Pastkarte

izdevējs Kārlis Galviņš (miris 1907.g.)

Cēsis

1902 - 1907

Cēsu muzejs, CM 65178

Pastkarte nosūtīta no Cēsīm uz Valmieru 1908.g. 25. septembrī.
Attēlā Cēsu Sv. Jāņa baznīca neapšaubāmi ir pilsētas centrālā dominante. Tā redzama no jebkuras Cēsu apkārtnes vietas. Bet attēla priekšplānā pa labi redzamā ēka ar torni bija ārsta Augusta Smilgas sanatorija Vaļņu ielā 21. Tāda tā izskatījās no dārza puses. No 1899. gada Cēsīs praktizējošais ārsts nolēma uzbūvēt savu sanatoriju. Piemērots zemes gabals atradās aiz senā pilsētas vaļņa. Tur jau bija uzceltas dzīvojamās mājas, kuras ieskāva plaši dārzi. A. Smilga nopirka daļu dārza no Rozālijas Birnbaumas 1901. gadā par 1000 rbļ. Uz šī zemes gabala gada laikā tika uzcelta divstāvu mūra ēka ar piebūvi. Jaunuzceltās ēkas frontona augšā izveidoja gadskaitli "1902". Lai to varētu paveikt 1902. gada augustā Dr. med. A. Smilga aizņēmās no Cēsu krājaizdevu kases 1500 rbļ. ar 6% gadā.[1] Sanatorija sāka pieņemt pacientus 1903. gada martā. Arī darbības uzsākšanai bija vajadzīga nauda. Iespējams, tādēļ A. Smilga aizņēmās no Cēsu krājaizdevu kases vēl 5000 rbļ. Tomēr, šķiet, sanatorijas darbība nebija peļņu nesoša. To varam tikai minēt, bet fakti liecina, ka A. Smilga 1911. gadā no Cēsu krājaizdevu kases aizņēmās 10000 rbļ., 1914. gadā, vēl pirms kara sākuma, A. Smilga aizņēmās no Cēsu tirgotāja K. Niederbergera 5000 rbļ. [2] Pēc gada arī Cēsīs izjuta Pirmā pasaules kara elpu - pilsētā ieplūda bēgļi no vācu okupētās Kurzemes. Par sanatorijas darbību šajā laikā nav ziņu.

1 LVVA 2056.fonds, 1. apr. 20449. lieta, 5. lp.
2 Turpat, 19. - 21. lp.