Attēls

L. Borevics

20. gs. s?kums

Attēls publicēts grāmatā "Jahrbuch der Bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen. VII. Jahrgang. [Riga], 1913.

Attēla labajā pusē redzams Bergmaņa dārzs un dzīvojamās mājas gals. Cēsu sīkpilsonis un atslēdznieks Gotfrīds Bergmanis 1857. gadā par 100 rubļiem nopirka zemes gabalu no barona Teofila Kampenhauzena gruntsgabala. Viņš uzcēla vienstāva mūra dzīvojamo māju ar kārniņu jumtu. Toreiz īpašums bija apgrūtināts ar nodevu - 1 rublis par labu pilsētas luterāņu mācītājam saskaņā ar ierakstu zemes grāmatā 1855. gada 24. janvārī.
Uz tēva īpašumu pēc viņa nāves 1893. gadā pretendēja viņa trīs bērni. Pēc vienošanās starp māsu Mariju un brāli Jevgeņiju,Cēsu-Valkas zemes grāmtu nodaļa 1901. gadā īpašuma tiesības apstiprināja brālim Ernestam Bergmanim. Īpašuma vērtiba noteica 3000 rbļ. Savukārt pēc Ernesta nāves 1914. gadā īpašuma tiesības pēc diviem gadiem, 1916.gadā, nostiprināja māsai Marijai. Īpašums bija apgrūtināts ar parādiem: 1901.gadā Ernests bija aizņēmies 1000 rbļ. no Cēsu Krājaizdevu kases; 1903. gadā izdevis ķīlu zīmi Johanam un Ivanam Hoppēm par 1850 rbļ.
1920. gadā Marija Bergmane pārdeva īpašumu (adrese toreiz Rīgas iela 9) Pēterim Kazakam par 35 263 Latvijas rubļiem. Pircējs pārņēma arī esošos parādus. Pēc P. Kazaka lūguma Tieslietu Ministrija atļāva ieķīlāt īpašumu un aizņemties 20 000 Latvijas rubļus. 1927. gadā P. Kazaks vēl aizņēmās naudu, izdodot ķīlu zīmes J. Zommeram un J. Gailītim katram par 10 000 latiem. Pēteris Kazaks ar sievu Paulīni dzīvoja Rīgas ielā 2. P. Kazaks 1931. gadā atdāvināja sievai īpašumu Rīgas ielā 9 ( tagad šī adrese attiecas uz sarkano ķieģeļu namu Kases un Rīgas ielu stūrī), uz kura atradās arī dzīvojamā ēka. Paulīne Kazaka uzņēmās atbildību par vīra izdotajām ķīlu zīmēm. Laika gaitā ķīlu zīmes bija ieguvis ārpus Latvijas dzīvojošais Harijs Bāzlers (Basler). Viņš 1937. gadā sāka atprasīt parādus. Izskatot viņa iesniegto sūdzību, Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļa 1938. gadā nolēma Paulīnes Kazakas īpašumu par 10 150 latiem apstiprināt Harijam Heinriham Karlam Bāzleram. Nākamā gadā H. Bāzlers par 3000 latiem savu īpašumu, neapbūvētu zemes gabalu, pārdeva Cēsu pilsētas pašvaldībai, kas bija iecerējusi paplašināt profesora Būmaņa ielu ( tagadējo Kases ielu). [1]
Dokumentos nav norādīts, vai dzīvojamā māja sabrukusi un kad nojaukta. Laikrakstā "Cēsu Avīze" P. Kazaks sludināja, ka Rīgas ielā 9 var pasūtīt lauksaimniecības mašīnas, velosipēdus, koloniālpreces. [2] No1930. gada līdz 1938. gadam avīzē atrodami sludinājumi par piedāvātajām puķēm kioskā Rīgas ielā 9. Līdz 1937. gadam tajā saimniekoja M. Čakars, 1938. gadā - M.V. Asmuss. [3] Iespējams, ka kāda daļa ēkas bija izmantojama un to 1932. gadā izīrēja kurpniekam Kārlim Grāvelim, pēc tam Robertam Miezim, kurš tur strādāja līdz 1939. gadam. [4]

Autore: Dace Cepurīte

1 LVVA, 2056.f. 1. apr. 20403. lieta
2 Cēsu Avīze. 1929.g. 8. jūnijā, nr. 124.
3 Cēsu Avīze. 1930.g. 16. augusts, 1931.g. 28. marts, 1933.g. 18. novembris; Cēsu Vēstis. 1936.g. 24. decembris, 1937.g. 9. jūlijs, 1938.g. 25. februāris
4 Cēsu Avīze. 1932.g. 20. augusts, 24. septembris; Cēsu Vēstis. 1939.g. 20. janvāris