Pastkarte

izdevējs, Gotlībs Matīss (1878-1944), iespiedējs (1908-1914) Ernsts G. Svanstroms

Cēsis, Stokholma

1910-1913

Cēsu muzejs, CM 59566

Rīgas iela 20. gs. sākumā: kreisajā pusē redzamais divstāvu ķieģeļu nams - Rīgas iela 9 ( agrāk - Rīgas iela 11). 20. gs. 30. gados uzbūvējot 3. stāvu saglabāja iepriekšējā nama zelminī iemūrēto akmeni ar iegravēto celtniecības gadu - "1889". Pie ēkas Rīgas ielā 9 redzamas divu veikalu izkārtnes: J. Strazdiņa alus tirgotava un J. Vitenberga veikals.
Arī 20. gs. 20. - 30. gados Rīgas ielas 9 nama īpašnieks bija J. Vitenbergs. Viņš izīrēja telpas Augustes galantērijas veikalam, ārstam V. Derumam, adītājai M. Jansonei, masētājai E. Prūsei, privātadvokātam Ed. Treimanim. [1] Dažas telpas palikušas tukšas, piekrautas ar koka kastēm. Tajās 1932.g. augustā izcēlās ugunsgrēks. Aizdomas, ka notikusi tīša dedzināšana. [2] Nama saimniekam bija jāatrisina arī cits nepatīkams gadījums. Proti, J. Vitenbergs novērojis, ka viņa veikalā pazūd preces. Policijas izliktajos "slazdos" iekrita veikala komijs. Viņš atzinās, ka no veikala iznesis 2 pārus zābaku.[3]
Padomju okupācijas gados ,1940. - 1941., Rīgas ielā 9 bija Cēsu patērētāju biedrības veļas darbnīca. Vācu okupācijas pirmajā gadā, 1941. g. 5. decembrī, Cēsu pilsētas pašvaldība izsludināja, ka namā izīrēs telpas ēdienu veikalam.[4]
Starp namiem Rīgas ielā 9 un Rīgas ielā 13, samanāms mazs vienstāva mūra nams - Rīgas iela 11. Cēsu pilsētas kartē 1787. gadā šajā vietā iezīmēts gruntsgabals, kas piederēja namniekam un stiklinieku meistaram Gustavam Reinholdam Šteselam ( Stoesesel). Gruntsgabalu ar mūra dzīvojamo māju uz tā viņš nopirka no ķirurga Rēriha. Pēc G. Štesela nāves, 1810. gadā īpašumu mantoja atraitne namniece Zāra Doroteja Štesela, dzimusi Rubīna. Par īpašuma tiesību iegūšanu viņa samaksāja 115 Alberta valstsdālderus. Štesele atraitne, otrreiz precējusies Mazere, 1817. gadā ieķīlāja šo dzīvojamo māju Cēsu zemes tiesas arhivāram Gustavam Vitigam uz 10 gadiem par 350 sudraba rubļiem. G. Vitigs uzcēla jaunu mūra māju. Šo māju izsolē nopirka medicīnas doktors Georgs Heinrihs Meijers 1830. gadā par 1000 sudraba rubļiem. [5] Gandrīz pēc 100 gadiem šo ēku izbūvēja par četrstāvu namu.


1 Cēsu Avīze. 1933.g. 29. jūlijā, 1929.g. 16. februārī, 1927.g. 5. februārī, 1927.g. 24. decembrī, 1929.g. 17. augustā, 1932.g. 4. jūnijā
2 Cēsu Avīze. 1932.g. 3. septembrī
3 Cēsu Avīze. 1933.g. 11. martā
4 Cēsu Stars. 1941.g. 12. aprīlī; Cēsu Vēstis. 1941.g. 5. decembrī
5 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata par visiem nekustamiem īpašumiem, kas pakļaujas Cēsu pilsētas maģistrāta jurisdikcijai. 1792.g. (M.Caunes tulkojums) - LNA LVVA 2056.f., 1. apr., 23854. lieta, 20. lp.