Foto

nezināms

Cēsis

ap 1929. gadu

Cēsu muzejs, CM 63345

Rīgas iela 7. Nama otrajā stāvā atradās Cēsu pilsētas valde. Pilsētas domes ārkārtas sēdē 1930. g. 8. oktobrī domnieki atzina, ka nams atrodas daļēja sabrukuma stāvoklī un nepiemērots pilsētas valdes kancelejai. Tādēļ nolēma pirkt piemērotu namu. Kā sevišķi piemērotu uzskatīja V. Rumpīša namu Palasta ielā 11.[1] Kanceleja uz turieni pārcēlās 1935. gada rudenī, bet pirkšanu pilsētas valdes nokārtoja tikai 1939.gadā.
Cēsu pilsētas aptieku, kas dibināta 1913. gadā, no 1915. gada līdz 1931. gadam pārvaldīja farmācijas maģistrs Paulis Brants (1868-1939). Aptiekas pirmais pārvaldnieks bija Bērziņš, tad Brants, pēc tam Lauge. No 1934.gada aptieku vadīja cand. Pharm. Stepiņš. Ilgus gadus aptiekā nostrādājuši: pārvaldnieka palīgs Pelēkzirnis - 17 gadus, asistents Šulcs - 15 gadus, apkalpotāja Ciemgale - 20 gadus. Aptieka bija viens no pilsētas pašvaldības plašākajiem peļņas uzņēmumiem.[2] Aptieka te bija padomju laikā, un arī mūsdienās te atrodas aptieka.
20. gs. 20. gados namā telpu īrēja apavu tirgotājs un kurpnieks Ed. Amats. 1929. gadā viņš iegādājās pats savu namu un veikalu un darbnīcu pārcēla uz Rīgas ielu 11a.[3]
Nama piebūvē, bijušajā sarga mājā, 20. gs. 30. gados atradās Hermaņa Dreimaņa rakstāmlietu veikals un grāmatu sietuve. Ienākot padomju varai 1940. gadā, viņa uzņēmumu nacionalizēja. Savu grāmatu sietuvi H. Dreimanis atguva vācu okupācijas laikā 1942. gada maijā. [4]

Autore: Dace Cepurīte

1 Cēsu Avīze. 1930.g. 11. oktobrī.
2 Cēsu Vēstis. 1938.g. 30. decembrī, 1938.g. 12. augustā;Cēsu hronika. [Cēsīs], 2006. - 104. lpp.
3 Cēsu Avīze. 1929.g. 16. novembrī.
4 Cēsu Vēstis. 1942.g. 29. maijā.