Pastkarte

izdevējs Jānis Ozols (1859-1906)

Cēsis

1900-1905

Cēsu muzejs, CM 5273

Pirmie divi nami pastkartes labajā pusē labi pazīstami mūsdienu cēsniekiem:Rīgas ielā 7 atrodas Vecpilsētas aptieka, Rīgas ielā 5 - grāmatveikals "Sprīdītis". Bet viduslaikos Rīgas ielā varēja nokļūt pa pilsētas vārtiem, tā sauktajiem Raunas vārtiem, kas bijusi ļoti lieli. Tāpēc cēsnieki par lielu pļāpu saka: Tev tik liela mute kā Raunas vārti.[1]
Rīgas iela 7. Šajā vietā atradās pilsētas galvas Mihaela Kristofa Marnica celta mūra māja uz viņam 1767. gada 19. oktobrī juridiski apstiprināta gruntsgabala. Galvenajam korpusam uzcēla sānu un pagalma piebūves. Līdzās uzcēla sarga mājiņu. Pēc M. Marnica nāves to mantoja viņa sieva Margareta Sofija Marnica, dzimusi Pretoriusa. Saskaņā ar vienošanos ģimenē, 1830. gadā šo dzīvojamo māju un vēl citus īpašumus ieguva Marnicu meita Marianna Sofija fon Kītere par 2294 sudraba rubļiem. Viņa pārdeva īpašumu 1844. gadā Cēsu bruģu tiesnesim baronam Teofīlam Kampenhauzenam par 2800 sudr. rbļ. [2] Veco namu Kampenhauzens lika pārbūvēt. Pats barons saimniekoja savā muižā Veselavā. Viņa pilsētas nama otrajā stāvā jau no 18. gs. beigām pulcējās pilsētas domes vīri. Nama nozīmību akcentē sienā iemūrētais pilsētas 19. gs. ģerbonis.Tāpēc likumsakarīgi, ka pilsētas maģistrāts 1856. gadā iegādājās Kampenhauzena māju. [3] Daļu no lielā gruntsgabala Cēsīs viņš nolēma pārdot. To 1857. gadā nopirka un māju uzcēla atslēdznieks G. Bergmanis ( skat. adresi Rīgas iela 9).
1913. gadā ēkas pirmajā stāvā iekārtoja pirmo pilsētas pārziņā esošu aptieku, kas tur atrodas vēl joprojām. Senajā ēkā 1997. gadā sākās remonta darbi. To laikā nama piebūvē celtnieki atklāja baroka stila un klasicisma stila sienu apdares (gleznojumu) fragmentus. [4]
Rīgas iela 5. Gruntsgabalu grāmatā ierakstīts, ka 18. gs. pirmajā pusē īpašnieks ir tirgotājs Mihaels Marnics. Uz tā bija "mūra dzīvojamā māja, kuru viņš pieprecējis un par kuru dokumenti gājuši zudumā Cēsu ugunsgrēkā (1748.g. - D.C.)". Dzīvojamo māju mantoja audžudēls rātskungs Reinholds Drezdens, kurš to atstāja mantojumā savam dēlam rātskungam Jakobam Joahimam Drezdenam. Viņš māju pārdeva 1821.g. par 500 sudraba rubļiem Cēsu namniekam, kariešu un ratu taisītāju meistaram Kristofam Jakobam Veidemanim. Savukārt viņš 1832.g. pārdeva māju Cēsu namniekam un mūrniekmeistaram Mihaelam Benediktam Borhartam par 750 sudraba rubļiem. Viņa ģimenē dzimušie 4 dēli bija pazīstami fotogrāfi: Roberts, Ferdinands un Emīls Borhardi - Rīgā, Karls Amandus Borhards - Tallinā. Pēc 10 gadiem Borharts pārdeva māju varkaļu meistaram Bernhardam Frikem par 1200 sudraba rubļiem. 1845. gadā māju izsludināja vairāksolīšanai, un to par 825 sudr. rubļiem nopirka Cēsu bruģutiesnesis barons Teofīls Kampenhauzens. [5] Tātad baronam Kampenhauzenam piederēja divi līdzās esoši gruntsgabali ar diviem mūra namiem.
Nav zināms, kad nams Rīgas ielā 5 pārbūvēts un kam ēka piederēja pastkartes izdošanas laikā. Izkārtne vēstī, ka te atradās Jāņa Ozola grāmatu veikals un tipogrāfija. Par aktīvu 1905. gada revolūcijas atbalstīšanu J. Ozolu decembrī ieslodzīja Centrālcietumā, 1906. g. janvārī atbrīvoja, taču 20. janvārī soda vienības kareivji pie Cēsīm viņu nošāva. J. Ozolu apglabāja Cēsu Bērzaines kapos 23. janvārī plkst. 9 vakarā policijas uradņika, 3 gorodovoju un Irkutskas pulka septiņu kara patruļnieku apsardzībā. Bērēs piedalījās tikai viņa sieva, sievas brālis J.Šmits un radinieks, J. Roze, Ozola tipogrāfijas vadītājs. [6] J. Ozola sieva Paulīna turpināja vadīt uzņēmumu līdz 1914. gadam. Par nama turpmāko vēsturi,lūdzu, skatīt aprakstu pie foto CM 12495.

1 Anspaks, A. Cēsis. Tūrisma ceļvedis pa Cēsīm un to apkārtni. Rīgā, 1960. 51.lpp.
2 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata 1792.g., LVVA, 2056.f., 1. apr., 23854. lieta, 13. lpp.
3 Kultūras pieminekļa pase, sastādījusi R. Zandberga 1978.g. - CVMM Kultūras pieminekļu arhīvs
4 Kultūras pieminekļa pase, sastādījusi R. Zandberga 1978.g. - CVMM Kultūras pieminekļu arhīvs; Druva. 1999.g. 12. novembrī
5 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata 1792.g., LVVA, 2056.f., 1. apr., 23854. lieta, 11. lpp.
6 Cepurīte, D. Cēsu grāmatnieki 1905. gada revolūcijā. - http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/631/starptautiska_konference_informacija_revolucija_reakcija_1905-2005.pdf?sequence=1