 1922. gadā Fr. Ešmitu apbalvoja ar Lāčplēša kara ordeni. Tieši šī biogrāfiskā fakta dēļ padomju okupācijas vara Fr. Ešmitam liedza vadīt tēlniecības darbnīcu Liepājas daiļamatniecības skolā. Uz Cēsīm viņš pārcēlās, atsaucieties tēlnieka K. Jansona aicinājumam.[16] Nekrologus par tēlnieku Fr. Ešmitu rakstīja avīzes Latvijā un trimdā: „Literatūra un Māksla” (30.12.1972.), „Laiks”( 27.01.1973.), „Austrālijas Latvietis” (23.02.1973.).

Autore: Dace Cepurīte, Mg. hist.

Pētījumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds

1 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata par visiem nekustamiem īpašumiem, kas pakļaujas Cēsu pilsētas maģistrāta jurisdikcijai. 1792.g.– LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 23854. lieta, 57. – 60. lp. No vācu valodas tulkojusi vēsturniece M. Caune. Manuskripts CVMM inv. nr. 92831, 39. – 40. lp.; Cēsu pilsētas plāns, ar gruntsgabalu īpašnieku vārdiem un apbūves raksturojumu. Sastādījis mērnieks F. Reihels, 1789.g. - LVVA, 2760.fonds, 1.apraksts, 11. lieta

2 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata, 34.-35.lp.; Cēsu pilsētas karte. Uzmērījis F. Reihels 1787.g., sastādījis J. H. Hertelis 1815.g. – CVMM inv. nr. 99039

3 Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LVVA), 2056. fonds, 1. apraksts, 20310. lieta – 1.,3.lp.

4 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20458a lieta, 7.lp.

5 https://web.archive.org/web/20210920151421/https://bbld.de/GND1193648440

6 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20458a lieta, 8.lp.

7 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20458a lieta, 2., 12.lp.; https://www.literatura.lv/organizacijas/1661477 - no 1909. gada A. Volfelts bija Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrības vicepriekšēdētājs

8 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20458a lieta, 4.lp.

9 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20458a lieta, 22.-23.lp.

10 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20458a lieta, 29.lp., 60. lp.

11 Cēsu Avīze. 25.12.1931.

12 Cēsu Avīze. Nr. 297, 01.10. 1932.

13 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20458a lieta, 53., 60.lp.

14 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20458a lieta, 59.lp.

15 Cēsu lauku draudzes personālgrāmata, 171.lp. – Cēsu muzeja inv. nr. CM 107898; Cēsu Vēstis. Nr. 25, 19.12.1941.; LVVA, 235. fonds, 4. apraksts, 3. lp. – Cēsu lauku draudze (LVVA_F235_US4_GV615_0006)

16 Tooms V. Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīcaCēsis; Kultūras biedrība „Harmonija”, 2003. – 106.lpp.; http://lkok.com/detail1.asp?ID=401