Tulkot

Izmantojiet Google, lai tulkotu vietni. Mēs neuzņemamies atbildību par tulkojuma precizitāti.

Cēsis, Rīgas iela

Tips
Pastkarte
Autors
nezināms
Izgatavošanas vieta
nezināma
Izgatavošanas laiks
1918
Īpašnieks
Cēsu muzejs, CM 26778
Apraksts
Uz pastkartes iespiests uzraksts - Cēsis, Tirgus laukums, bet attēlā redzama Rīgas ielas daļa pie Tirgus laukuma. Labajā pusē pie ēkas gala sienas izkārtnes vēsta, ka tur atrodas A. Šmidta un J. Ģēgera veikali. Tā bija ēka Rīgas ielā 28, sagrauta aviācijas uzlidojuma laikā 1944. gada 26. septembrī.
Gruntsgabals te iezīmēts jau 1693. gada Cēsu plānā. 18. gs. otrā pusē uz gruntsgabala atradās mūra māja, ko ar tiesas lēmumu 1771. gadā ieguva īpašumā birģermeistars Reinholds Drezdens. 1774. gadā viņš ieguva arī līdzās esošo gruntsgabalu un ēku ( vēlākā adrese Rigas iela 30). Abus īpašumus 1813. gadā izpirka Rīgas tirdzniecības komijs Kārlis Gustavs Drezdens. Kā viens gruntsgabals tas iezīmēts J. H. Herteļa izgatavotajā kartē 1815. gadā, tas piederēja rātskungam Drezdenam.Taču vēlāk īpašums atkal tika sadalīts divos gruntsgabalos. 1836. gadā īpašumu ar vēlāko adresi Rīgas ielā 28 mantoja aptiekāra kundze Johanna Drezdena dzimusi Heijna, kad Vidzemes hoftiesa apstiprināja viņu par māsas Helēnas Drezdenas vienīgo mantinieci.Iepriekšējais īpašnieks Kārlis Gustavs Drezdens, rātskunga Jakoba brālis, bija arestēts par mājas parādiem. [1] Arī nākamos gadu desmitus īpašums piedrēja Drezdenu ģimenei.
No 1891. gada jūlija zemegrāmatā kā īpašnieks reģistrēts tirgotājs Emīls Petersons. Saskaņā ar viņa testamentu 1894. gadā mūra dzīvojamo māju mantoja Leontīne Petersone, dzimusi Hancens. Viņa pārdeva māju 1901. gadā Augustam Šmidtam. Pārdošana notika tā, ka sīkpilsonis tirgotājs A. Šmidts izdeva L. Pētersonei ķīlu zīmi par 10 000 rubļu. Tāda bija īpašuma pirkšanas summa. 1904. gadā A. Šmidts izdeva L. Petersonei vēl vienu ķīlu zīmi par 3000 rubļiem. A. Šmidta īpašums bija apgrūtināts vēl ar citiem maksājumiem: 1) ikgadēja iemaksa par labu Cēsu pilsētas luterāņu mācītājam 2 rbļ. 13 kap., kas reģistrēts Cēsu maģistrāta publisko grāmatu reģistrā 1855. gada 26. janvārī, 2) A. Šmidta izdota ķīlu zīme 3000 rbļ. ar 6% gadā, 1903. g. 18. decembrī par labu Limbažu sīkpilsonim Karlam Blumbergam; 3) A. Šmidta izdota ķīlu zīme, 20 000 rbļ. ar 6% gadā, 1914.g. 3. jūnijā par labu zemniekam Ādamam Grūbem.
Pirmā pasaules kara notikumu ietekmē A. Šmidts pametis Cēsis. No Rostovas pie Donas viņš atsūtīja 1915. gada 8. decembrī sastādītu dokumentu, ar ko pilnvaroja Cēsu pilsoni Ādamu Grūbi pārvaldīt viņa tirdzniecības lietas, kustamo un nekustamo īpašumu, apgrozībā esošo kapitālu, pilnvaroja iekasēt ienākumus un procentus no kapitāliem un ekspluatēt viņa īpašumu pēc paša ieskatiem.
Pēc pāris gadiem, 1917.g. 5. februārī, Cēsu-Valkas zemesgrāmatu nodaļa saņēma ziņojumu par īpašnieku maiņu. 1917.g. 30. jūnijā zemesgrāmatā kā īpašnieks reģistrēts līdzās esošās aptiekas īpašnieks provizors Vilhelms Trampedahs. Viņš nopirka savai aptiekai līdzās esošo māju no A. Šmidta par 30 000 rbļ., pārņemot visus iepriekšējā īpašnieka parādus. Par īpašuma pilnvarnieku V. Trampedahs iecēla savā mājā dzīvojošo provizoru Teodoru Anthenu. Nodokļu aprēķināšanai Cēsu pilsetas valde 1917. g. 19. jūnijā īpašumu novērtēja par 9333 rbļ.
V. Trampedahs īpašumu pie tirgus, Rīgas ielā 28, 1922. gadā pārdeva Ernestam Pulstam par 360 000 Latvijas rubļu. Tāpat kā iepriekš E. Pulsts līdz ar to uzņēmās īpašumu apgrūtinājumus, t.i., maksāt Cēsu luterāņu pilsētas mācītājam ik gadus 2 rbļ. 13 1/2 kap., pārņēma 1903. g. un 1904.g. parādus - 4000 Latv. rubļus. Tā kā 1922. un 1923. gadā neviens mantinieks nepieteicās uz A. Šmidta izdotajām ķīlu zīmēm par 20 000 un 10 000 rbļ., Rīgas apgabaltiesas III Civilnodaļas tiesas sēdē nolēma, ka ķīlu zīmes iznīcināmas.
Tajā pašā laikā tirgotājs E. Pulsts aizņēmās no Latvijas bankas 10 000 latus ( ar 10% gadā), 1925. gadā 10 000 latus aizņēmās no Jāņa Grāveļa. Pats nama īpāsnieks Ernests Pulsts, dzimis 1883.g. 8. oktobrī Siguldā, dzīvoja Cēsīs, Vaļņu ielā 13.[2] Kā jau atzīmēts, ēka sagrauta Otrā pasaules kara laikā.

Autore: Dace Cepurīte


1 Cēsu plāns, J. Ulrihs, 1693.g.; Cēsu pilsētas karte 1787. gadā uzmērījis F. Reihels, 1815.gadā izgatavojis I. H. Hertelis; Gruntsgabalu un mantojumu grāmata 1792.g., 27., 28. lpp. - CM 92831
2 LVVA 2056.f., 1. apr. 20300. lieta
 
  • Namu vietas Rīgas ielā 28 un Rīgas ielā 30, 1944. gada rudens - CM zp 43
  • Cēsis, Rīgas iela pie Tirgus laukuma 20. gs. sākumā. (CM 63348) No šī foto 1918. gadā iespiesta pastkarte