Pastkarte

fotogrāfs un izdevējs Kārlis Andersons (1844 - 1912)

Cēsis

1897-1899

Cēsu muzejs, CM 5358

Baznīcas torņa smaile pilsētas panorāmās slejas pāri visām cēsnieku mājām, bet pie baznīcas esošajā laukumā cēsnieki tirgojās jau no 13. gs. vidus. Tirgus dienās sabrauca laucinieki ar savu preci. Ar laiku laukumu paplašināja un labiekārtoja. Laukumu sāka saukt par Tirgus laukumu. 1790. gadā to izbruģēja ar akmeņiem. [1] 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā tirgus dienu norises laiku un vietas publicēja kalendāros. Divas reizes gadā notika lielie tirgi: jūnijā - Jāņu, septembrī Miķeļu tirgus.Cēsīs tirgus notika gandrīz katru mēnesi; februārī un decembrī notika Vidzemes linu tirgi. Ikdienā Tirgus laukumā varēja nolīgt ormani.
Sarkanā ķieģeļu ēka pie Tirgus laukuma piederēja grāfam Zīversam. Aiz tā esošās ēkas un balto trīsstāvu māju, tirgotāja J. Ansberga īpašumu, [2] sagrāva 1944. gada 26. septembrī sprāgusī aviācijas bumba[3].
Pastkarte nav sūtīta pa pastu.

Autore: Dace Cepurīte

1 - Arhivāra Āboliņa materiāli, CM zp. 15279
2 - Tirgus laukuma plāns, CM 6610
3 - Cēsu hronika, 2006. - 133. lpp.